Vai veikalā nopērkamās spilgti oranžās žāvētās aprikozes ir kaitīgas veselībai? 1
“Vai taisnība, ka veikalā nopērkamās spilgti oranžās žāvētās aprikozes tādas ir tikai tāpēc, ka mērcētas cukurūdenī un apstrādātas ar sēru? Vai tas nav kaitīgi veselībai?” INETA S. VALMIERĀ
Žāvēšanas procesā augļu izskats būtiski mainās, tie kļūst pelēcīgi, brūni. Pēc žāvēšanas spilgtāki un spīdīgāki top augļi, kurus speciāli apstrādā ar konservantiem, mērcē cukura sīrupā, apsmidzina ar eļļu. Veikalos pircēju acis priecē spilgti oranžas un sulīgas aprikozes, zeltītas vīģes un dzintarainas rozīnes. Ja vien cilvēki apzinātos, ka šīs īpašības iegūtas ar ķīmijas starpniecību, diezin vai viņi tās pirktu. Vislabāk par to var pārliecināties, ja mājās ir pārtikas kodes – ķimizētos augļus kukaiņi neizvēlas. Kāpēc?
Kukaiņi met līkumu
Visi uzpucētie augļi lielākoties ir apstrādāti ar sēra dioksīdu gāzes kamerā (mūsdienās retāk izmantots paņēmiens) vai mērcēti sērpaskābes vanniņā (populārāks veids, jo var labāk kontrolēt procesu un sēra koncentrāciju). Par šim nolūkam izmantoto sēra anhidrīdu SO2 liecina uz iepakojuma norādītā pārtikas piedeva E 220. Ražotāji šo apstrādi izvēlas tāpēc, ka sēra dioksīdam piemīt antibakteriālas, konservējošas īpašības, tas iznīcina kaitīgos organismus. Turklāt sēra dioksīds palīdz saglabāt augļu sākotnējo krāsu un padara tos nepievilcīgus kukaiņiem. Līdz ar to ražotājam nav transportēšanas un uzglabāšanas problēmu – neviens kaitēklis saķīmiķotas aprikozes neēdīs.
Sēra dioksīds izraisa astmu un alerģiju
Medicīniskajā literatūrā atrodams daudz atsauču, ka sēra dioksīds var provocēt astmas lēkmes, kā arī izraisīt galvassāpes, pazemināt asinsspiedienu. Tieši astmas pacientiem bieži novēro alerģisku reakciju uz sēra anhidrīdu. Lielākoties tieši alerģisko izpausmju dēļ likumdošana nosaka ražotājam prasību uz iepakojuma obligāti norādīt, ja žāvēti augļi apstrādāti ar sēra dioksīdu.
Tas, ka varam galdā likt pasaules eksotiskākos augļus un dārzeņus, ir brīnišķīgi, tomēr jāņem vērā, ka jau augšanas procesā tos pamatīgi apstrādā ar ķimikālijām, lai ierobežotu slimības un kaitēkļus, kas siltajās zemēs ir vēl aktuālāka problēma nekā mūsu platuma grādos, turklāt apstrādes laikā tiem pievieno dažādas E vielas. Protams, reti, bet var sastapt izņēmumus, piemēram, gaišās rozīnes var iegūt arī no attiecīgas šķirnes vīnogām dabiskā žāvēšanas procesā vai bez konservantiem un sulfītiem, tomēr tad tās būs nespodri dzeltenas.
