– Tas labi, ka ir rezerves jaudas. Jautājums: vai par tām jāpiemaksā? 0
– Ja gāzes koģenerācija netiktu subsidēta, tad “Latvenergo” elektroenerģijas cena būtu nekonkurētspējīga un arī patērētājiem šī cena būtu augstāka. Valsts ar subsīdiju 113 miljonu eiro apmērā nodrošina cenas konkurētspēju “NordPool” biržā.
– Summa ir tā vērta?
– Pretējā gadījumā arī iedzīvotājiem būtu vairāk jāmaksā par elektrību, jo biržā cena būtu augstāka.
– Atgriežoties pie atjaunojamās enerģijas ražotājiem – kāds ir jūsu godīgais piedāvājums?
– Ministru kabineta noteikumi paredz atbalsta shēmu, pēc kuras lauksaimnieciskajiem ražotājiem subsīdija biogāzes ražošanai palielināsies. Turpretim atsevišķām mazajām stacijām, no kurām elektroenerģija tiek iepirkta par dubulto tarifu, tiks piemērots korekcijas koeficients. Ekonomiski jēgas ražot no atjaunojamiem resursiem nebūtu, jo tā tiek subsidēta. Vieglāk to būtu nopirkt biržā.
– OIK apjoms iedzīvotājiem paliek līdzšinējais?
– Jā. Tagad fiksējam atbalsta mehānismu, varēsim saskaņot valsts atbalstu lielajiem industriālajiem ražotājiem un samazināt viņiem maksājamo daļu. Un tālāk ar Eiropas Komisiju domājam par nākamajiem risinājumiem. EK domā, ka nākotnē atjaunojamo enerģiju varētu iepirkt izsolēs – kurš lētāk saražos kvotā noteikto daudzumu. Savukārt par lauksaimniecības uzņēmumiem jādomā, kā subsidēt no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.
– Jānis Vinters bez šāda atbalsta nevarētu siltumnīcās ražot hibrīda gurķu sēklas…
– Ko viņš dara: iepērk kukurūzu par augstāku cenu, nekā citi var izaudzēt graudus, un no biomasas ražo siltumu! Turpretim graudi iet eksportam.
– Arī gurķu sēklas eksportē. Bet, atgriežoties pie jums kā pie nodarbinātības veicinātāja, atgādinu, ka siltumnīcās šo gurķu apputeksnēšanai nodarbina 30 sievas, turpretim graudaudzētājs nodarbinātu vienu traktoristu… Kurš dod vairāk darba vietu? Arī “Vecsiljāņu” “Ievas siers” top, tikai pateicoties atbalstam.
– Ja biogāzes saražotā enerģija būtu konkurētspējīga, nebūtu nekādu iebildumu attīstīt darba vietas. Rūpīgi jāizsver, vai tas ir tā vērts – pārējiem tirgus dalībniekiem uzturēt šādus uzņēmējus. Man laukos grūti izskaidrot, kāpēc viņam jāmaksā OIK. Visi kopā samet, lai daži varētu ražot! Subsīdiju mehānismam jābeidzas. Ļoti labi saprotu tos lauksaimniekus, kuriem ir garā industriālā ķēde un elektrību palīdz ražot kūtsmēsli. Bet, ja plikā vietā audzē biomasu, kuras gāzu radītā elektroenerģija jāiepērk par četrreiz dārgāku cenu, nekā varam nopirkt tirgū, lai tādēļ daži var audzēt gurķus vai garneles, tas ir pārāk dārgi sabiedrībai.
– Kāda ir EM nostāja “Latvijas gāzes” sadalīšanā? Vai valsts ar Inčukalna gāzes krātuvi kā akcionārs piedalīsies gāzes uzglabāšanas un pārvades kompānijā?
– Šobrīd “Latvijas gāze” strādā pie uzņēmuma sadalīšanas divos: viens nodarbosies ar pārvadi un uzglabāšanu, otrs – ar mazumtirdzniecību un piegādi līdz patērētājam. Attiecībā uz tranzīta un uzglabāšanas uzņēmumu valdība vērtē, kā rīkoties. Ir trīs iespējamie scenāriji: pirmais, valdība iegādājas vismaz 51% un nodrošina kontroli ilgtermiņā. Otrs, valdība iegādājas nelielu akciju daļu, teiksim, 10%, lai neparedzamu svārstību gadījumos tai būtu pirmpirkuma tiesības. Trešais, valdība neiegādājas neko. Piesaistīsim starptautiskus partnerus aktīvu novērtēšanai un pareizās stratēģijas izstrādei.
Pirmajā variantā mēs rīkotos līdzīgi kā kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, un tas ļautu ātri izveidot vienotu Baltijas gāzes tirgu. Šajā gadījumā jāsaprot, ka valdībai būs jāmaksā par šo ieguldījumu, un tā būs atgriešanās no privātā biznesa valsts rokās. Netiek izslēgta iespēja, ka tad valstij varētu būt privāts partneris – kāds gāzes operators. Vēlākais oktobra sākumā varēsim sniegt atbildi, kā rīkosimies.
Vēl svarīgi zināt, ka strādājam pie kādiem 16 regulējumiem, kādos darbosies šis gāzes tirgus. Ja regulējumi ir sīki izstrādāti, tas samazina nepieciešamību pēc valdības līdzdalības.
– Bet kam pieder un kam piederēs pati Inčukalna gāzes krātuve? Jūs runājat tā, it kā 51% no “Latvijas gāzes” būtu naudisks ieguldījums no jauna.
– Inčukalna iezis ir Latvijas valsts īpašumā, bet nodots lietošanā “Latvijas gāzei”. Valstij ir pilna kontrole pār to, kas un kā izmanto Inčukalna dabasgāzes krātuvi. Zemes dzīļu nogabals “Inčukalna dabasgāzes krātuve” ir nodots lietošanā licencētam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram uz dabasgāzes uzglabāšanas licences laiku.
