Gaida idejas 0
Šobrīd vēl izstrādes stadijā ir inovāciju atbalsta pasākumi un tieši par šo jautājumu konferences laikā izvērsās plaša diskusija. LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava rosina uzņēmējus nākt ar savu vajadzību pie zinātniekiem, jo tad ideju realizācija notiek ātrāk un raitāk. Viņa arī piebilda, ka inovācija – tās ir zināšanas, kas tiek pārvērstas naudā. Zivsaimniekiem gan vairāk jādomā par tādu inovāciju ieviešanu, kas būtu interesantas arī eksporta tirgos.
To, ka nozare nesēž rokas klēpī salikusi, bet strādā pie inovācijām, zina teikt biedrības “Rīgas šprotes” vadītājs Imants Cīrulis. Jauns produkts jau ir reģistrēts ASV tirgū, šobrīd tiek strādāts pie zivju krēma radīšanas. Līdz šim inovācijas gan tapušas par pašu uzņēmumu naudu. Arī Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits uzver, ka jau drīzumā varētu parakstīt līgumu ar LLU, lai tirgū ieviestu inovāciju, kas saistīta ar brētliņu tālāku izmantošanu. Šobrīd zvejnieki brētliņas filetē un gatavo liemeņus, bet vajadzīgi plašāki pētījumi inovāciju radīšanai.
Laba prakse
Līdz šim ES atbalstu zivsaimnieki apguvuši veiksmīgi. No kopējā 2007. – 2013. gada perioda atbalsta zivsaimniekiem izmaksāti 156,26 miljoni eiro, konferencē sacīja LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers. Zvejniekiem līdz šim izmaksāti 72,05 miljoni eiro, apstrādes uzņēmumiem – 37 miljoni eiro, akvakultūrai – 26,11 miljoni eiro un atbalstam zivsaimniecības teritorijām – 14,45 miljoni eiro, bet atlikusī summa tiks projektiem, kas jāīsteno līdz šā gada beigām.
Pasākuma “Investīcijas zvejas kuģos” gaitā modernizēti 63 kuģi, kā arī 14 kuģiem ir veikta korpusa un klāja atjaunošana, tāpat iegādāta 31 navigācijas iekārta un nopirkti pieci zivju izkraušanas hidrauliskie manipulatori. Galvenokārt kuģiem ir iegādāts dažāda veida aprīkojums un iekārtas.
Arī paši zvejnieki, apvienojoties biedrībās, īstenojuši daudzus veiksmīgus projektus. 29 īstenoto projektu vidū ir atjaunotais mols Pāvilostā, rekonstruētas 11 zvejas kuģu piestātnes, kā arī iegādāti 11 ledus ģeneratori, piecas zivju šķirošanas līnijas. Kolektīvo projektu vidū īstenoti 35, tostarp iegādāta 21 kravas mašīna zivju pārvadāšanai, kā arī septiņas zivju filēšanas iekārtas un 11 projektu ietvaros ir iegādāts aprīkojums zivju saldēšanai. R. Vācers izteicās, ka visi šie projekti ir bijuši ļoti nozīmīgi tam, lai zvejnieki sāktu paši savu zivju apstrādi un zivju sālīšanu. Projekta laikā kolektīvi uzbūvēts zivju šķirošanas un saldēšanas cehs Liepājā, kā arī iegādātas zivju sālīšanas iekārtas Ventspilī un zivju filēšanas līnija Liepājā. Tas arī redzams produktivitātes statistikā – pēdējos četros gados produktivitāte uz vienu strādājošo zivsaimniecībā ir lielāka nekā apstrādes jomā.
Zivju pārstrādes uzņēmumu investīcijām kopējais finansējums iepriekšējā plānošanas periodā bija 46,61 miljons eiro, no kuriem 42,73 miljoni eiro ieguldīti zivju apstrādē, bet 3,88 miljoni eiro – dalībai starptautiskās izstādēs. Pavisam 55 uzņēmēji īstenojuši 108 projektus. Svarīgi, ka “Karavela” izveidojusi zivju konservu ražotni Rietumu tirgiem, izveidots lašu pārstrādes cehs Ādažos, kā arī konservu ražošanas cehs Mērsragā un zivju pirmapstrādes un saldēšanas cehs Rīgā. Pārstrādes uzņēmumu projekti vairāk bija vērsti uz eksportu Rietumos, un tas ir vērtējams pozitīvi.
