Kā vērtējat valdības lēmumu Latvijā uzņemt 250 bēgļus? 31
Valdība nolēmusi, ka Latvija tuvākajos divos gados brīvprātīgi uzņems 250 bēgļus. Plānots, ka par katru bēgli Latvija no ES varētu saņemt 6000 eiro. Jautāju Rīgā sastaptiem cilvēkiem, kā viņi vērtē valdības lēmumu?
Māris Rozentāls, pensionārs: “Viņi bēg no kara, arī mēs savulaik bēgām. Bēgļi Latvijai ir jāuzņem, jo savulaik, kad mūsu cilvēki bēga no PSRS, viņus uzņēma citas valstis. Arī manu radinieku vidū ir cilvēki, kas devās bēgļu gaitās. Nedomāju, ka ES mums uzspiestu lēmumu par bēgļu uzņemšanu.”
Deniss Belokurovs, students: “Nedomāju, ka mums vajag uzņemt bēgļus, jo vispirms būtu jārūpējas par pašu cilvēkiem. Zinu daudzus mūsu cilvēkus, kas ilgus gadus strādājuši, bet saņem mazu pensiju, lai gan ir pelnījuši saņemt vairāk. Un tagad mēs no savas kabatas maksāsim par bēgļu uzturēšanos Latvijā. Solidaritāti parādīt un bēgļus uzņemt varētu, ja viņu uzturēšanos apmaksātu ES. Nu labi – ja kaut 50 procentus no bēgļiem vajadzīgajiem līdzekļiem apmaksātu ES, tad šo soli varētu spert. Taču svarīgākais tāpat ir – pirms domājam par citiem, jāpadomā par pašu iedzīvotājiem.”
Vjačeslavs Smoļaks, kurpnieks: “Valdībai varbūt vajag, bet mums, Latvijas iedzīvotājiem, bēgļu uzņemšana nav nepieciešama. Pieļauju, ka būs jāmaksā pabalsti iebraucējiem, bet mums ir daudz pensionāru ar mazām pensijām un maznodrošināto, kas saņem tikai minimālo algu. Lai ES man iedod naudu, tad labprāt sagaidīšu bēgļus Latvijā. Nesaprotu, kāpēc mums viņi būtu jāuzņem, labāk ES būtu sūtījusi viņus uz valstīm, no kurām viņi nāk… Vienvirziena biļete būtu ļoti labs un izdevīgs risinājums.”
Sandra Skābarde, strādā kuģniecības uzņēmumā: “Uz bēgļu uzņemšanu skatos skeptiski, jo daudzi mūsu cilvēki ir devušies strādāt uz ārzemēm, bet viņi mūsu valdībai neinteresē. Bēgļu uzņemšanai, izrādās, nauda ir. Tas, ka savulaik latvieši devās bēgļu gaitās, bēgot no PSRS režīma, ir vēsturisks fakts, taču tas nav arguments par labu tagadējai bēgļu uzņemšanai Latvijā. Vēsture ir vēsture, un to mēs neatgriezīsim, mums jāskatās uz to, kas notiek šeit un tagad. Bēgļu jautājumam neredzu skaidru risinājumu. Mani māc bažas, ka tagad pieņemsim 250 bēgļu, bet pēc tam mums lūgs pieņemt vēl 200 – 300 bēgļu. Viņu uzņemšana radīs slogu sociālajam budžetam. Mums būtu jārūpējas par jaunajām māmiņām un pensionāriem, kuriem vajadzētu paaugstināt pabalstus un pensijas.”
Olga Kardovska, pedagoģe: “Grūti pateikt, jo par politiku maz interesējos. Bēgļu uzņemšana būtu tikai cilvēciska. Ja cilvēkiem valstī ir problēmas, piemēram, kā Ukrainā, kur cilvēkus nogalina un ir karš, vai kā Ziemeļāfrikā, kur arī ir nemierīgi, tad mums bēgļi no šīm valstīm ir jāuzņem.”
Aleksandrs Galperovičs, darbojas investīciju biznesā: “Bēgļu uzņemšana ir atbalstāma, jo tas ir Latvijas pienākums kā ES dalībvalstij. Šis solis būtu tikai cilvēcisks un taisnīgs. Citas ES valstis, kā Itālija un Grieķija, uzņem bēgļus, bet jau smok nost, jo tajās nonāk pārāk liels skaits bēgļu. Domāju, ka 250 cilvēki Latvijai nav daudz, un viņu uzņemšana šeit ir simbolisks solis, lai parādīto Eiropas vienotību. Cik zinu, par bēgļiem maksās ES. Domājams, ka uz Latvijas sociālo budžetu būs niecīgs spiediens.”
