Uzsākta apjomīga Ventas upes un krastu izpēte 0
Uzsākta apjomīga Ventas upes un krastu izpēte, informē projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa.
Lai sasniegtu labāko rezultātu, projekta pētījuma un rīcības plāna izstrādē iesaistīti dažādu jomu eksperti – ainavu arhitekti, vides speciālisti, kartogrāfi, hidrologs, saldūdeņu biotopu eksperts, zālāju un mežu biotopu eksperts.
Projekta mērķis ir izzināt teritorijas no Kuldīgas jaunā tilta līdz Veckuldīgas pilskalnam upi un krastus, kā arī rast veidus, kā saudzīgi un videi draudzīgi attīstīt krastmalu, padarot to pieejamāku iedzīvotājiem un viesiem.
“Teritorija ap Ventas rumbu – peldētava, ūdenskritums, tilts, jaunā pastaigu taka – jau ir iedzīvināta vecpilsētā un ērti pieejama ikvienam. Savukārt pārējā upes un krastmalu teritorija, ir atstāta novārtā, tā neiekļaujas pilsētvidē un teritorijas klātesamība pilsētā nav nolasāma. Tāpēc mūsu uzdevums būs meklēt iespēju, kā upi sasaistīt ar pilsētu, lai tā būtu pamanāmāka,” teica projekta izstrādes vadītāja asistente Marita Nikmane.
SIA “Grupa93” projekta izstrādes vadītāja Anita Beikule iezīmēja nozīmīgākos pētījuma virzienus un ieguvumus. Pētījuma teritorija iekļauj 12 km garu upes krastu – 6 km uz katru pusi.
“Pētīsim Ventas upes ainavisko un ekoloģisko stāvokli – kāda ir ūdens kvalitāte, kāds ir Ventas aizaugums un krastu apaugums. Izvērtēsim Ventas senlejas, kā īpaši aizsargājamas teritorijas, stāvokli un sniegsim priekšlikumus skatu perspektīvas atsegšanai, bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, kā arī to, kādus apsaimniekošanas pasākumus nepieciešams turpmāk veikt,” viņa stāstīja.
Vēsturiski upe un krastmala izmantota dažādiem mērķiem. Kuldīgas attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rasa vērš uzmanību uz bijušās rūpnīcas “Vulkāns” teritoriju, kas ilgu laiku bijusi degradēta, taču līdzīgas teritorijas ir arī citviet.
“Pētīsim, kā tās pareizāk attīstīt, izveidojot tā saucamos zaļos koridorus, jeb iedzīvotājiem patīkamas pastaigu vietas, urbānos dārzus, jeb dārzkopības teritorijas, vai ko citu.”
Laika gaitā koki ir izsējušies, atklātās ainavas ir aizaugušas, veidojot krastu apaugumus. K. Rasa turpina: “Mēs gribam, lai eksperti izpēta un pasaka, cik lielā mērā teritoriju varam atsegt skatam, lai tā būtu baudāma gan no nesen izveidotās pastaigu takas, gan Ventas tilta un pretējā upes krasta, gan no citiem skatu punktiem.”
Tāpat SIA “Grupa93” salīdzinās un analizēs upju un krastmalu izmantošanas pieredzi, problēmas un risinājumus citās Latvijas pilsētās, kuras atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā upes krastā. Par tādām izvirzīta Valmiera un Jelgava.
Eksperti prognozē, ka teritorijas izvērtēšana un infrastruktūras attīstīšana, padarot kultūras un dabas mantojumu pieejamāku un izveidojot, piemēram, pastaigu taku, palielinātos arī tūristu skaits un attīstītos uzņēmējdarbība.
Kuldīgas novada pašvaldības arhitekte Inta Jansone pauž: “Novērots, ka cilvēkiem ir interese par jaunām rekreācijas teritorijām, viņi labprāt uzturas dabā un atrod aktīvas nodarbes, ja vien tiek dota teritorija, kurā to īstenot.”
Pētījuma un rīcības plāna izstrāde ilgs līdz 2020. gada maijam.
Kuldīgas novada pašvaldība starpreģionu sadarbības programmas projekta īstenošanu uzsāka 2018. gadā, un tas ilgs līdz 2022. gada 31. maijam.
Kuldīgas novada pašvaldības pieejamais ES Programmas finansējums projekta aktivitātēm ir 113 985 eiro, valsts budžeta dotācija – 6 705 eiro un pašvaldības līdzfinansējums – 13 410 eiro.
