“Uzņemsim bēgļus kā cilvēkus un nevis lētu darbaspēku” – kā Eiropā uzņem ukraiņus? 0
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Polijas palīdzība Ukraiņu bēgļiem – ar likumu
Polijas prezidents Andžejs Duda parakstījis likumprojektu par palīdzības sniegšanu Ukrainas bēgļiem. Paredzēts, ka ar likumu tiks noteikts: ukraiņiem, kas bēg no Krievijas izraisītā kara, Polijā tiks piešķirts identifikācijas kods un iespēja 18 mēnešus legāli uzturēties valstī. Tā ziņo “PolskieRadio”.
Tāpat legāla uzturēšanās tiks garantēta viņu dzīvesbiedriem, kas nav ukraiņi, kā arī bērniem. Ukraiņiem būs iespēja arī saņemt darba atļauju un izmantot Polijas veselības aprūpes pakalpojumus, bet bēgļu bērni varēs mācīties Polijas skolās un studēt universitātēs. Cilvēkiem un organizācijām, kas bēgļiem sagādā pārtiku un naktsmājas, Polijā tiek sniegts finansiālais atbalsts: 8 eiro uz cilvēku (40 poļu zlotu). Papildu tam katrs kara bēglis saņem vienreizēju pabalstu 63 eiro (300 zlotu).
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis savukārt aicinājis Eiropas līderus doties vizītēs uz Kijivu, lai vairotu izpratni par ukraiņu cīņu pret krievu iebrucējiem.
Austrijā palīdzības telefons – ukrainiski
Ap 27 000 privāto apmešanās vietu Austrijā ir piedāvājušas izmitināšanu Ukrainas bēgļiem. To vidū – aptuveni 100 viesnīcu, kas piekritušas bēgļus uzņemt par velti, ziņo “The Local”. Tāpat izmitināšanu nodrošina arī valsts. Austrijas valdība ierīkojusi arī īpašo palīdzības telefonlīniju, kas nodrošina saziņu ar bēgļiem ukraiņu valodā. Līdz šim uz to zvanīts 12 000 reižu. Šajās dienās Austrijā ierodas tūkstošiem bēgļu no Ukrainas. Jaunākais “Peter Hajek Institute” pētījums liecina, ka 85% valsts iedzīvotāju atbalsta ukraiņu bēgļu uzņemšanu.
Somi dodas karot Ukrainā
Vairāki somu jaunieši kā brīvprātīgie devušies uz Ukrainu karot pret Krievijas okupantiem. Par to ziņo portāls “Yle”. Intervijā Helsinku lidostā viens no jaunajiem kareivjiem zinājis stāstīt, ka vēl astoņi līdz divdesmit no viņa paziņām ir nolēmuši vai jau iesaistījušies karadarbībā Ukrainas teritorijā. Jautāts, vai viņš būtu ar mieru nogalināt krievu zaldātus, jaunais somu kareivis atbild: “Diemžēl. Tomēr es uz to cenšos raudzīties šādi: es nedodos turp, lai nogalinātu, bet gan – lai palīdzētu.”
Ukrainas prezidents Zelenskis ir paziņojis, ka ap 16 000 ārvalstu brīvprātīgo ir pieteikušies Ukrainas aizstāvju rindās. “Yle”, balstoties uz starptautisko mediju informāciju, lēš, ka karot Ukrainas pusē devušies cilvēki no visas pasaules, tostarp ASV, Kanādas, Japānas, Taizemes, Dienvidāfrikas un dažādām Eiropas valstīm.
Zviedrijā: bēgļu rindas un birokrātija
Ne visās Eiropas valstīs veicas ar raitu palīdzības sniegšanu bēgļiem pat tad, ja to skaits nav pats lielākais. Zviedrijā tiek kritizēta birokrātija, pret kādu atduras palīdzības meklētāji no Ukrainas. Līdzīgi kā Rīgā, arī daudzās Zviedrijas pilsētās bēgļi no Ukrainas ir spiesti stundām stāvēt rindās, turklāt ne vienmēr šīs rindas viņiem izdodas izstāvēt un tikt pie palīdzības. Arī Zviedrijas atbildīgās iestādes situāciju skaidro ar darba roku trūkumu.
Alīna Sidorenko, kas Zviedrijā ieradusies no Odesas, mēģinājusi reģistrēties Migrācijas aģentūrā četras dienas. “Pēc stundu ilgas stāvēšanas viņi saka: nav jēgas gaidīt, tikpat labi jūs varat doties mājup,” viņa stāsta portālam “The Local”. Tāpat Zviedrija ir atjaunojusi pasu un identitātes karšu kontroli vilcienos, prāmjos un autobusos, kas iebrauc valstī. Šādi valsts cenšas veikt Ukrainas bēgļu uzskaiti. Tomēr iepriekšējā pieredze rāda, ka šāda rīcība var kavēt bēgļu tranzītu, sagādājot viņiem vēl papildu neērtības.
Nīderlandē piedāvās nepopulārās vakances
Nīderlandes darbā iekārtošanas firmas ar nepacietību gaida bēgļus no Ukrainas, cerot, ka viņi aizpildīs vakances, kas pašlaik valstī ir pieejamas rekordlielā skaitā. Tā, atsaucoties uz raidorganizāciju “NOS”, ziņo portāls “Dutchnews”. Kā visur Eiropas Savienībā, arī Nīderlandē ukraiņi, kas bēg no kara, ir tiesīgi strādāt un sūtīt savus bērnus mācīties skolā.
Tiek ziņots, ka darbs Nīderlandē ukraiņiem varētu tikt piedāvāts ar darbā iekārtošanas firmu Polijas filiāļu starpniecību. Īpaši daudz vakanču, kuras Nīderlande cer aizpildīt ar ukraiņu palīdzību, esot dārzkopībā un loģistikā. Tikmēr Malgožata Bos-Karčevska, portāla “Polonia.nl” redaktore, kas ikdienā strādā ar informāciju poļu tautības imigrantiem Nīderlandē, mudina darbā iekārtošanas aģentūras vispirms izrādīt degsmi palīdzēt un tikai tad domāt par peļņu. “Uzņemsim bēgļus kā cilvēkus un nevis lētu darbaspēku,” viņa aicina.
