Uzņēmumos, kur izmanto veselības apdrošināšanas polises, darbiniekiem labāka veselība 0
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka katru gadu ar dažādām ļaundabīgām slimībām Latvijā saslimst vairāki tūkstoši cilvēku. Tāpat statistika rāda, ka vīriešiem Latvijā vidēji ir par 10 gadiem īsāks dzīves ilgums nekā attīstītajās Eiropas valstīs, kā arī augstāks traumatisma līmenis. Vīriešiem nereti pārmet pārāk novēlotu vēršanos pie ārsta. Kā liecina apdrošinātāju pieredze, vīriešiem viens no svarīgākajiem faktoriem, lai laicīgi rūpētos par savu veselību, ir iespēja izmantot apmaksātu ārstēšanos un ārstu konsultācijas.
Kā liecina Latvijas Urologu asociācijas (LUA) dati, ik gadu no uroloģijas slimībām mirst vairāki simti vīriešu. Viena no ļaundabīgākajām vīriešu slimībām ir prostatas audzējs, kas 2012.gadā tika diagnosticēts 1039 gadījumos, bet 394 Latvijas vīrieši no tā mira. Arī pašreiz situācija nav krasi mainījusies, par ko speciālisti ir vienisprātis un saka, ka viens no iemesliem ir novēlota vīriešu vēršanās pēc palīdzības. Savukārt viens no iedarbīgākajiem pamudinājumiem, lai vīrieši laicīgi rūpētos par savu veselību, ir iespēja izmantot apmaksātas ārstu konsultācijas un apdrošināšanas polisi, ko nodrošinājis darba devējs.
„Ilggadēji sadarbojoties ar lieliem Latvijas uzņēmumiem, kas monitorē darbinieku darbnespējas statistiku, ir novērota tendence, ka apdrošināšanas polise tieši korelē ar darbinieku veselības stāvokli. Šajos uzņēmumos slimību ielaistība ir mazāka, un arī darba nespējas lapas tiek izmantotas īsāku laiku. Polise bieži ir izšķirošs faktors, lai darbinieki izlemtu laicīgi vērsties pie ārsta, savukārt citos gadījumos strādājošie nereti nodarbojas ar pašārstēšanos, kas nereti noved pie smagākām slimību formām, samazina darba ražīgumu un prasa ilgāku atveseļošanās laiku, kas arī ietekmē uzņēmuma produktivitāti un finanšu rādītājus,” skaidro BALTA veselības apdrošināšanas produkta vadītāja Sandra Pietkēviča.
BALTA pieredzē uzņēmumos, kur izmanto darbinieku veselības apdrošināšanu, polise ir kā drošības garants, arī statistika saistībā ar saslimšanām ir labāka. Sandra Pietkēviča skaidro, ka, piemēram, tajos uzņēmumos, kur krīzes gados darbinieku veselības apdrošināšanas polises tika pārtrauktas, bet vēlāk atkal tika iegādātas, pēc to atjaunošanas bijis straujš ārstēšanās izmaksu kāpums. Tas var liecināt par ielaistām saslimšanām un to, ka darbinieki ilgu laiku nav pievērsuši uzmanību nepieciešamajiem veselības kontroles pasākumiem.
Tāpat novērots, ka pašlaik apdrošināšanas polise ir svarīgs faktors Latvijas nodarbinātības tirgū. Ņemot vērā, ka kļūst arvien sarežģītāk atrast kvalificētu darbaspēku, potenciālie darbinieki arvien biežāk jau darba pārrunu laikā pievērš uzmanību sociālajām garantijām un veselības apdrošināšanas polisei, kas liecina par uzņēmuma reālām rūpēm par saviem padotajiem.
Savukārt vīriešu kūtrumam attiecībā uz ārsta apmeklēšanu piekrīt arī LUA pārstāvji, skaidrojot, ka Latvijas bēdīgā statistika novērojama tādēļ, ka vīrieši nelabprāt vai vispār neapmeklē ārstu, īpaši urologu. Vīrieši mēdz doties uz pārbaudēm vien tad, kad simptomi jau ir akūti, kā arī ļaundabīgie audzēji ir jau pēdējā stadijā. LUA pārstāvji iepriekš publiski atklājuši informāciju, ka, piemēram, 50% Latvijas vīriešu vēža ārstēšanu sāk ielaistā slimības stadijā. Tas ir nopietns signāls, ka vīriešiem nepieciešams aktīvāk rūpēties par savu veselību, savukārt uzņēmumu interesēs ir parūpēties par savu darbinieku veselību, kas bieži atstāj tiešu ietekmi uz uzņēmuma darbības rezultātiem.
