“Uzpūsts, nevajadzīgs izdevumu burbulis!” Eksperts par Satiksmes ministrijas iepirkumu “mākslu” 0
Satiksmes ministrija Valsts kancelejā iesniegusi informatīvo ziņojumu par dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību integrāciju. Ziņojumā runāts par dažādiem uzņēmumiem, taču uzmanību pievērsa doma par iespējamo valsts uzņēmumu Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) integrēšanu citā valsts uzņēmumā – VAS “Latvijas Dzelzceļš”.
Neesmu speciālists šādu ziņojumu radīšanā, bet skaidrs ir viens, ka šajā konkrētajā ziņojumā ir tik daudz vispārīgas informācijas, ka netiek atbildēts uz dažiem patiešām svarīgiem jautājumiem.
Ziņojuma bezjēdzību visskaidrāk konstatējusi Valsts kanceleja, kas uzdevusi pavisam vienkāršu jautājumu – skaidrot, papildinot informatīvo ziņojumu, vai EDzL paliks kā atsevišķa kapitālsabiedrība VAS “Latvijas Dzelzceļš” koncernā, vai ir plānota arī turpmāka intergrācija, izbeidzot EDzL kā atsevišķas kapitālsabiedrības pastāvēšanu? Pieļauju, ka Satiksmes ministrijā neviens nemaz līdz galam uz šo jautājumu nevar atbildēt, tā kā nevienam varētu arī nebūt skaidrs, ko un kā darīt ar EDzL, Rail Baltica un vispār dzelzceļu kopumā.
Lai arī Satiksmes ministrija ziņojumā raksta, ka nepieciešams novērst funkciju dublēšanos, kā arī esot jāuzlabo kopējā dzelzceļa nozares efektivitāte (te noteikti kāds kaut ko domāja par tām jauno vilcienu likstām) un jāveido vienota dzelzceļa saimniecība ar mērķi samazināt administratīvās izmaksas, un tieši tāpēc nepieciešams lemt par dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību integrēšanu, no rakstītā netop skaidrs, ko Satiksmes ministrijā saprot ar integrēšanu?
Daži apgalvojumi
EDzL ne sevišķi sekmīgi sokas ar Rail Baltica projektu vadību. Tam noteikti ir objektīvi un subjektīvi apsvērumi un atkarībā no lasītāja ieinteresētības un ienākumiem šajā jautājumā, mani var vienlīdz labi kritizēt vai piekrist.
EDzL un arī RB Rail ir nesamērīgi liels atalgojums vadošajiem darbiniekiem. Par to daudz runāts publiski un tas ir fakts.
Saeimas komisijas gala ziņojumā par Rail Baltica projektu tas kritizēts visos lēmumu pieņemšanas posmos un stadijās. Tā kā šobrīd atrodamies aktīvajā projektēšanas un būvdarbu stadijā, kur projektēšanai, šķiet, jau sen bija jābūt pabeigtai, būvprojektiem gataviem un atbilstošiem normatīvo aktu prasībām un visiem labi saprotamiem, bet būvdarbiem nebija jāatpaliek no kaut kāda iecerētā grafika, tad būtu jārod atbilde uz jautājumu, vai un kurš pie šīm laikam jau dārgajām kļūdām vainojams vairāk – Satiksmes ministrija, EDzL, RB Rail, vai, piemēram, FIDIC Inženieri, kuriem ir ļoti nozīmīga loma šajos projektos.
Kas apvieno minētos apgalvojumus? Pareizi, ļoti liels iztērētās naudas apjoms, turklāt maksājot un tērējot naudu tā, ka pie jebkādu nodarījumu konstatēšanas šo naudu atgūt nebūs iespējams (vairumā gadījumu).
Turklāt, naudas mums nav un viss Rail Baltica tiek realizēts par faktiski Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļiem, tāpēc mēs vēl esam ļoti atkarīgi no Latvijas sabiedrībai absolūti nezināmu lēmēju labvēlības kādā no Briseles kabinetiem!
Satiksmes ministrijas doma
Satiksmes ministrija saka, ka dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību apvienošanas gadījumā ekonomiskie ieguvumi saskatāmi attiecībā uz administratīvo izmaksu samazināšanu, investīciju plānošanu un piesaisti nozarē, novēršot dublēšanos un palielinot efektivitāti, tāpat vienkopus tiks nodarbināti nozares profesionāļi un viena veida darbi infrastruktūras pārvaldībā tiks veikti kopīgi, palielinot efektivitāti. Skan skaisti, bet ciparos šie vārdi nav izteikti.
Man rodas daži vienkārši jautājumi par EDzL iekļaušanu VAS “Latvijas Dzelzceļš”, piemēram, cik darbinieku no EDzL plānots integrēt EDzL? Loģiski būtu, ja tiktu integrēti visi projektu vadītāji ar savām komandām (kuri, cik zināms, nemaz tik lielu atalgojumu nesaņem), iespējams, daži tehniskie cilvēki, inženieri un pavisam neliels skaits juristu. Pārējiem, šķiet, būtu jādodas brīvajā darba tirgū, kur vadības līmeņa speciālisti noteikti nekavējoties spētu atrast izcili apmaksātu darbu. Tātad, algas, biroji, inventārs, nodokļi – tas būtu viens ietaupāmās naudas avots.
Ko derētu pārdomāt?
Ir vēl viens aspekts, kur varētu ietaupīt naudu. Satiksmes ministrija laiku pa laikam cenšas iepirkt juridiskos pakalpojumus ar mērķi vērtēt noslēgtos līgumus, tostarp arī Rail Baltica projektā. Būtu jāiepērk nevis juridiskie pakalpojumi, bet jāuzdod sev jautājums, kāpēc šos pakalpojumus neveic tā saucamie FIDIC inženieri (FIDIC Inženieris ir uzņēmums, kas pasūtītāja labā veic ne tikai projekta būvuzraudzību, bet arī juridisko u.c. projekta vadību), kāpēc tiek plānots iepirkt pakalpojumu kā mērķis būs kontrolēt jau minētos inženierus, un kāpēc vispār tam jātērē nauda?
Cita starpā minētais nozīmē to, ka pie integrācijas būtu jāvērtē tikai tas, cik daudz Satiksmes ministrija un tās kapitālsabiedrības bezjēdzīgi iztērē naudu par to, kas būtu jādara privātajiem uzņēmumiem kā būvniecības procesa dalībniekiem?
Esmu drošs, ka pie izsmeļoša audita izrādītos, ka EDzL un RB Rail būtu pavisam maz funkciju, ko atstāt kā patiešām ekskluzīvas valsts funkcijas, bet pārējais vienkārši ir kāda (lasīt daudzskaitlī) uzpūsts, nevajadzīgs izdevumu burbulis!
Kas tālāk jau ļauj izdarīt secinājumu, ka ļoti lielam EDzL vadošu (jo sevišķi) darbinieku skaitam vieta VAS “Latvijas Dzelzceļš” struktūrā neatrastos. Un tas arī labi. Analoģijās ar hokeju runājot, EDzL vadošie darbinieki (pēc amatu nosaukumiem, ne spējām) visticamāk no pirmās maiņas statusa EDzLā noteikti nonāktu ceturtajā maiņā VAS “Latvijas Dzelzceļš” komandā, vai vispār tiktu nosūtīti uz tā saucamo fārmlīgu (lasīt, bezdarbniekiem).
Tajā pašā laikā esmu drošs, ka tāds liktenis nepiemeklētu manis minētos EDzL reālos projektu vadītājus (nezinu, vai visus).
Sabiedriskā sektora domas
Uz ziņojumu reaģējuši arī būvniecības nozares inženierus pārstāvoša sabiedriska organizācija, kas ar vienu tēzi centusies akcentēt divas lietas, kas jāsasniedz EDzL iespējamajā apvienošanā ar VAS “Latvijas Dzelzceļš”. Sabiedriskā sektora pārstāvji saka, ka var atbalstīt EDzL integrēšanu VAS “Latvijas Dzelzceļš” koncernā pie nosacījuma, ja ar šādu darbību tiek panākts būtisks Rail Baltica visu realizējamo būvniecības procesu pārvaldības uzlabojums un vienlaikus tiek samazināti valsts izdevumi to EDzL funkciju un pienākumu apmaksā, kas būvniecības procesa ietvaros būtu bijis jādeleģē nolīgtajiem FIDIC inženieriem.
Vienkāršiem vārdiem runājot. Pirms ko apvienot, svarīgi saprast, ko valstij EDzL personā būtu jāpārstāj darīt, darāmo uzticot privātajiem uzņēmējiem, par kuru darbu samaksā tikai tad, kad tas paveikts nepieciešamajā kvalitātē, vienlaikus esot drošiem, ka katrs samaksātais eiro ir apdrošināts un problēmu gadījumā atgūstams valsts kasē.
Kaut ko apvienojot vai šķirot bez skaidra plāna rezultātu tāpat nesasniegs.
Domāju, ka rezultāta sasniegšanai visiem būvniecības procesa dalībniekiem ar valsti priekšgalā ir jāspēj kritiski paskatīties katram uz sevi un tikt skaidrībā ar vienu vienīgu jautājumu – ko mēs neprotam un kas mums nesanāk? Un tad būs laiks otram jautājumam: kurš to var paveikt labāk? Ja VAS “Latvijas Dzelzceļš”, lai notiek! Un tad izrādīsies, ka Satiksmes ministrijai nav nepieciešami iepirkumi par juridiskajiem pakalpojumiem, lai atrisinātu to, kas jādara inženieriem ikdienas darba pienākumu ietvaros.
