Uzņēmējs: Jūrmalā nekustamā īpašuma tirgus praktiski ir apstājies 2
Ņemot vērā, ka termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) īpašumu pircējiem-nerezidentiem kopš 2014.gada praktiski vairs netiek izsniegtas, no Latvijas tirgus nerezidenti ir pazuduši, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu kompānijas “Vestabalt” īpašnieks Aldis Plaudis.
“Protams, kā jau jebkurš jauns tirgus instruments, arī TUA radīja zināmu negāciju. Neviens jauns instruments uzreiz nevar būt ideāls, laika gaitā tas aprobējas un pieslīpējas. Arī šo instrumentu vajadzēja pilnveidot, bet šis instruments kopš 2014.gada septembra vairs praktiski netiek izmantots,” sacīja Plaudis.
Viņš norādīja, ka tas ir atstājis arī būtisku ietekmi uz tirgu. Jūrmalā tirgus praktiski ir apstājies, darījumu apjoms ir samazinājies par 80%. Savukārt Rīgā tie elitārie dzīvokļi, kas bija pa kabatai nerezidentiem kā investīciju objekti, arī patlaban netiek pārdoti, skaidroja uzņēmējs.
“Vietējiem pircējiem tie īsti nav paredzēti. Protams, arī Latvijā ir turīgo iedzīvotāju slānis, bet viņiem jau pārsvarā ir savi mājokļi. Jebkura normāla sabiedrība balstās uz turīgo vidusslāni. Kas pie mums ir šis vidusslānis? Jauni cilvēki, kas strādā bankās, auditorkompānijās, IT kompānijās, vidējā līmeņa vadītāji dažādās kompānijās. Jā, šie cilvēki var nopirkt dzīvokli ar cenu līdz aptuveni 200 000 eiro, jo nauda šobrīd ir lēta un pēdējos gados vieglāk kvalificēties kredītam. Taču klusajā centrā Elizabetes ielā un Alberta ielā ir dzīvokļi, kuru pārdošanas cena ir virs miljona eiro, un tie vietējiem pircējiem nav pa kabatai. Ir tikai atsevišķi pārdošanas gadījumi, kurus nevar nosaukt par tirgu. Turklāt tie pārsvarā nav vietējie pircēji,” stāstīja Plaudis.
Viņš informēja, ka salīdzinājumā ar 2014.gadu TUA pieprasījumu samazinājums ir apmēram 10 reizes, tas ir, no 2500 pieteikumiem uz 125 šī gada pirmajā pusē. Naudas ziņā tas ir samazinājums no aptuveni 400 miljoniem eiro uz 20 miljoniem eiro šī gada piecos mēnešos.
“Šodien uz nerezidentiem orientētu projektu es nesāktu, jo neredzu tam prognozējamu realizācijas laiku. Šādos hiperdārgos projektos var atļauties ieguldīt tikai kāds ārvalstu investors, taču viņš patlaban uz Latviju jau skatās ar neuzticību,” skaidroja Plaudis.
Tomēr uzņēmējs piebilda, ka vairākkārt ir dzirdējis investoru izteikumus, ka labāk ir “ieguldīt naudu ķieģeļos Latvijā, nevis bankā Krievijā”.
“Austrumos ir bagāti cilvēki, kuri nav nekādos melnajos sarakstos un var atļauties ieguldīt miljonus, lai uzbūvētu vai rekonstruētu māju Rīgā. Šādus cilvēkus neinteresē uzturēšanās atļaujas, viņš uzbūvē māju un lai viņa stāv. Viņu neuztrauc, vai māja tiks pārdota gada, divu vai trīs laikā – viņš ir ieguldījis līdzekļus, diversificējis savu investīciju kapitālu, un lēnā pārdošana viņam nerada finansiālas problēmas. Māja Rīgā pagaidām tiek uzskatīta par drošu ieguldījumu,” piebilda Plaudis.
