Jāteic, ka uzņēmumu pārstāvji nelabprāt skaidro savus biznesa modeļus, kas attiecas uz grupas uzņēmumiem, kuros oficiāli nav darbinieku. Izvairoties no jautājumiem par konkrētiem ieguvumiem un iemesliem šādiem modeļiem, “Latvijas Avīze” atbildēs saņēma vispārīgas frāzes. Piemēram, “Swedbank” pārstāve Vineta Savicka min, ka “Swedbank” uzņēmumu grupā daudzas funkcijas ir centralizētas, darbiniekiem, kas strādā vienā uzņēmumā, sniedzot attiecīgo atbalstu citiem grupas uzņēmumiem. Šādā veidā tiek efektīvāk nodrošināti administratīvie procesi, piemēram, personālvadības un grāmatvedības jomā. Līdzīgi rīkojas arī “Linstow”, kura vadības struktūra ir izveidota, ņemot vērā optimālo, uzņēmuma vajadzībām piemēroto biznesa modeli. Visus grupas uzņēmumus vada vienota darbinieku komanda, kas, ļaujot optimizēt operatīvās darbības procesus, to plānošanu un administrēšanu, nodrošina vienādus pakalpojumu standartus un efektīvu finanšu un cilvēku resursu izmantošanu.

Ārpus uzņēmuma

Ir iespējami gadījumi, kad komercsabiedrības valdes loceklis, darbojoties viens pats un bez atlīdzības, var nodrošināt visa biznesa procesu. Ir arī situācijas, kad cits (mikro) uzņēmums sniedz pakalpojumu uz autoratlīdzības līguma pamata u. tml. Šādiem komersantiem VID pievērš pastiprinātu uzmanību, lai minimizētu riskus, kas saistīti ar darba samaksas transformāciju citos ienākumu veidos.

VID risku vadības sistēmā ir paredzēti vairāki riski, kas nosedz izplatītākās darba samaksas optimizācijas shēmas un ļauj identificēt komersantus ar lielākiem riskiem. Ar augsta riska komersantiem VID sākumā strādā preventīvi – komersanta amatpersonas tiek aicinātas paskaidrot izveidoto biznesa modeli, kā arī tiek aptaujātas, lai identificētu darba attiecībām raksturīgās pazīmes. Gadījumā, ja komersanta sniegtā informācija neizskaidro identificētus riskus, VID var piemērot arī nodokļu kontroles pasākumus.

a href=”https://images.la.lv/uploads/2015/09/20150928200837_7754.jpg”>