– Tās būtu valsts subsidētas programmas strādājošajiem vai uzņēmēju pasūtītas un apmaksātas? 0
– Gan, gan. Valdības rīcībā ir iespaidīgi Eiropas fondu līdzekļi mūžizglītības programmām, bet līdz šim Izglītības ministrija nav fokusējusies uz strādājošo izglītību. Savukārt Labklājības ministrija mūžizglītības līdzekļus izmanto ilgstošo bezdarbnieku apmācībai.
– Kā vēlaties samazināt darba vietu skaitu atjaunojamo energoresursu ražošanā. Jūs valdībā gada sākumā apturējāt priekšgājējas iesniegto atbalstu 24 ražojošajiem lauksaimniekiem, kas izmanto biomasu kā blakusproduktu siltuma un elektroenerģijas ražošanai… Jūs “LA” lasītājiem solījāt godīgu risinājumu. Vai tāds ir iespējams?
– Atjaunojamo energoresursu ražošanas mērķi – 40% – mēs esam sasnieguši. Izsniedzot valsts atļaujas un piešķirot iepirkuma tiesības atjaunojamās enerģijas ražotājiem, mēs esam nonākuši situācijā, kad Latvijas elektrības cena gala patērētājiem ir lielākā Baltijas valstīs. Šis cenu līmenis rada lielas problēmas lielajiem industriālajiem ražotājiem – “Liepājas metalurgam”, “Cemex”, “Knauf” un citiem. Valmieras Stikla šķiedras rūpnīca nākamo stikla kausēšanas krāsni nolēmusi uzstādīt Atlantā ASV, nevis Latvijā. Arī “Cemex” domā, ko darīt, jo Latvijas elektroenerģijas cena ir nekonkurētspējīga. Arī kokapstrādes uzņēmumi vēl var dzīvot, kamēr ražo kokskaidu plates, bet ķīmisko vielu un šķiedras ražošana no kokmateriāliem pie mums vairs nav izdevīga.
Ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz atbalstu – subsīdiju no budžeta 85% apmērā energoietilpīgajiem ražotājiem, kam produkcijas pašizmaksā elektroenerģija pārsniedz 20%. Šis valsts atbalsts jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Saņemot mūsu priekšlikumu, EK pieprasīja noregulēt atbalsta shēmu atjaunojamo energoresursu ražotājiem, nosakot kapitāla atdeves normu dzīves cikla laikā – 9% no ieguldītā.
– Tātad par šo ir mazo HES īpašnieku pārmetumi, ka administratīvi nosakāt, cik viņiem pelnīt?
– Jā. Nevienā citā uzņēmējdarbības veidā nav garantēta 9% kapitāla atdeve! Šī ir samērīga prasība no EK.
– Bet visvairāk atjaunojamo energoresursu ražotājiem un OIK maksātājiem kremt tas, ka lauvastiesa valsts atbalsta tiek gāzes koģenerācijai valstij piederošās “Latvenergo” TEC-2.
– Enerģētikas tirgus apjoms ir gandrīz 900 miljoni eiro, no kuriem 317 miljoni ir subsīdijas. No tām 113 miljoni atbalsta tiek “Latvenergo”, bet 201 – mazajiem AER ražotājiem un mazajai gāzes koģenerācijai. No 179 miljoniem eiro, ko ar OIK samaksā iedzīvotāji, 100 miljoni aiziet AER atbalstam, bet atlikušie 79 miljoni – “Latvenergo”. Valsts uzņēmuma gada peļņa svārstās no 50 līdz 80 miljoniem eiro, tātad subsīdija ir lielāka nekā peļņa. “Latvenergo” dividendes, kas atgriežas budžetā, nodrošina to, ka valsts spēj samaksāt atbalsta līmeni 26,70 eiro par megavatstundu. Lielākā daļa tomēr aiziet atjaunojamajās enerģijas ražošanai.
– Tas nav atbalsts atjaunojamiem energoresursiem, bet gluži pretēji – gāzes dedzināšanai elektrības ražošanai. Vai tas vienlaikus nav valsts atbalsts “Latvenergo”, bez kura šim uzņēmumam peļņas nebūtu?
– “Latvenergo” ir divi elektroenerģijas avoti – Daugavas paštece un gāzes turbīnas. Jā, Latvija pelna, biržā pārdodot HES elektroenerģiju, bet tas nav visu gadu. Gāzes turbīna nodrošina to, ka tad, kad cenas kāpj, to iedarbināšana cenu atkal nospiež zemē.
