Kokrūpnieki investē efektivitātē, nevis jaudās 0
Pagājušajā nedēļā notika meža nozarei veltīta konference, kurā tās dalībnieki secināja, ka nozares konkurētspēja nākotnē atkarīga no tā, kāda būs pieejamība kokmateriāliem, vai spēsim efektīvi apsaimniekot zemi un strauji celt algas.
Bez mums var vienīgi Rīga
“Vai mums ir ar ko lepoties?” atklājot konferenci, retoriski jautāja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Protams, jā, jo, pēc FAO datiem, kas gūti, izmantojot katras valsts iesniegto informāciju, Latvija pasaulē ir sestā lielākā OSB plākšņu ražotāja un trešā lielākā eksportētāja. Bet lielajā saplākšņa ražošanas konkurencē Latvija pasaulē ir cienījamā 14. vietā, taču vidējā eksporta cena uz kubikmetru šajā četrpadsmitniekā ir augstākā. Tomēr pasaules kontekstā vēl labāk mēs izskatāmies tad, ja uz Baltijas reģionu raugāmies kopumā. K. Klauss: “Uz Baltijas valstīm kā meža nozares centru jāraugās kopumā. Tad mēs izskatāmies ļoti labi. Mums ir lieliski meži, labi darbinieki, un esam spējuši attīstīt savu rūpniecību.”
Šobrīd meža nozares pienesums valsts IKP ir 12 – 13%. Tā kā aug arī pārējās rūpniecības nozares, būs tikai loģiski un pozitīvi, ja turpmāk šī daļa nepalielināsies. Kāda ir nozares ietekme reģionos? K. Klauss: “Rīga ir vienīgā, kas var dzīvot bez mums. Vidzemē mēs veidojam 16% no visa IKP, tāpat nozīmīgu daļu no ekonomiskās attīstības veidojam Zemgalē un citos reģionos. Patiesībā tieši meža nozare uztur šos reģionus ekonomiski aktīvus.” Šobrīd meža nozares daļa eksportā veido 20%, bet, ja šajā sadaļā ietver arī reeksportu, tad jau mežsaimniecība un kokrūpniecība veido tuvu pie 30% no visas Latvijas eksporta.
Kas notiek ar investīcijām? K. Klauss: “Pēdējo piecu gadu laikā esam nozarē investējuši 800 miljonus un kāpinājuši apgrozījumu 1,5 reizes. Taču visu pievienoto vērtību, ko esam guvuši no šā kāpinājuma, esam atdevuši darba algās, jo algas kāpušas straujāk nekā pārējā apstrādes rūpniecībā.
Kā liecina CSP dati, pēdējos gados gala produktu cenas ir augušas, taču visas pārējās izmaksas augušas straujāk. Atbildot uz jautājumu – vai esam mūsdienīgi ekipēti? –, K. Klauss secināja, ka jā, jo uzņēmēji investē nevis jaudu palielināšanā, bet gan efektivitātē.
Pēc CSP datiem, Latvijā ir reģistrētas 870 zāģētavas, bet LLU Meža fakultāte, izsūtot uz šiem uzņēmumiem aptaujas anketas, atbildes saņem no aptuveni 400 uzņēmumiem. Un šim skaitlim ir tendence samazināties.
K. Klauss: “Vai īpašnieki saredz nākotni šim biznesam? Šis jautājums varbūt skan muļķīgi, taču, kāpjot izejvielu cenām un algām, šis jautājums daudziem būs būtisks, tāpat kā tas bija 2008. gadā. Domāju, ka tuvākajos desmit gados koksnes pirmapstrādes uzņēmumu skaits samazināsies līdz kādiem trīs simtiem. Protams, tiem, kuri paliks, dzīve būs krietni vieglāka.”
Meža īpašniekiem platāks smaids
Runājot par izaicinājumiem, K. Klauss uzsvēra, ka nozarei jārēķinās ar reālu algu kāpumu, īpaši tāpēc, ka tuvākajos gados gaidāms celtniecības bums, kas var pārvilināt nekvalificēto darbaspēku.
Par to, vai kokapstrādes uzņēmumi spēs saviem darbiniekiem pienācīgi samaksāt, atbilde drīzāk ir pozitīva, jo sakārtoto uzņēmumu statistika liecina, ka jaudīgajās zāģētavās vidējā alga jau 2016. gadā bija 1000 eiro.
Taču pats svarīgākais jautājums – vai būs ko pārstrādāt? K. Klauss: “2016. gads bija labs, un tas ir līmenis, ko mēs gribētu saglabāt. Taču jārēķinās, ka noticis tas, kas noticis, Baltkrievijas tirgus, kurā nopirkām 300 – 400 tūstošus m3, ir aizvēries un ar to pirmapstrādei būs jāsadzīvo. Plus vēl slapjais laiks – krautuves uzņēmumos ir tukšas.”
Taču meža īpašnieki var smaidīt – cenas kāpj, turklāt pamanāmi. Un tomēr lielāku baļķu pieplūdumu kokapstrādē tas nerada.
K. Klauss piebilda, ka arī stāsts par Ķīnas eksportu kļūst aizvien sāpīgāks. Jo dabiski augušajos mežos, ja šī informācija ir patiesa, Ķīnā cirst aizliegts, bet stādītie plantāciju meži vēl ciršanas vecumu nav sasnieguši. Agrāk ķīnieši Latvijā ļoti aktīvi pirkuši augstas kvalitātes bērza zāģbaļķus, arī egli, bet tagad viņu interese par mūsu koksni esot krietni plašāka.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
