Pārsteidz negausīgā apetīte: uzņēmējus “Sadales tīkla” tarifi gremdē 4
Elektropārvades un sadales uzņēmuma “Sadales tīkls” jaunie tarifi, kurus apjūsmojis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, teikdams, ka tie “būtiski samazinās Latvijas ražotāju izmaksas un uzlabos mūsu uzņēmējdarbības vides pievilcību arī ārvalstu investoriem”, elektroenerģijas ražotājiem sajūsmas vietā radījuši lielas bažas.
Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Andris Vanags saka, ka tādējādi būtiski pieaugtu atjaunojamās enerģijas ražošanas izdevumi. Iznākumā Latvijas uzņēmumi nespēs konkurēt kopējā Eiropas valstu elektroenerģijas tirgū un būs spiesti pārtraukt darbību.
Pildot ekonomikas ministra prasību par elektrības rēķinu samazināšanu, “Sadales tīkls” savas izmaksas samazina, daļu no tiem pārliek uz rēķina pirmo sadaļu – uz ražotāja izmaksām. Tomēr elektrības cenu palielināt nevar, jo to nosaka “Nord Pool” biržas cena lielā apgabalā – tātad tas no elektroenerģijas ražošanas izslēgs mazos atjaunojamās zaļās enerģijas ražotājus.
To apliecina Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. No 2021. gada visiem elektroenerģijas ražotājiem nosakot maksu par pieslēgumu, mazajām spēkstacijām ražot elektroenerģiju vairs nebūs izdevīgi, jo šis maksājums veidos vismaz 25% no elektroenerģijas pārdošanas cenas, viņš saka.
“Latvijā elektroenerģijas ražotāji jau maksā par infrastruktūras izmantošanu, gan par pieslēgumu izbūvi, gan fiksēto daļu par pieslēgumu, gan mainīgo tarifa daļu atbilstoši savam patēriņam,” turpina Vēja enerģijas asociācijas pārstāvis Andris Vanags, “lai Latvijas elektroenerģijas ražotājs netiktu nostādīts diskriminējošā stāvoklī pret citiem elektroenerģijas tirgus ražotājiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) vispirms bija jāņem vērā Eiropas kopējā elektroenerģijas tirgus uzraudzības organizāciju ieteikumi. Un tikai pēc tam jāapstiprina “Sadales tīkla” tarifi elektroenerģijas ražotājiem. Bet tie jau apstiprināti 27. novembrī.”
Ērgļu spēkstacijas pārstāvis, SIA “Eglītis un biedri” valdes loceklis Rolands Krastiņš saka, ka 2011. gadā, kad spēkstacijā uzstādīja ceturto turbīnu, kas ļāva palielināt saražotās elektrības jaudu, pieslēgumu elektropārvades tīklam izbūvēja par uzņēmuma naudu – 27 000 eiro, nerēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN).
“Pašlaik Ērgļu spēkstacijas jauda ir 387 kilovati (kW),” turpina viņš, “pēc jaunajiem tarifiem mums papildus par vienu uzstādītās jaudas kW būtu jāmaksā 2,4804 eiro. Sareizinot ar 387 kW, tie būtu 1161 eiro gadā, nerēķinot PVN.”
Rolands Krastiņš pieļauj, ka ar to papildu izdevumi nebūs galā. Ekonomikas ministrijā plāno noteikt maksu par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) uzraudzību – 40 centus par vienu kW, kas Ērgļu spēkstacijai nozīmētu maksājumu vēl 155 eiro apmērā gadā.
No 2016. gada 1. augusta ieviestā abonēšanas maksa par pieslēgumu elektrības patērētājiem uzņēmumam jau ienesusi lielisku peļņu – gadā desmitiem miljonu eiro apmērā, turklāt pat tā, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuri patērē nieka 100 kWh mēnesī, var atlaist 30 centus viena speķa pīrādziņa iegādei. Bet ar to šim monopolistam šķiet par maz, tāpēc jāuzliek papildu maksājumi elektrības ražotājiem.
SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons saka, ka uzņēmēju bažām tomēr īsti neesot pamata.
“Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma tarifus elektroenerģijas ražotājiem paredzēts piemērot no 2021. gada 1. janvāra. Lai nodrošinātu, ka no 2021. gada nebūtu ne pozitīvas, ne negatīvas diskriminācijas starp elektroenerģijas ražošanu, kas pieslēgta sadales līmenī, un ražošanu, kas pieslēgta pārvades līmenī, līdz 2021. gadam SPRK vērtēs ražotāju iesaisti pārvades sistēmas izmaksu segšanā,” paskaidro viņš.