Aug ar putru. “Mazo lāču putru” ražotājs Snēpeles pagastā raugās eksporta virzienā 0
SIA “Lat food LP” bioloģiskās putras ražo nedaudz vairāk par gadu. Pamazām tiek iekaroti pašmāju veikali un ir cerība, ka ar laiku šis varētu kļūt par importa aizstājējproduktu. Šogad uzņēmums saņēmis Kuldīgas pašvaldības balvu nominācijā “Debija 2018”.
“Mazo lāču putra” aizsākusies ar mazo putras ēdāju – īpašnieces Lauras Prūses dēlu Oliveru, kurš ir liels putras mīļotājs. Viņam tūlīt būs pieci gadi un putras joprojām garšo. Pirms vairākiem gadiem divu bērnu mamma Laura lūkojusi pēc vietējās produkcijas un secinājusi, ka putru izvēle nav liela. Tas arī pamudinājis ķerties pie ražošanas. Laura neslēpj, ka viņai patīk veselīgs dzīvesveids un tas bijis labs stimuls realizēt savu ideju. Pārtikas ražošana gan esot ļoti sarežģīts process, taču viņa nav nobijusies. 2015. gadā viņa devās uz Kurzemes biznesa inkubatoru Kuldīgā, kur sastapusi lielu atsaucību, viņas ideja ļoti labi novērtēta.
“Tajā laikā bija 80% atbalsts jaunajiem uzņēmumiem, varēju izstrādāt zīmolu. Paldies arī finanšu institūcijai “Altum” un “Leader” programmai, kuras ietvaros saņēmu atbalstu. Būtībā ražotne tapusi ar dažādu veidu atbalstu,” atklāj Laura Prūse. Iekārtas – augstspiediena tvaika katls, žāvēšanas skapis, blikseris (ierīce, kas savieno griešanas un jaukšanas funkcijas) smalcināšanai, blendēšanai un maisīšanai – izmaksājušas gandrīz 40 tūkstošus eiro, bet ražotnes remonts – vēl ap 15 tūkstošiem eiro.
Stingra kontrole
Ražotne iekārtota bijušajā ēdnīcā Snēpeles centrā, kas ilgāku laiku stāvējusi tukša. Saimniece priecājas, ka izdevies atrast ražotnei piemērotas telpas netālu no Kuldīgas. Būdama kuldīdzniece, sākotnēji meklējusi telpas pilsētā, kur īre mazam un pavisam jaunam ražotājam ir samērā dārgs pasākums, tāpēc nācies meklēt citu variantu. Tāpat viņa saņem atbalstu no LIAA dažādu grantu veidā, kas ir līdzfinansējums gan iepakojuma, gan izejvielu iegādei, dažādām apmācībām. “Es varētu slavēt un slavēt visas iesaistītās institūcijas,” uzsver Laura Prūse. Tomēr jārēķinās, ka bērnu pārtikas ražošanā ir ļoti daudz kontroles – to skaits ir trīs reizes lielāks nekā parastam pārtikas ražotājam. Tā ir liela atbildība, bērniem nevarot ražot kaut ko un kaut kā. Tādēļ pašai saimniecei nācies ļoti daudz mācīties, jo Lauras pamatprofesija saistīta ar jurisprudenci.
Pašu āboli un ķirbji
Putras pakas rotā lācis – saimnieces bērnības asociācija. Dizainu palīdzējis izstrādāt dizainers Aigars Spāģis. Snēpelē top piecu veidu “Mazo lāču putras”, kuru sastāvā ir gan griķi, gan pilngraudu auzas, kam pievienoti augļi un dārzeņi. Putras top vairāku veidu iepakojumos, tostarp arī līdzņemšanai speciālos trauciņos. Jaunākie snēpeliešu produkti ir divu veidu zupas – ķirbju biezzupa un biešu zupa ar upenēm. Svarīgi, ka putras nav jāvāra, bet sausajam maisījumam jāpievieno karsts ūdens un jāsamaisa, kas noteikti ir parocīgi mazuļu vecākiem.
“Mazo lāču” putrām netiek pievienoti ne sintētiskie vitamīni, ne garšas pastiprinātāji vai uzlabotāji. Tajās ir samērā liela daļa augļu un dārzeņu. Uzņēmums lepojas, ka salīdzinājumā ar konkurentu preci, kur augļu un dārzeņu sastāvs ir līdz 8%, “Mazo lāču putrās” tas sasniedz 30–45%. Tas esot jāsaprot gan bērnu mammām, gan veikaliem, ka šī iemesla dēļ produkts nevar būt lētā segmenta prece. Augļu un dārzeņu pārstrāde ir grūtākais un dārgākais ražošanas procesā, neslēpj saimniece. Visi augļi un dārzeņi tiek izkaltēti īpašā skapī vidēji plus 50 līdz 55 grādos. Dārzeņu un augļu kaltēšanas ilgums lielākoties ir vienāds – aptuveni 20–24 stundas. Šo procesu nevar paātrināt, un tieši tas veido lielākās izmaksas. Āboli un ķirbji tiek pārstrādāti ar visu mizu, kur ir vislielākais labums. Faktiski uzņēmums cenšas ievērot bezatlikuma tehnoloģiju, lai nekas nebūtu jāizmet atkritumos.
Visas bioloģiskās izejvielas galvenokārt tiek iepirktas no vietējām saimniecībām – āboli no z/s “Ķirši” un “Zeltagrauds”, sīpoli no Daces Zommeres saimniecības, ķiploki no z/s “Dzirnas”, graudaugus uzņēmums iegādājas no “Rīgas dzirnavnieka” un z/s “Bebri”. Augļiem sezona ir īsa, līdz ar to jācenšas iepirkt un pārstrādāt lielākus apjomus.
“Nav viegli iepirkt nepieciešamo, jo ne visi zemnieki audzē bioloģisko produkciju,” neslēpj saimniece. Šogad nācās braukt pēc ķirbjiem uz citu Latvijas novadu. Bet bioloģiskās ķirbju sēklas pat bija jāmeklē ārpus Latvijas – Austrijā, jo vietējo cena bijusi astronomiska, kas būtiski sadārdzinātu putru pašizmaksu.
Izaicinājumi nebiedē
“Mazo lāču putru” saimniece vērtē, ka pirmais gads bijis izaicinājumiem pilns, taču veiksmīgs, jo daļu pašmāju tirgus izdevies iekarot. Tomēr produkti vēl nav pieejami visos veikalos, jo veikali neuzticas jaunam produktam.
“Tirgotāji šaubās, ka mamma savam mazulim pirks putru par 4,50, ja blakus būs līdzīga prece par eiro lētāk. Bet jāsaprot, kādas izmaksas ir mazam ražotājam, turklāt bioloģiskajam,” tā uzskata saimniece. Pašlaik “Mazo lāču putras” pieejamas “Rimi” “Klētī”, “Stockmann”, “Top!” un citos veikalos. Gada laikā tirdzniecības vietu skaits, kur var iegādāties šo produkciju, audzis vairāk nekā trīs reizes.
Galvenais uzņēmējas mērķis ir iekarot Latvijas tirgu, lai mazuļu vecāki varētu iegādāties šo produkciju. “Gribam aptvert Latvijas tirgu pilnībā,” neslēpj Laura Prūse. Pēc tam jau varētu skatīties eksporta virzienā, taču pagaidām nav domas visu sasteigt. Interesi par iespējamo sadarbību jau ir izrādījuši čehi, taču galvenais jautājums bijis par produkcijas cenu.
“Būtībā, lai savas putras eksportētu, man ir jālaiž lejā cena, jo loģistika ir liela izmaksu daļa. Jautājums ir tāds – atrasties Prāgā atrašanās pēc vai tomēr pelnīt,” retoriski secina uzņēmēja. Vēl cita pieredze radusies starptautiskā izstādē Rostokā (Vācija), kurp uzņēmēja devusies ar LIAA un Kuldīgas pašvaldības atbalstu. Izstādes apmeklētāji pēc putru degustācijas bijuši ļoti ieinteresēti iegādāties kurzemnieku ražojumus. “Interese un iespējas ir, bet eksporta gadījumā jāpārveido dizains, jo ārzemnieki nesaprot uz iepakojuma rakstīto,” tā Laura Prūse.
Arī pašmāju izstāde “Riga Food” devusi jaunus kontaktus un potenciālos sadarbības partneru piedāvājumus. “Riga Food” “Mazo lāču putru” saimniece piedalījusies divreiz, pirmajā izstādē atrādot vien putru paraugus, taču arī tur interese bijusi liela. Runājot par nākotni, Laura Prūse atzīst, ka viņai nav vēlmes kļūt par industriālo ražotāju.
“Negribas pazaudēt sākotnējo vēlmi radīt ko jaunu un pilnīgi citu. Negribas pazaudēties pašai. Kad veidojas liels apjoms, pastāv jautājums, vai spēšu noturēt vēlamo kvalitāti. Lieli apjomi un tirgi – vai tas ir tas, ko es gribu?” putru ražotnes saimniece vairāk jautā sev. Šobrīd viņa ar savu parakstu var garantēt katras putras paciņas kvalitāti, jo nodrošināta skrupuloza izsekojamība. Vai tā notiktu arī lielu ražošanas apjomu gadījumā, esot grūti atbildēt. Konkurence mazuļu putru tirgū ir liela, bet lielākoties jākonkurē ar salīdzinoši lētāku importu, kura sastāvā ir gan saldinātāji, gan cukurs un fruktoze. Konkurence putru ražotāju nebiedē, jo Lauras Prūses izveidotā SIA “Lat food LP” priekšrocība ir bioloģiskā produkcija, kas augošajā bioloģiskās pārtikas tirgū dod jaunas iespējas. Jau izstrādāts jauns produkts – putra visai ģimenei, kas tirgū varētu parādīties tuvākā gada laikā.
SĒKLA
2017. gads. Dobeles Dārzkopības institūta speciālisti izstrādāja “Mazo lāču putru” receptes un pirmos paraugus. Gada beigās sāk ražošanu Snēpelē.
DĪGŠANA
2018. gads. “Mazo lāču putru” ražotājs “Lat food LP” trīs reizes palielina sadarbības partneru skaitu. Mērķtiecīgi piedalās izstādēs, izveido interneta veikalu. Iegūst bioloģiskās produkcijas sertifikātu.
AUGĻI
Mērķis – palielināt ražošanas apjomus, lai varētu nodrošināt vietējo tirgu un pamazām sākt eksportu. Tuvākā gada laikā iecerēta ražotnes paplašināšana, iegādājoties dārzeņu mazgāšanas līniju, bet nākotnē tiks veidotas plašākas noliktavas telpas.
VĒRTĒJUMS: Latvijā līdzīgu ražotāju nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis: “”Mazo lāču putras” ir ļoti pozitīvs un labs piemērs, kā sākt biznesu. Īpašniece trāpījusi labā nišā, jo Latvijā līdzīgu ražotāju nav. “Rūdolfa biezeņi” arī ir labs stāsts, bet viņi darbojas citā segmentā.Pozitīvi, ka “Mazo lāču putru” pamatā ir vietējās izejvielas, un tas ir svarīgākais. Tā ir īsā pārtikas ķēde, par ko daudz tiek diskutēts. Vietējiem iedzīvotājiem ir jāēd vietējā prece.”
