Uzrāda sertifikātu un aiziet no darba. Kāpēc Gulbenes novads administrāciju atstāj vadošie darbinieki? 56
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz ar politiskās varas maiņu Gulbenes novadā ievērojamas izmaiņas notiek arī izpildvarā. Tās nav saistītas ar Covid-19 pandēmijas laikā noteiktajām prasībām, jo administrācijas darbiniekiem, kas nolēmuši atstāt darbu domē, ir sertifikāts par vakcinēšanās vai vīrusa pārslimošanas faktu. Un tās nav saistītas arī ar administratīvi teritoriālo reformu, jo Gulbenes novads palika esošajās robežās. Četru pašvaldības vadošo darbinieku un vairāku speciālistu lēmumam aiziet no darba ir citi iemesli. Vispirms jau nespēja saprasties ar jauno domes koalīciju, kuru vada mērs Andis Caunītis (LRA).
Argumenti paliek nesadzirdēti
Gulbenes novada dome ceturtdien lems par pašvaldības izpilddirektores Lienītes Reinsones-Leišavnieces un Izglītības pārvaldes vadītājas Edītes Kanaviņas atbrīvošanu no amata. Abas vadošās darbinieces nolēma pārtraukt darba attiecības ar domi, atsaucoties uz to, ka nav spējušas rast vienotu izpratni par pašvaldības attīstības mērķiem ar novada politisko vadību, jutušās nesadzirdētas un nesaprastas.
“Runa ir arī par emocionālo darba vidi,” “Latvijas Avīzei” atzina L. Reinsone-Leišavniece. Viņa amatu atstājot arī tāpēc, ka pēc domes lēmuma likvidēt izpilddirektora vietnieka amatu izpilddirektores darba apjoms ir palielinājies tik ļoti, ka to vairs neesot iespējams kvalitatīvi paveikt darba laika ietvaros, bet L. Reinsones-Leišavnieces argumenti par labu vietnieka amata saglabāšanai neesot sadzirdēti.
Šai situācijai ir arī politiskais fons, jo izpilddirektores vietnieks Sandis Sīmanis pēc pašvaldību vēlēšanām, kuru rezultātā novadā mainījās vara, nolēma doties bērna kopšanas atvaļinājumā. Viņš ir “Latvijas attīstībai” biedrs un arī kandidēja vēlēšanās.
“Latvijas attīstībai” un Zaļo un zemnieku savienība, kas iepriekš vadīja pašvaldību, ieguva lielāko atbalstu vēlēšanās – kopā septiņus mandātus, bet abas palika opozīcijā. Koalīciju izveidoja Latvijas Reģionu apvienība (LRA), Nacionālā apvienība (NA), Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “Jaunā Vienotība” (“JV”). Vairākumam ir tikai vienas balss pārsvars, kā dēļ lēmumu pieņemšanas process ir smagnējāks, jo tas ir pakārtots kompromisiem.
Biznesā tas būtu bankrots
Gulbenes novada domē bija izveidota pārvalžu un nodaļu vadītāju komanda, uz kuru L. Reinsones-Leišavnieces atlūgums ir atstājis iespaidu.
Vairāku nodaļu vadītāji uzrakstīja vēstuli domes vadībai un deputātiem, norādot uz jaunās vadības darba stilu, kas administrācijā strādājošajiem nav pieņemams.
Darba attiecības ar domi nolēma pārtraukt arī Ekonomikas nodaļas vadītāja Anita Rauza un Personāla nodaļas vadītāja Vita Lāčkāja, kā arī vairāki speciālisti. Tas laikā, kad ir jāgatavo pašvaldības budžets, ir satraucis opozīciju, kura bija uzaicinājusi uz tikšanos A. Caunīti.
Bijušais mērs Normunds Audzišs (LZS) tikšanās laikā esot aicinājis A. Caunīti atkāpties, bet viņš aicinājumam nav atsaucies. N. Audzišs un arī Normunds Mazūrs (“Latvijas attīstībai”) “Latvijas Avīzei” neatkarīgi viens no otra atkārtoja gandrīz vienus un tos pašus vārdus: “Ir ļoti žēl, jo tiek pazaudēta profesionālu, zinošu un enerģisku cilvēku komanda.”
N. Audzišs vēl piebilda – ja kaut kas tāds notiktu uzņēmumā, tam būtu bankrots. Vadības nespēja sadarboties ar administrāciju un sniegt atbildes uz tās jautājumiem par pašvaldības attīstību, viņaprāt, ir radījusi šo situāciju. “Ar cilvēkiem ir jārunā, viņiem ir jāuzticas,” piebilda bijušais priekšsēdis.
“Nevar strādāt apstākļos, kuros cilvēkus neuzklausa, nenovērtē, kur viņus nevis uzslavē, bet, gluži pretēji, viņi saņem nopēlumu,” piekrīt arī N. Mazūrs.
Viņaprāt, spēcīgiem un profesionāliem cilvēkiem darbs atradīsies.
L. Reinsone-Leišavniece un Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka viņām jau ir nojausma par to, ko vēlas darīt turpmāk, bet kādu laiku kā viena, tā otra vēlētos atpūsties. Abas savos amatos vada pēdējo nedēļu.
Izpilddirektore pieļāva, ka pēc 12 pašvaldībā nostrādātiem gadiem, no kuriem pēdējie divi (no 2019. gada jūnija) ir izpilddirektores amatā, iespējams, varētu pamēģināt arī pastrādāt privātajā sektorā. “Mans mērķis nav ieņemt līdzvērtīgi augstu amatu, kāds bija tagad,” piebilda L. Reinsone-Leišavniece.
Aiziet iepriekšējai varai lojālie
Kad palasa komentārus vietējā laikraksta “Dzirkstele” portālā pie ziņām par domes vadošo darbinieku aiziešanu no darba, redzams, ka viedokļi dalās gandrīz uz pusēm. Ne mazums ir to, kuri aizstāv A. Caunīti un viņa komandu, veltot nievājošus izteikumus opozīcijai.
Piemēram, kāds Sandis bija ierakstījis: “Kā nav kauna abiem Normundiņiem kūdīt blondīnes. Pēc vēlēšanām taču teica, ka atbalstīs un netraucēs strādāt, bet tagad darbojas pēc principa – ja neesam pie varas, tad liekam sprunguļus ratos.”
Lūgti to komentēt, N. Mazūrs un N. Audzišs atbildēja, ka tas ir ļoti absurds apgalvojums. N. Mazūram ir iespaids, ka vadība meklē iemeslus, lai atbrīvotos no cilvēkiem un izjauktu to komandu, kas bija lojāla iepriekšējai varai.
Viņa ieskatā, strādājot ar vienas balss pārsvaru, tiek kavēta pašvaldības attīstība. Arī tie projekti, kas tagad tiek īstenoti, ir mantoti no iepriekšējās domes.
Gulbenes novada priekšsēdis Andis Caunītis par vairāku darbinieku aiziešanu patiešām neizklausījās satraukts, jo tā esot cilvēku brīva izvēle – vietas jau tukšas nepalikšot un gan jau būs kas strādā. Konkretizēt viņš vēl nevarēja.
Runājot par izpilddirektores vietnieka S. Sīmaņa došanos garajā atvaļinājumā, ko pavadījusi arī skaidrojoša vēstule ar ironisku novēlējumu saglabāt izturību tiem, kas paliek strādāt, A. Caunītis teica: “Ir uznākusi lietus sezona un tad ir jāpagaida, kad uzspīdēs saulīte, un varēs nākt atpakaļ.”
Ja S. Sīmanis nolemtu atgriezties amatā, kuru dome likvidējusi, tad viņam piedāvātu citu līdzvērtīgu darbu. Taču A. Caunītis nedomā, ka izpilddirektore, kurai šajos mēnešos papildus bija jāveic arī vietnieka pienākumi, ieskaitot pārstāvību kapitālsabiedrībās, būtu pārslogota, jo “gala lēmumu jau tāpat par kapitālsabiedrībām pieņem dome”. Izpilddirektores lēmumu aiziet no darba priekšsēdis raksturoja kā “spēka demonstrēšanu”, jo pārējie gāja līdzi un, iespējams, ir ietekmējušies.
A. Caunītis atzina, ka budžeta sagatavošana viņu satraucot, bet priekšsēdim nešķiet, ka kādu vajadzēja censties atrunāt no aiziešanas, “jo ir lietas, ko nevar ietekmēt”.
Ne jau viņš viens, bet visi domnieki kopā lemjot par investīciju plānu un rīcības plānu. Tāpēc neesot saprotams, kas vēl darbiniekiem nav skaidrs. Priekšsēža nesatricināmais miers rada iespaidu, ka viņa vadītā koalīcija ir stabila, jo katram no tās deputātiem ir kāds motivējošs iemesls tajā būt.
Piemēram, citas pašvaldības Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomē pārstāv priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, bet Gulbenes novada dome tajā deleģējusi deputāti Gunu Pūcīti (NA). Skaidrojums tam ir vienkāršs – NA un JKP katrai ir divas vietas domē. Ja JKP deputāte Guna Švika ir priekšsēža vietniece, tad G. Pūcītei vajadzēja līdzvērtīgu amatu. Taču tas, ka neviens no vadības nav plānošanas reģiona padomē, kur jāaizstāv pašvaldības intereses, arī var atsaukties uz tās attīstību.
G. Pūcīte gan “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka domes vadība par visu ir informēta.
Arī viņu nesatrauca darbinieku atlūgumi, jo iepriekšējā sasaukumā deputātei esot bijusi sajūta, ka “nevis lēmējvara pieņem lēmumus, bet gan izpildvara”.
G. Pūcīte uzskata, ka kompetences būtu skaidrāk jānodala. Viņasprāt, šīs izmaiņas ir saistītas ar politiskās varas maiņu, bet tās neesot jāuztver sāpīgi, uz amatiem sludināšot konkursus. Iespējams, varēšot atrast speciālistus arī kaimiņu Smiltenes, Cēsu vai Balvu novados, kuros notika reforma.
A. Caunītis apgalvoja, ka par lielajiem attīstības jautājumiem strīdu neesot. Uz vaicāto, kāpēc nav iespējams izveidot stabilu vairākumu no partijām, kas ieguva lielāko atbalstu, A. Caunītis atbildēja: “Tās partijas, kurām bija kopīgi mērķi, tās sanāca kopā.” Kad viņam atgādina, ka iepriekšējā sasaukumā A. Caunītis bija mēra N. Audziša vietnieks un abi strādāja kopā, tagadējais priekšsēdis atbildēja, ka “Audzišs manā vadībā nebija gatavs strādāt”.
