Uzņēmējs Peilāns: Andra Rāviņa attieksme ir tāda it kā mēs dzīvotu Minskā vai kādā “Jelgavstānā” 1
“Jelgavas mēra Andra Rāviņa domāšana un attieksme ir tāda it kā mēs dzīvotu Minskā vai kādā “Jelgavstānā”,” sarunā ar “LA” pauda viens no pilsētas lielākajiem uzņēmējiem, futbola kluba “Jelgava” prezidents Māris Peilāns.
Viņa vadītais ceļu būves uzņēmums “Igate” pirms desmit gadiem sāka atbalstīt futbola klubu “Jelgava” un šobrīd Peilānu var saukt par vienu no valsts lielākajiem futbola mecenātiem, kurš ne tikai aprūpē profesionālo komandu, bet arī visu piramīdu zem tās, tostarp nežēlo naudu infrastruktūras attīstībā.
Tajā pašā laikā no Jelgavas politiskās vadības ne tikai neizjūt pretimnākšanu, bet tā pat traucē. Intervijā “LA” Māris Peilāns atminas vienu no epizodēm saistībā ar sporta bāzes būvniecību: “Latvijas Futbola federācija toreiz piedāvāja uzdāvināt mākslīgo laukumu, pašiem tikai pamats bija jāsataisa.
Trīs gadus federācija no Jelgavas vadības nedabūja atbildi, tāpēc rīkojāmies paši un pamestā nomalē lūdzām pašvaldībai, lai mums zemi pārdod vai izīrē.
Viņi piekrita izīrēt, bet gala lēmumu nevarēja pieņemt veselu gadu. Lai gan mēs esam sabiedriska organizācija, kurā trenējas ap 400 pilsētas bērnu. Mēs pērn rudenī beidzot uzbūvējām, projekta kopējās izmaksas bija vairāk nekā miljons, no kā valsts nosedza apmēram pusi.”
Tagad FK “Jelgava” vēlas paplašināties un turpat blakus uzbūvēt vēl divus laukumus, kā arī futbola halli, bet pašvaldībā atkal ilgi bija iestrēdzis jautājums saistībā ar zemi. “Rāviņa vadītajai pilsētai atkal pagāja gads lēmuma pieņemšanai, nemitīgi muļķīgi atrakstījās.
Viņš kā suns uz siena kaudzes – pats nevar, bet citiem neļauj, lai tikai neizskatās tā, ka kāds ir labāks. Futbola jomā Rāviņš nodarbojies tikai ar kaitniecību.
Tagad beidzot līgums ir saskaņošanas stadijā, tikai par to, lai drīkstētu slēgt līgumu, mums bija jāsamaksā 7700 eiro. Jelgava mūsu klubu līdz šim atbalstīja ar 90 tūkstošiem gadā, bet šogad atbalsts samazināts līdz 60 tūkstošiem, jo vairs tik daudz neizmantojam viņu infrastruktūru. Attieksme un domāšana ir tāda, it kā mēs dzīvotu Minskā vai kādā “Jelgavstānā”. Laikam Rāviņš uz turieni, nevis Eiropā, būs braucis pieredzi smelties,” sarūgtināts ir Māris Peilāns.
Pagājušajā gadā tika pieņemtas izmaiņas nodokļu likumdošanā, pēc kā ļoti daudzi uzņēmēji atzina, ka zudusi motivācija ziedot sabiedriskajām organizācijām. Peilāns šādu biznesa nostāju neizprot: “Tā ir PSRS domāšana – ja kaut kas aizliegts, man tas jānozog vai, kamēr nav rīkojums no Maskavas, es neko nedarīšu. Es esmu uzņēmējs. Agrāk valsts bija uzlikusi nodokli, no kura daļu varēja nemaksāt valsts kasē, bet noziedot. Tagad valsts no peļņas neprasa neko, kur problēma ziedot? Gribam savā valstī kaut ko sakārtot? Nu neziedo, noliec banerus un uztaisi sev reklāmu.
Tāpēc beidzam bļaustīties. Esam patrioti vai neesam? Viss ir galvā. Ar ko tad mēs leposimies? Vakar valsts no tās peļņas būtu noņēmusi 20 procentus un tev nebūtu vispār. Šodien valsts nenoņem, kur problēma noziedot?
Vai uzņēmējs nemāk sarēķināt vai arī vienkārši interesē iebāzt kabatā?”
Pilnu interviju ar Māri Peilānu, kurā viņš stāsta par to, kā, pēc izglītības būdams mežistrādes inženieris, apgūst futbola lauku, novērtē Latvijas Futbola federācijas prezidenta Kaspara Gorkša darbu un izsaka savas domas par vēl citiem jautājumiem, lasiet laikraksta “Latvijas Avīze” ceturtdienas numurā.
