“Uzrunājot klientu apkalpotāju krievu valodā, viņa “atšuva”” – lasītājai radies jautājums, kāpēc ukraiņus iestādēs apkalpo krievu valodā, bet citus ne
0
Reizēm jautājumi, kas ir šķietami viennozīmīgi, patiesībā, iespējams, ir jāskata no vairākām pusēm. Un reizēm taisnības var būt vairākas. Tāda sajūta rodas, lasot kādas lasītājas pieredzi, dodoties kopā ar Turkmenistānas pilsoni uz kādu Latvijas iestādi.
Latvijā pēdējā laikā ir ļoti daudz runāts par mūsu valodas cienīšanu un maksimālu izmantošanu, izvairoties no krievu valodas lietošanas. Daudzas iestādes arī ir aktīvi iesaistījušās šajā procesā, savus klientus apkalpojot vien Latviešu valodā, taču kādā stāstā viss izvērties interesanti.
LA.LV lasītāja mums raksta: “Gribētos noskaidrot, kā tad ir ar to krievu valodas lietošanu valsts iestādēs.
Iepazinos ar Turkmenistānas pilsoni, kurš jau trešo gadu dzīvo un strādā Latvijā, kas nozīmē arī to, ka viņš šeit maksā nodokļus. Viņš ir nokārtojis termiņuzturēšanās atļauju.
Darba devējs plāno viņu sūtīt komandējumā uz kaimiņvalsti, tāpēc lūdza nokārtot EVAK karti. Deva viņam norādījumus, uz kurieni jādodas un kādi dokumenti nepieciešami līdzi.
Tā kā viņš nav bēglis, tad Latvijas valsts viņu nekādi neatbalsta. Valsts valodu apguvis viņš nav (neskaitu elementārās pieklājības frāzes), jo, lai nodrošinātu sev iztiku, dzīvesvietu u.c., viņš strādā 6 dienas nedēļā pa 12-14h. Latvijā sazinās krievu valodā, jo šo valodu savulaik apguvis skolā. Angļu valodas zināšanas pielīdzināmas nullei.
Lai nokārtotu EVAK karti, viņš palūdza mani viņu pavadīt. Un labi vien bija, ka devos viņam līdzi, jo… Viņš nebūtu neko nokārtojis bez kāda vietējā iedzīvotāja palīdzības.
Ierodoties NVD (Nacionālais veselības dienests), uzrunājot klientu apkalpotāju krievu valodā, viņa viņu “atšuva”, paziņojot, ka apkalpo tikai latviski vai angliski. Tad nu es iesaistījos kā tulks, lai palīdzēju aizpildīt anketu utt.
Vienlaikus pie blakus esošās klientu operatores pienāca meitene, kura paziņoja, ka ir no Ukrainas un vēlas, lai viņu apkalpo krievu valodā, kas arī netika atteikts. Tad es paliku uz pauzes, jo biju iedomājusies, ka valsts iestādēs principā vairs neizmanto krievu valodu.
Vai tas nav absurdi? Ukrainietei, kuru valsts atbalsta un, cik man zināms, tad valsts nodrošina arī valsts valodas apguves kursus, netiek atteikta saziņa krievu valodā, bet Turkmenistānas iedzīvotājam – tiek atteikta…. Kur tad paliek vienlīdzība? Un kā ir ar to, ka šādi tiek audzēts naids pret Latviju, latviešiem, Ukainu un ukraiņiem?
Es saprastu šo situāciju tad, ja mans paziņa būtu Krievijas pilsonis….”
Vērsos Valsts valodas centrā, lai noskaidrotu, vai mūsu valstī pastāv kādas vienotas vadlīnijas, kas nosaka valodas lietojumu iestādēs. Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Madara Rēķe skaidro: “Valsts valodas likuma mērķis ir nodrošināt tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā. Vispārīgs valsts valodas lietošanas un aizsardzības princips ietverts Valsts valodas likuma 2. panta pirmajā daļā. Proti, likums nosaka valsts valodas lietošanu un aizsardzību valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, kā arī citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos, izglītības sfērā un citās sfērās.
Ievērojot minēto, Valsts valodas centrs uzsver, ka valsts valoda ir obligāts saziņas līdzeklis sabiedriskās dzīves publiskajā jomā. Tā ir obligāti lietojama valsts institūcijās, pārvaldē, tiesvedībā, oficiālajā saziņā, un tai jābūt visas Latvijas sabiedrības savstarpējās saziņas valodai neatkarīgi no indivīdu tautības un dzimtās valodas. Norādām, ka publiskajā sektorā valsts valodas lietošana ir obligāta gan nodarbināto savstarpējā saziņā, gan saziņā ar citām personām (apmeklētājiem, klientiem, citu organizāciju pārstāvjiem u. tml.). Vienlaikus norādāms, ka valsts valodas lietošanu regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts vispārīgs aizliegums valsts iestāžu darbiniekiem lietot svešvalodas. Līdz ar to svešvalodu lietošana ir atkarīga no katras iestādes darbības specifikas un attiecīgi no iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.”
Lai situācija būtu skaidra no visām pusēm, sazinājāmies arī ar Nacionālo veselības dienestu. Turpinājumā viņu skaidrojums.
“Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centrā (KAC) klienti netiek apkalpoti krievu valodā. Izņemot:
• ja KAC vēršas Ukrainas civiliedzīvotājs, kurš nepārvalda latviešu valodu vai angļu valodu;
• ja KAC vēršas cilvēks, kuram ir nepieciešamība saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Attiecībā uz Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā ir daudzi nosacījumi un atvieglojumi, kurus nosaka likumdošana. Tas ir veids, kā iespējams atbalstīt šos cilvēkus, kuru dzimtenē notiek karadarbība. Kuriem bieži vien nav iespēju atgriezties mājās vai šobrīd nemaz nav kur atgriezties.”
