Uzņēmumu reģistrs atsaka reģistrēt “airBaltic” 47,2% akciju apķīlāšanu 0
Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notārs, izskatot iesniegto lūgumu reģistrēt valstij piederošo Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” 224 453 jeb 47,2% akciju apķīlāšanu, atteicis reģistrēt šādu prasības nodrošinājuma līdzekli, aģentūrai BNS pavēstīja UR galvenā valsts notāra vietnieks juridiskajos jautājumos Sandis Karelis.
Viņš paskaidroja, ka UR kompetencē neietilpst izmaiņu reģistrācija akcionāru sastāvā, attiecīgi akciju apķīlāšana nevar tikt veikta UR. “Saskaņā ar likumu akciju sabiedrību akcionāru reģistra kārtošana, tostarp izmaiņu reģistrācija, ir pašas akciju sabiedrības valdes ziņā, savukārt uzrādītāja akciju iegrāmatošana notiek Latvijas Centrālajā depozitārijā. Tāpat iesniegtajā tiesas lēmumā par akciju apķīlāšanu norādīts, ka apķīlātas tiek akcijas, kas atrodas finanšu instrumentu kontā, par to izdarot ierakstu akcionāru sarakstā, kuru kārto depozitārijs,” sacīja Karelis.
“Acīmredzami ir nobriedusi vajadzība izlemt jautājumu par akcionāru reģistra kārtošanas nodošanu UR kompetencē, jo sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā šādu aizliegumu reģistrācijas tiek veiktas UR, kamdēļ gan nevarētu padarīt skaidrāku un caurredzamāku šo procesu?” viņš teica.
Laikraksts “Dienas Bizness” piektdien ziņo, ka ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu apķīlātas valstij piederošās Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akcijas.
Laikraksts informē, ka apķīlātas tās lidsabiedrības vārda akcijas, kuras agrāk piederēja privātajam akcionāram “Baltijas Aviācijas sistēmas” (BAS). Šāds lēmums pieņemts saistībā ar Rīgas apgabaltiesā iesniegto BAS prasību pret maksātnespējīgo “Latvijas Krājbanku”, Lietuvas banku “Snoras” un Latvijas Satiksmes ministriju par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, īpašuma tiesību atzīšanu, valdījuma nodibināšanu un komercķīlas izlietošanas paziņojuma atzīšanu par spēkā neesošu, kurā iekļauts arī pieteikums par prasības nodrošināšanu.
BAS uzskata, ka finanšu ķīlas līgumi nav spēkā, jo to noslēgšanas brīdī “airBaltic” akcijas bija slēgtas emisijas akcijas ar atsavināšanas ierobežojumiem. Tāpēc tās neesot uzskatāmas par finanšu instrumentiem, neatradās publiskā apgrozībā un nevarēja būt par komercķīlas priekšmetu, tās nevarot ieķīlāt arī pēc citu ķīlas veidu noteikumiem. Satiksmes ministrijai bijis zināms par akciju atsavināšanas ierobežojumiem, un tādējādi, pēc BAS paustā, to nevar uzskatīt par labticīgu ieguvēju. Vēl vairāk – 2011.gada 22.decembrī notikušajā “airBaltic” akcionāru sapulcē izdarīti grozījumi statūtos, svītrojot nosacījumu par akcionāru pirmpirkuma tiesībām. Tāpēc, pēc BAS minētā, ir nepieciešams attiecīgs akciju apķīlājums, jo citādi Latvijas valstij nebūs šķēršļu tiesvedības laikā akcijas pārdot jebkurai personai. Vēl jo vairāk, ja publiskajā telpā parādījusies informācija, ka Latvijas valdība risina sarunas ar Ķīnas aviosabiedrību “Hainan Airlines” par “airBaltic” akciju pārdošanu.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Satiksmes ministrija 2011.gada 30.novembrī iegādājās BAS piederošos 47,2% “airBaltic” akciju un tādējādi valsts kļuva par 99,8% “airBaltic” akciju īpašnieci.
“airBaltic” dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri līdz šim bija Latvijas valsts ar 52,6% akciju un “BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder bijušajam “airBaltic” prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai “Taurus Asset Management Fund Limited”.
