Akvakultūrā 74 uzņēmumi pavisam īstenojuši 111 investīciju projektus, kā arī uzstādījuši 28 recirkulācijas sistēmas, uzbūvējuši vai pielāgojuši zivju audzēšanai 27 ražošanas ēkas, īstenojuši trīs projektus ar zivju audzēšanu caurplūdes baseinos. Jāmin uzņēmums “Oskars” Seces pagastā, kas iegādājies aprīkojumu ūdens caurplūdes baseiniem, lai samazinātu zivju audzēšanas pašizmaksu. Uzņēmums “Kolumbija” Liepājā uzbūvējis ēku un iegādājies aprīkojumu storu, foreļu un samu audzēšanai. Liels atbalsts ieguldīts “Annas zivjaudzētavas” foreļu audzētavas izveidē Alūksnē, kas radusi noietu “Rimi” tīklā Latvijā. Arī kompānija “Mottra”, kas specializējusies kaviāra ražošanā, ieguldījusi investīcijas storu audzēšanā. Neskatoties uz labajiem piemēriem, akvakultūras nozarē jādomā par apjomu palielināšanu, jo šobrīd Latvija ir pēdējā vietā 18 ES valstu vidū pēc saražotajiem apjomiem. 0
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš zivsaimnieku ieguldījumu IKP vērtē kā stabilu. 2014. gadā zivsaimniecības devums IKP bija 0,7%, bet eksporta apjoms kopējā eksporta apjomā – 1,8%.
Biedrības “Rīgas šprotes” vadītājs Imants Cīrulis gan nav tik optimistisks: “Šā gada pirmajā pusgadā zivju konservu ražošanas kritums bija par 20%, deviņos mēnešos tas būs vēl lielāks. Situācija ir graujoša. Ir uzņēmumi, kas par 50% samazinājuši ražošanas apjomus.” NVS valstis pērn bija galvenās zivju konservu eksporta valstis ar 77,6% no kopējā zivju konservu eksporta, tostarp Krievija aizņēma 51,1%. Lai arī zivju produktu ārējās tirdzniecības bilance līdz šim bijusi pozitīva, šis gads var ienest pārmaiņas globālo notikumu dēļ.
