Valdības nepildītais solījums – dabas resursu nodokļa kāpums trāpa būvmateriālu ražotājiem un ceļu būvniekiem 2
Būvmateriālu ražotāji un ceļu būvētāji pauž satraukumu par šogad paaugstināto dabas resursu nodokli smilšu ieguvei. Pērn maksātā 0,21 eiro par kubikmetru vietā šogad jāmaksā 0,36 eiro par kubikmetru.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nodokļa celšanu izskaidro ar nepieciešamību stingrāk uzraudzīt smilšu un grants ieguvējus. Līdz pagājušā gada beigām nodokļa likmes par smilšu un grants ieguvi atšķīrās (attiecīgi 0,21 un 0,36 eiro par kubikmetru). Bet šogad, vienādojot tās, būšot novērsta krāpšanās ar nodokļa maksājumiem.
Tā kā Dabas resursu nodokļa likumā šos grozījumus VARAM iesniedza, apspriežot valsts budžetu 2020. gadam, ticamāks izskaidrojums likmju paaugstināšanai gan ir pavisam cits –
papildu ieņēmumu meklējumi valsts budžetā, piesedzoties ar cīņas pastiprināšanu pret ēnu ekonomiku…
Cita starpā pērn Saeimā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka palielinās par dabas resursu ieguvi un piesārņošanu valsts budžetā maksātā nodokļa daļa. Agrāk maksāto 40% vietā 60%.
Jautāta, kā šī pārdale ietekmēs pašvaldības, kuru rokās ir lielākā daļa smilšu ieguves karjeru, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece vides aizsardzības lietās Sandra Bērziņa atbild, ka pašvaldību ieņēmumi gluži dabiski samazināsies.
Sasteigts lēmums
“Neiebilstot pret lielāku ieņēmumu meklējumiem valsts budžetā, visvairāk pārsteidz tas, ka par nodokļa paaugstināšanu tika izlemts burtiski vienas nakts laikā, pat neapspriežoties ar nozaru pārstāvjiem, kurus skartu nodokļa kāpums par 71%,” saka Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.
“Ikvienā uzņēmumā laikus plāno, kādi būs ieņēmumi un ar kādiem izdevumiem jārēķinās nākamajā gadā. Bet tik krass un negaidīts paaugstinājums šos plānus sagriež ar kājām gaisā.”
Viņa sacīto apstiprina betona izstrādājumu ražošanas uzņēmuma “SCHWENK Latvija” valdes loceklis, Materiālu biznesa vienības direktors Jegors Golubevs. Par nodokļa likmes paaugstināšanu smiltij uzņēmumā uzzinājuši pagājušā gada nogalē, īsu brīdi pirms šī gada budžeta pieņemšanas.
Bet šim gadam plānotie būvniecības projekti pērn bijuši apstiprināti jau krietni agrāk, noslēdzot sadarbības līgumus, kuros fiksēta arī cena. Šāds novēloti paziņots nodokļu likmju pieaugums, viņaprāt, uzņēmumam neļauj plānot ilgtermiņā, mazina konkurētspēju un uzticamību nodokļu sistēmai.
Būvmateriālu ražotnes “SCHWENK Latvija” pārstāvis ir pārliecināts, ka, ceļot nodokļus, būtiski svarīga ir ilgtermiņa plānošana un efektīva nodokļu iekasēšana no visiem tirgus dalībniekiem. Kamēr šīs lietas nebūs sakārtotas, tikmēr, viņaprāt, jebkādu nodokļu palielinājums nedos vēlamo.
Nodokļa naudu iztērēs ministrijās!
Leonīdu Jākobsonu pārsteidz arī tas, ka uz nodokļa likmes paaugstināšanas rēķina aplēstie papildu ieņēmumi 300 000 eiro apmērā nemaz nav paredzēti smilšu un grants karjeru izmantotāju stingrākai uzraudzībai, ēnu ekonomikas apkarošanai un dabas aizsardzībai. Tos iztērēs VARAM un Kultūras ministrija…
Iekasētos nodokļus iztērēs VARAM un Kultūras ministrija
“Nodokļa celšanu VARAM pamatoja ar nepieciešamību pastiprināt derīgo izrakteņu ieguves uzraudzību, bet godīgi būtu šo papildus iegūto naudu arī izmantot šim mērķim, nevis pavisam citām vajadzībām,” piebilst Leonīds Jākobsons.
Pašvaldību iebildumus nedzird
Arī LPS padomniece vides aizsardzības lietās Sandra Bērziņa apliecina, ka dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana netika apspriesta ne ar LPS, ne ar nozaru pārstāvjiem.
Kā viņa stāsta, Ministru kabineta 2019. gada 17.septembra sēdē pēdējā brīdī tika iekļauts Informatīvais ziņojums “Par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadam”, kurā arī tika paredzēts pacelt nodokļa likmi par smilšu ieguvi.
Cita starpā ziņojums apliecina Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektora Leonīda Jākobsona paustās bažas. Tajā lasāms, ka valsts budžetā ieskaitīto dabas resursu nodokli 2020. gadā plānots izmantot nevis dabas aizsardzībai un derīgo izrakteņu ieguvēju stingrākai uzraudzībai, bet VARAM un Kultūras ministrijas pasākumiem.
Kā atklāj LPS pārstāve Sandra Bērziņa, Ministru kabineta sēdi, kurā ministri skatīja grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, LPS pārstāvim pat netika dots vārds. Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komitejas sēdē, kurā likumprojektu skatīja, LPS izteiktos iebildumus neņēma vērā.
Uz jautājumu, kādi bija iebildumi, LPS pārstāve atbild, ka no pieminētā informatīvā ziņojuma netop skaidrs, pirmkārt, kam īsti abas ministrijas tērēs šī nodokļa naudu.
Otrkārt, nodokļa likmes paaugstinājums sadārdzinās būvniecības un ražošanas produkcijas gala cenas un mazinās vietējo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī var ietekmēt siltumenerģijas ražošanas izdevumus.
Uzņēmuma “Latvijas valsts meži” biznesa virziena “LVM Zemes dzīles” direktore Kristīne Ansone spriež, ka nodokļa palielinājums smiltij par 71% jau ir izraisījis pārdošanas cenas pieaugumu, kas negatīvi var ietekmēt būvniecības nozari, kurā šī izejviela tiek izmantota.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences apstākļus, viņasprāt, vienlaikus ar nodokļa izmaiņām ir jāpastiprina iegūto derīgo izrakteņu ieguves uzraudzība karjeros un būvlaukumos.
Sadārdzināsies ceļu uzturēšana
Bijušais Ministru prezidents un biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” (“LCB”) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš atzīst, ka dabas resursu nodokļa kāpums visvairāk skars ceļiniekus un ceļu uzturēšanu.
Reizē ar paaugstināto akcīzes nodokli degvielai tas vēl vairāk sadārdzinās autoceļu un tiltu remontu un būvniecību. No valsts autoceļiem 13 064 kilometru kopgarumā pašlaik 10 274 kilometri ir klāti ar grants segumu.
Savukārt no vietējām pašvaldībām piederošajiem autoceļiem 30 000 kilometru kopgarumā grants segums klāj 29 300 kilometrus. Turklāt jāņem vērā, ka daudzviet autoceļi ir tik sliktā stāvoklī, ka jāremontē nekavējoties.
“LCB” un Latvijas Pašvaldību savienībai kopīgi aptaujājot vietējās pašvaldības, noskaidrots, ka neatliekami jāremontē vismaz 1043 kilometri valsts reģionālo ceļu 111 posmos, kā arī 1125 kilometri valsts pārziņā esošo vietējo ceļu 148 posmos.
Arī Andris Bērziņš domā, ka nodokļa palielinājuma dēļ samazināsies visu to uzņēmumu konkurētspēja, kuri izmanto smilšu iegulas būvmateriālu ražošanā.
Valdība nepilda solījumus
Derīgo izrakteņu ieguves uzņēmuma “Pļaviņu DM” valdes loceklis Juris Seikovskis saka, ka ar šiem likuma grozījumiem valsts nepilda solījumu necelt nodokļus.
“Dabas resursu nodokļa likmes sadārdzinājums vairāk nekā par trešdaļu, protams, ir mazāks nekā tas, kuru 2016. gadā ieviesa uzņēmums “Sadales tīkls” par elektrības pieslēgumiem,” turpina viņš, “dažiem klientiem izdevumi par pieslēgumiem pieauga 3,8 reizes jeb par 282%. Iznākumā kurss uz zaļumu Latvijas ražotājiem maksās ļoti dārgi.”
