Uzsilda “ziņu” par Salaspili 35
Kopš maija vidus pa Krievijas un krievvalodīgajiem ziņu portāliem ceļo ziņa, kurā faktiski galvenais ir provokatīvais virsraksts: “Bērniem paveicās, ka viņi tika Salaspilī”. Citos variantos šis it kā kāda “vēsturnieka” citāts vēl papildināts ar, piemēram, tādām piebildēm: “Koncentrācijas nometne laimei.” Saprotams, runa ir par krievu un baltkrievu bērniem, kas pēc vācu īstenotajām pretpartizānu akcijām 1943. gada sākumā uz laiku nonāca bēdīgi slavenajā Salaspils nometnē, kur vairāki simti no slimībām un bada gāja bojā. Šis traģiskais temats arī Latvijas sabiedrībā diemžēl apvīts dažādiem padomju ideoloģijas laikā radītiem mītiem un apgalvojumiem, kam trūkst ne tikai dokumentāla, bet pat loģikā balstīta pamatojuma.
Ziņa galvenokārt vērsta pret aizvadītā gada sākumā “Lauku Avīzes” apgādā izdoto grāmatu “Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne: 1941 – 1944”, un tās centrālā doma ir: Latvijā notiek vēstures “pārrakstīšana” un nacisma reabilitācija. Grāmatu esot uzrakstījuši “oficiālie” vēsturnieki, tas ir Kārlis Kangeris, Rudīte Vīksne un Uldis Neiburgs. Taču kāds cits “pazīstams Latvijas vēsturnieks” (no konteksta nojaušams, ka ar to domāts vēstures entuziasts Vlads Bogovs) esot paziņojis: “Tamlīdzīgu grāmatu radītājiem par melošanu būtu jārīko publiska pēršana.” Ziņas radītāji apgalvo, ka notiekot “kārtējais mēģinājums noslēpt nacistu ļaundarības, idealizēt un reabilitēt hitlerisko režīmu”. “Vēsturnieku interpretatoru trijotne” nometnes upuru skaitu esot samazinājusi no 100 tūkstošiem uz diviem tūkstošiem; dzīvību zaudējuši nevis septiņi tūkstoši, bet vairāki simti bērnu, asins ņemšana no bērniem ievainoto vācu karavīru vajadzībām tiekot noliegta; nometne saukta nevis par “nāves”, bet par tranzīta nometni vai paplašinātu policijas cietumu.
Skaļais ziņas virsraksts patapināts no “Aiz šiem vārtiem vaid zeme” autoru it kā rakstītā: “Salīdzinot ar bērniem Ukrainas nometnēs, tiem bērniem, kurus atveda uz Salaspili, paveicās, jo viņus pēc tam izvietoja patversmēs vai nodeva citās ģimenēs.” Jau pieminētais V. Bogovs uzsver, ka ar šo citātu pietiekot, lai “saprastu kā autoru, tā grāmatas satura morālo līmeni (нравственный уровень)”. Ilustratīvi portālos ziņu papildina Krievijas karoga lentītēm greznotais pareizticīgo krusts pamestajos Salaspils garnizona kapos, kuram nav pilnīgi nekāda sakara ar nometni, izmantotas arī ainas no pavisam citām nacistu koncentrācijas nometnēm.
Neļaujiet meliem izplatīties!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “LA” redakciju, rakstot uz [email protected]. Pārbaudīsim un noskaidrosim, no kurienes meliem aug kājas.
Izcelsme un izplatība
Ziņas pirmavots ir portāls “Sputniknewslv”, no kura tā pārceļojusi uz “vesti.lv” un vairākiem citiem portāliem, bet vairāk tomēr uz sociālajiem tīkliem. Lai arī “Sputnik” publicēta 16. maijā, tā vēl pirms pāris dienām bija šajā portālā visvairāk lasītā ziņa ar vairāk nekā 10 tūkstošiem skatījumu. Informācija piesaistīja arī Izraēlas krievvalodīgo portāla “IzRus” uzmanību, taču portāla ļaudis nav steigušies automātiski pārpublicēt to kā patiesību un pavaicājuši viedokli vēsturniekam, vācu okupācijas perioda pētniekam Kasparam Zellim. Zellis norādījis, ka “Sputnik” izklāsts ir nekorekts, izrauts no konteksta un liecina, ka nez vai kāds grāmatu vispār lasījis.
Nav īsti skaidri iemesli, kamdēļ Krievijas mediji nolēmuši tieši tagad atkārtoti tracināt savu publiku ar vairāk nekā gadu vecu informāciju par grāmatu, kuras iznākšanas brīdī 2016. gada janvārī tie jau vienreiz satraucās un sašuta. Salaspils domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars uzsver, ka nav ticies un principiāli netiekas ar šādiem “propagandas biroja darbiniekiem”. Pamats tamlīdzīgas “ziņas” izniršanai varētu būt gan 9. maijs, gan tuvās Latvijas pašvaldību vēlēšanas. Domes priekšsēdētājs gan apšauba, vai šādi melīgi materiāli spēj ietekmēt Salaspils krievvalodīgo noskaņojumu, jo “viņi te dzīvo un paši redz, ko mēs darām”. Nav izslēdzams, ka tas ir arī mēģinājums kaut kādā veidā izdarīt spiedienu uz jaunās ekspozīcijas veidošanas procesu Salaspils memoriālā. Iepirkums Salaspils memoriāla rekonstrukcijai un Salaspils memoriāla ekspozīcijas izveidei pašvaldībā ir izsludināts 18. maijā. Līdzekļi tam ir, un Čudars cer, ka līdz gada beigām jaunā ekspozīcija memoriāla vārtu būvē būs iekārtota.
Atmaskojums
Skaļā frāze “Bērniem paveicās, ka viņi tika Salaspilī” un citāts, kurā tā iekļauta, grāmatā nav atrodami. To tur vienkārši nav. Melīgs ir arī apgalvojums, ka grāmatā “Aiz šiem vārtiem vaid zeme”, secinājumus izdarot, ignorēti izdzīvojušo stāsti. To grāmatā netrūkst, par ko var pārliecināties katrs, kurš grāmatu atvēris. Tur ir gan Latvijā palikušo, pieaugušo Baltkrievijas bērnu, gan, piemēram, literāta Miervalda Birzes liecības. Autori izmantojuši maksimāli iespējamo pieejamo avotu klāstu par Salaspili, kas atrodams Latvijas, Vācijas, Krievijas, Polijas, Igaunijas, ASV arhīvos. Cita lieta, ka stāstu nācies veidot pa kripatiņai, jo nometnes dokumentāciju 1944. gada septembrī vācieši iznīcināja. Tāpēc, piemēram, ir tik daudz neskaidrību par baltkrievu bērnu likteņiem nometnē un nav zināms precīzs bojā gājušo skaits, ko lēš uz 200 – 600 mazuļiem.
Tāpat nav tiesa, ka autori nerakstītu par asins ņemšanu no bērniem, par to ir vesela nodaļa. Latvijas PSR Ārkārtējās komisijas slēdzieni un citas liecības grāmatā ir analizētas, nevis noklusētas. Un nav autoru vaina, ja padomju propagandai patika ciniski visu desmit un simtkāršot un sacerēt leģendas, kamēr patiesās ainas noskaidrošanai visus okupācijas gadus netika pievērsta nekāda uzmanība. Absurdi ir apgalvojumi, ka Latvijas vara cenšoties noklusēt Salaspils nometnes šausmas – grāmatas izdošana un plāni Salaspils memoriāla uzturēšanā liecina par pretējo. “Uzskatu, ka Kremļa birojā viņiem vienkārši norādīts, lai tie to dara. Šis portāls taču ir citas valsts instruments nolūkā ietekmēt Latviju un šķeltu tās sabiedrību. Tam nav nekāda sakara ar žurnālistiku. Tā ir propaganda,” tā par “Sputnik” tapušo ziņu teic Salaspils galva R. Čudars.
Neļausim meliem izplatīties! Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “LA” redakciju, rakstot uz [email protected]. Pārbaudīsim un noskaidrosim, no kurienes meliem aug kājas, un uzsitīsim pa pirkstiem garajām rokām.
Sadarbībā ar
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
