Uzņēmējs: Statistika liecina, ka lētāk ir paņemt kaķi vai suni, nekā plānot bērnu 3
Tā TV24 pirmsvēlēšanu debatēs “Rīga gatava?”, diskutējot par demogrāfiju un atbalstu jaunajām ģimenēm Rīgā, sprieda partiju apvienības “Apvienotais saraksts” biedrs, uzņēmējs Edgars Bergholcs. Kopā ar viņu raidījumā piedalījās partijas “Kopā Latvijai” valdes loceklis Andrejs Klementjevs, Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis (NA), Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs (GKR) un eksperts – ekonomists, datu pētnieks Jānis Hermanis. Raidījums TV24 ēterā šovakar pl. 22:00!
Lai gan bērnudārzu problēma galvaspilsētā šķietami ir atrisināta, joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu. Edgars Bergholcs minēja ne pārāk glaimojošu statistiku, proti, Latvijā pieprasījums pēc suņu un kaķu barības ir teju lielākais Eiropā, un tas ļoti labi norādot, ka daudzi cilvēki bērna vietā labprātāk izvēlas mājdzīvnieku, jo tas izmaksā lētāk.
Vēl vienu mīnusu, pieminot arī ģeopolitisko situāciju pasaulē un pabalstus, nosauca Andrejs Klementjevs. Viņš minēja konkrētu lietu – infrastruktūru, precīzāk, spēļu laukumus guļamrajonos, kuri pēc viņa teiktā, “ir pagājušais gadsimts”, jo tie celti vēl padomju laikā. Viņam piekrita Dainis Locis: “Nedrīkst atstāt apkaimi kā atsevišķu teritoriju, tur visam jābūt sakārtotam.” Arī Edgars Bergholcs bija līdzīgās domās, ka iedzīvotāji, kas dzīvo konkrētā mikrorajonā, vislabāk zina, kas viņiem nepieciešams. Turpinot sarunu, viņš uzdeva vienkāršu jautājumu: “Kad jūs pēdējo reizi bijāt Bolderājā? Droši vien, ka sen, vai ne?” Taču, gribot tālāk attīstīt domu, Radzevičs viņu pārtrauca: “Kāpēc jūs tā domājat?” “Tāpēc, ka nejūt saimnieka roku!” repliku izmeta Klementjevs. Radzevičs šādas runas nosauca par nekvalitatīvu politiku, neauglīgām diskusijām un ka tāda vāvuļošana tā vien esot. Bergholcs atvainojās, ka nevienu nav gribējis aizvainot un piebilda, ka jāmaina pašvaldības pieeja, uz ko Radzevičs norādīja: “Andrej, es atgādināšu, ka pirms pieciem gadiem tieši es nodarbojos ar iekškvartālu programmu un katru gadu 4-6 miljoni tika iegudīti iekškvartālos. Taču ir cits jautājums: mums ir jāsaprot, cik tālu pašvaldība iet un ko mēs varam darīt uz pašvaldības zemes.”
