Britānijas valdība veidos mediju uzraudzības iestādi 1
Britānijas karaliene Elizabete II parakstījusi pretrunīgi vērtēto hartu, kas paredz izveidot jaunu preses uzraudzības iestādi. Preses izdevēji un mediju pārstāvji pauduši asu kritiku šādam solim, sakot, ka tādējādi tiks apdraudēta vārda brīvība un politiķiem tiks dota iespēja iejaukties mediju darbībā. Tikmēr daļa sabiedrības slavē karalisko hartu, kas, viņuprāt, liegs mediju pārstāvjiem ložņāt cilvēku privātajā dzīvē.
Aicina kļūt ētiskākiem
Karalienes Elizabetes II parakstīto hartu atbalsta visas trīs Britānijas lielākās politiskās partijas – konservatīvie, leiboristi un liberāldemokrāti. Jaunā harta, kas paredzēs preses uzraudzības iestādes izveidi, uzskatāma par kulmināciju divu gadu ilgai policijas izmeklēšanai saistībā ar telefonsarunu noklausīšanās skandālu, kas uzvirmoja 2011. gadā, atzīmē ASV laikraksts “The Los Angeles Times”. Togad noskaidrojās, ka preses magnāta Rūperta Mērdoka vadītās mediju impērijas izdevumu darbinieki noklausījušies vairāku cilvēku sarunas. Kad atklājās, ka Mērdokam piederošā izdevuma “News of the World” žurnālisti piekļuvuši arī 2002. gadā nolaupītās un vēlāk nogalinātās britu pusaudzes Millijas Douleres mobilajā telefonā esošajām īsziņām, Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons uzaicināja valsts Augstākās tiesas tiesnesi lordu Braienu Levesonu izmeklēt britu preses darba kultūru un nākt klajā ar saviem ierosinājumiem par mediju darbības uzraudzību. Pēdīgi Levesons aicināja Britānijā izveidot jaunu preses uzraudzības iestādi.
Levesona ierosmēm jau iepriekš atbalstu pauda kā valsts lielākās politiskās partijas, tā organizācija “Hacked Off”, kas pārstāv tos cilvēkus, kuri sakās cietuši no preses iejaukšanās viņu privātajās lietās. Tagad – līdz ar karalienes likto parakstu zem hartas – tiks veidota jaunā Britānijas preses uzraudzības iestāde. Tā darbosies valdības pakļautībā. Paredzēts, ka regulatora vadība tiks uzticēta četru līdz astoņu cilvēku kolēģijai, kurā būs pārstāvēti arī mediju cilvēki. Tiesa, tie nevarēs būt plašsaziņas līdzekļu redaktori. Uzraudzības iestādes uzdevums būs ierobežot mediju praksi, kad notiek iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē. Tāpat jaunajam preses regulatoram būs tiesības noteikumu pārkāpējiem piespriest līdz vienam miljonam mārciņu (825 tūkstošiem latu) lielu naudas sodu, informē ziņu aģentūra “Reuters”. Līdz ar jaunā uzrauga izveidi tiks pārtraukta Britānijas Preses sūdzību komisijas darbība, kas bijusi mediju pašregulējoša iestāde bez lielām pilnvarām. “Presei ir jāizmanto iespēja parādīt sabiedrībai, ka tā nebaidās ievērot ētikas standartus un ka tai ir lepnums atskaitīties sabiedrībai, kurai un par kuru tā raksta,” paziņojusi organizācija “Hacked Off”. Tiesa, medijiem būs brīva izvēle parak- stīt šo hartu un ievērot tajā paustos noteikumus vai arī to nedarīt.
Mediji solās nepadoties
Britānijas preses pārstāvji tikmēr nesekmīgi centušies vērsties tiesās, lai nepieļautu uzraudzības iestādes izveidi. Trešdien īsi pirms Elizabete II parakstīja hartu, britu preses izdevēju sūdzību noraidīja arī karalienes padomnieku grupa. Britānijas mediju pārstāvji pauduši asu nosodījumi jaunajiem noteikumiem. Viņuprāt, mediju uzraudzības nokļūšana parlamenta aprūpē dos iespēju politiķiem sodīt medijus par publikācijām, kas viņiem nepatīk.
Vairāki Britānijas vadošo laikrakstu izdevēji un žurnālisti jau paziņojuši, ka nepievienosies karaliskajai hartai. “Iespējas, ka mēs parakstīsimies par valsts iejaukšanos mediju darbībā, līdzinās nullei,” paziņojis britu konservatīvā laikraksta “The Daily Telegraph” redaktors Tonijs Galagers. “Ja politiķiem tiek uzdots lemt par regulācijas standartiem, var teikt, ka ir pielikts punkts 300 gadu ilgajai preses brīvībai,” sarunā ar raidsabiedrību BBC sacīja laikraksta “Times of London” redaktors Rodžers Eltons.
Visticamākais, britu mediju cīņa pret valdības centieniem tos uzraudzīt tik drīz nebeigsies. Daudzi žurnālisti sacījušies vienkārši ignorēt jaunos noteikumus, savukārt citi apsverot pat iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, informē ziņu aģentūra “Associated Press”.
