Uzplauks TV interaktivitāte. Saruna ar Juri Gulbi 0
Žurnālisti Viesturs Serdāns un Ivars Bušmanis aicinājuši liet laimes telekomunikāciju līdera – SIA “Lattelecom” – valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi.
– Kas šajā gadā sagaida telekomunikāciju nozari?
– Runājot par nozari kopumā, sākšu ar to, kas cilvēkiem vistuvāk, – ar TV. Skatītāji arvien vairāk vēlas ne tikai plašu saturu, bet arī iespējas televīziju skatīt jebkurā vietā un jebkurā laikā.
Izplatoties planšetdatoriem un viedtālruņiem, mainās cilvēku paradumi. Skatītāji vēlas ne tikai interneta, bet arī TV saturu skatīties jebkurā sev ērtā vietā un laikā, tādēļ turpmākajos gados televīzijas operatoru lielais izaicinājums būs strādāt pie tā sauktā trīs ekrānu principa – televizors, dators, tālrunis. “Lattelecom” jau šobrīd piedāvā ne tikai televīziju televizorā (virszemes un interaktīvā televīzija), bet arī datorā (interneta TV) un izstrādē patlaban ir arī mobilā TV.
Vēl viena tendence: pasaulē arvien pieprasītāks kļūst tā sauktais nelineārais saturs jeb saturs, kas nav piesaistīts konkrētam raidlaikam. Tas nozīmē, ka jums nav jābūt konkrētā vietā un laikā, lai noskatītos savu iecienītāko seriālu – varat to ar pults klikšķi iznomāt jebkurā sev ērtā laikā. “Lattelecom” šobrīd ir vienīgais TV operators Latvijā, kas nodrošina virtuālo filmu nomu tieši no televizora. Var pat teikt, ka “Lattelecom” ir lielākais kinoteātris Latvijā, jo mēs ik dienas piedāvājam vairāk nekā 700 dažādas filmas. Aizņemti TV skatītāji vai arī tādi, kas vienkārši mīl ērtības, iecienījuši interaktīvās televīzijas piedāvājumu – raidījumus ierakstīt, noskatīties arhīvā vai arī attīt uz sākumu, piemēram, “Panorāmu”, ja tā nokavēta. Arī šādu funkcionalitāti Latvijā piedāvā tikai “Lattelecom”.
– Kā nacionālo komerckanālu draudi iziet no bezmaksas apraides ietekmēs tos, kas skatās “Lattelecom” interaktīvo vai virszemes televīziju?
– Ja notiks tas, ko nekaunīgā veidā lobē Zviedrijas VIASAT un TV3, tad kabeļtelevīzijas skatītājiem pieaugs pakalpojumu cenas, uz ko visi kabeļtelevīzijas operatori norāda.
Ja tiešām Saeimas deputāti būs tik neprātīgi un akceptēs šo likumprojektu, kas absolūti nav skatītāju interesēs, tad nauda no Latvijas iedzīvotāju kabatām ieripos Zviedrijas “Modern Times Group MTG AB” akcionāru kabatās. Latvijas iedzīvotājiem tas būtu kā papildu nodoklis, lai paglābtu nīkuļojošo MTG biznesu Latvijā.
– Vai kāds operators nāks klāt? Kāds pazudīs?
– Turpināsies tas, kas noticis līdz šim, – lielākie spēlētāji “Lattelecom” un “Baltcom” ir palielinājuši savu tirgus daļu, savukārt mazākie, kuru klientu skaits ir līdz pieciem tūkstošiem, spiesti apvienoties un konkurēt. Neizslēdzu iespēju, ka “Baltcom” un “Izzi” atsāks sarunas par apvienošanos, kas būtu tikai loģiski.
– Ko iegūs patērētāji?
– Turpināsies mobilā telefona sarunu tarifu samazināšanās, jo izlīdzināsies starpsavienojumu tarifi starp dažādiem operatoriem.
– Mobilais tālrunis ir visbiežāk mainītais komunikācijas līdzeklis – gan televizors, gan stacionārais telefons var dzīvoklī gadus desmit, divdesmit darboties.
– Nākotnē, pārejot uz internetā bāzētiem pakalpojumiem, robeža starp mobilajiem un fiksētajiem sakariem izzudīs. Iezīmes jau vērojamas: tagad varat izmantot “Skype” zvanus, no mobilā operatora izmantojot tikai datu pieslēgumu. Tādējādi jūs apejat mobilā operatora piedāvātos balss sakarus.
– Pilnībā mobili vēl nevaram būt, jo no mājas vai biroja nevaram iziet, runājot pa savu fiksēto darba tālruņa numuru un turpināt sarunu mobilajā tīklā.
– Pilnīgi nemanāmi un viegli pagaidām tas vēl nevar notikt, bet mēs pie tā strādājam. Ja jūs nedaudz orientējaties tehnoloģijās, arī šobrīd varat uzinstalēt darba vai mājas datorā “Lattelecom” “virtuālo telefonu”, kas, ienākot telpā, atrod savu bezvadu tīklu. No šā virtuālā telefona var zvanīt tāpat kā no “Skype”, un “Lattelecom” tīklā sarunas ir bez maksas pat tad, ja pats ar visu datoru esat ārzemēs.
Pateicoties mobilo ierīču bumam, esam atsākuši ieguldīt “Wi-Fi” bezvadu interneta tīkla attīstībā. Šā gada sākumā sabiedriskās lietošanas vietās ir pieejami vairāk nekā 1500 šādu bezvadu interneta punktu – kafejnīcās, lielākajās veikalu ķēdēs, degvielas uzpildes stacijās, viesnīcās, viesu mājās. Tuvākajā laikā plānojam šo “Wi-Fi” punktu skaitu dubultot. Turklāt savu vērtīgāko pakalpojumu klientiem mēs dodam iespēju šo publiskā “WI-Fi” internetu izmantot pilnīgi bez maksas.
– Paldies par iespēju “Latvijas Avīzi” abonēt ar TV pults palīdzību… Kādi vēl jaunumi mūs sagaida?
– Šogad mēs būtiski uzlabosim skatītāju ērtības ar pults palīdzību izvēlēties kanālus vai dažādus papildu pakalpojumus. Televīzija kļūs vēl interaktīvāka un saprotamāka skatītājiem. Arī “Latvijas Avīzes” pasūtīšanu varēs veikt veiklāk un ērtāk nekā pašlaik.
– Internetā katrs pats izvēlas, kādus sižetiņus skatīties. “Lattelecom” TV piedāvā gatavas programmas. Kādu paredzat interneta un interaktīvās televīzijas attīstību? Tās saplūdīs?
– Diemžēl neredzu iespēju tuvākajā laikā TV skatītājam par pieņemamu cenu pašam no atsevišķu kanālu sastāvdaļām būvēt savu programmu.
– Vai “Lattelecom” vajadzētu pārdot šogad?
– Domāju, ka valstij vajadzētu pārdot savas kapitāldaļas. Par piemērotāku laiku lai spriež akcionāri.
– Vai tāpēc neejat mobilo pakalpojumu tirgū, ka “Lattelecom” ir LMT akcionārs?
– Nē, ne tāpēc. Mobilo operatoru ir pietiekami daudz, vēl vienam vietas neatliek. Laiku pa laikam rīvēšanās notiek, bet savu mobilo tīklu neveidosim. “Lattelecom” drīzāk raudzītos uz ciešāku sadarbību ar kādu no esošajiem operatoriem. Mēs savā piedāvājumā – televīzija, internets un balss sakari – varētu piepakot klāt mobilos sakarus, ko sniedz cits operators.
– Vai izjūtat emigrāciju?
– Jā, migrācijas sekas manām. Bet mēs zudušo telefona abonentu vietā veiksmīgi esam ieguvuši televīzijas abonentus, kuru skaits aug vēl joprojām. Kopumā mums ir pusmiljons klientu – tikpat daudz, cik gadu iepriekš.
– Klientu jums divreiz mazāk nekā mobilajiem operatoriem “Tele2” un “LMT”, bet “Lattelecom” ir vislielākais apgrozījums (130,20 miljoni latu 2010. gadā)… Paradoksāli?
– Kamēr viņi viens otru mēģina ar 0 tarifiem izkonkurēt, mēs piedāvājam plašāku saturu, interaktivitāti un kvalitāti, par ko patērētājs ir gatavs maksāt.
– Kā lauku viensētas un ciematus sasniegs interaktīvā televīzija?
– Protams, mēs specializējamies uz apdzīvotajām vietām, kur ir vairāk cilvēku. Līdz katram kokam mežā fiksēto tīklu neaizvilksim. Taču jau tagad virszemes televīzija labā kvalitātē ir pieejama 99,6% no Latvijas teritorijas. Tik plaša satura televīzija, ap 40 kanāliem, lielā daļā Latvijas teritorijas nekad iepriekš vispār nav bijusi, līdz ar to arī lauku cilvēkiem ir nodrošināta daudz plašāka TV satura izvēle salīdzinājumā ar laiku, kad vienīgā alternatīva bija dārgs satelītšķīvis.
