Uzņēmējs: Zaudēs tie, kas nemācās 0
Šobrīd, kad līdz vēlēšanām ir atlikušas nepilnas divas nedēļas, šķiet, partiju programmu publiska studēšana, diskusijas, baidīšana un glābšanas solījumi no visu veidu apdraudējumiem, savstarpējā lamāšanās un mētāšanās ar dažādas konsistences substancēm ir pārņēmusi publisko telpu un ļaužu prātus.
Tas viss kulminēs ar došanos pie urnām 6. oktobrī un vieniem prieku, citiem – sarūgtinājumu, ieraugot, ko nu mīļā Latvijas tauta šoreiz ir savēlējusi augstajā namā.
Jāatzīst, es tomēr ticu mūsu nācijas spējai arī šādā troksnī saglabāt veselo saprātu. Neatkarīgi no rezultātā izveidotās valdības izglītības, veselības, ekonomikas un pārējās problēmas nekur maģiskā veidā nebūs pazudušas.
Lai arī ekonomika šobrīd attīstās ļoti strauji, bezdarbs, vismaz Rīgā un tās apkārtnē, tuvojas visu laiku zemākajam vēsturiskajam līmenim, ilgtermiņā nodarbinātība un bizness mainīsies, un nākotnes labklājība būs ļoti atkarīga no mūsu gatavības ar to sadzīvot.
“Roboti mums visiem drīz atņems darbu!”
Šo paziņojumu ļaudis uztver ļoti dažādi – vieni pasmejas – tas jau būs tikai tur, ārpusē, mūsu purva malā visas tās gudrības nonāks vēl pēc 100 gadiem.
Savukārt citi norāda, ka pēdējais laiks robotus aplikt ar augstiem nodokļiem un naudu izdalīt uz galviņām, nosaucot to par “Garantēto pamatienākumu”.
Precīzu notikumu attīstību droši paredzēt nespēj neviens. Taisnība, ka uz ielām bez vadītāja braucošu auto vai pa ietvi lietišķi ejošu robotu, vai draudzīgu mehānisko bārmeni Rīgā mēs tik drīz neieraudzīsim.
Taču tās ir tikai košākās, ārēji redzamākās lietas. Īstā tehnoloģiju revolūcija ir grūtāk pamanāma un slēpjas daudz garlaicīgākās IT sistēmās.
Mākslīgais intelekts jeb AI (no angļu valodas – Artificial Intelligence) jau šobrīd pārņem arvien plašāku funkciju loku. Attēlu atpazīšana – atcerieties Jūrmalas caurlaides, ātruma radarus, arī “Mobilly automatic” stāvvietu apmaksu.
Numura zīmes, patiesībā jebkura attēla elementa atpazīšana kļuvusi lēta un pieejama. Veikalu pašapkalpošanās kases nākotnē kļūs tikai ērtākas un vienkāršākas, būtiski samazinot vajadzību pēc kasieriem.
“Čatboti” – pagaidām nedaudz smieklīgi un padumji, bet, nešaubieties ne mirkli, tie kļūst gudrāki ar katru minūti, tuvinot izstumšanai atpakaļ darba tirgū lielu daudzumu ļaužu, kuru šī brīža pienākumos ietilpst klientu komunikācija.
Arī biznesā tie uzņēmumi, kas “nedraudzējas” ar tehnoloģijām, bezcerīgi zaudēs tiem, kas datorsistēmas pārzina un tās lieto ikdienā. Šo sarakstu varētu turpināt, aizņemot vismaz pusi no avīzes laukuma.
Ko darīt? Īsā atbilde – mācīties. Ko mācīties? Nē, programmēšana nav obligāta.
Tas var būt jebkas, kas palīdz lietot tehnoloģijas jūsu profesijā. Jūsu produkta pārdošana “Amazon” platformā, piemēram.
Trakoti ķēpīga lieta, starp citu. Lai datorprogramma mums būtu instruments, nevis konkurents. Vai mūsu izglītības sistēma tam ir gatava? Nē, nav, bet par to turpmāk.
Tikmēr kāds var rast mierinājumu faktā, ka vismaz nākamos piecus gadus betonēšana, mūrēšana, bruģēšana un citi būvniecības darbi būs ļoti pieprasīti un cienīgi apmaksāti.
