Uzņēmēji viegli var nolīgt ļaudis, kuri piedāvā sevi gandrīz vai par velti 3
Grāmatvežiem, kuri uzņēmumos pastāvīgi nestrādā un kurus nolīgst konkrētiem uzdevumiem, turpmāk būs jāsaņem licences, kas apliecina viņu prasmi un tiesības strādāt šajā arodā.
Grozījumos likumā “Par grāmatvedību”, kurus paredzēts ieviest no šī gada 1. septembra, paredzēts izveidot arī publisku reģistru, kurā ikviens varēs pārbaudīt, vai šāds ārpakalpojumu sniedzējs ir saņēmis licenci.
Latvijas Republikas grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Palmbaha atzīst, ka plānotā licencēšana jau radījusi pamatīgu satraukumu nozares pārstāvju aprindās.
Viņa stāsta, ka ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas ieviešanas mērķis ir ieviest Eiropas Padomes “Moneyval” komitejas ekspertu ieteikumus, sakārtot grāmatvedības ārpakalpojumu nozari, paaugstināt pakalpojumu kvalitāti, kā arī mazināt ēnu ekonomiku un stiprināt ticamību publiskiem finanšu pārskatiem.
Pašlaik Latvijas likumi neierobežo grāmatvežu profesionālo darbību, trūkst arī pakalpojuma kvalitātes kritēriju.
Tāpēc uzņēmēji viegli varot nolīgt ļaudis, kuri piedāvā sevi gandrīz vai par velti. Diemžēl lēts pakalpojums vēlāk bieži rada lielas problēmas.
Viņasprāt, licencēšana uzņēmējam – grāmatvedības pakalpojumu saņēmējam – varētu būt garantija tam, ka viņa nolīgtajam cilvēkam ir pietiekamas zināšanas un prasmes grāmatvedībā.
Uz jautājumu, vai pēc licenču ieviešanas nesadārdzināsies šo grāmatvežu pakalpojumi, Ilze Palmbaha atbild, ka sadārdzināsies tiem, kuriem nav izglītības un kuri līdz šim strādājuši nelegāli.
Legāli strādājošajiem profesionāļiem prasība saņemt licences neradīšot nekādus sarežģījumus.
Pēc viņas skaidrotā, licences, visticamāk, izsniegšot Valsts ieņēmumu dienestā. Bet, tā kā vēl neesot sagatavoti Ministru kabineta noteikumi, kuri noteiks, cik būs jāmaksā par licenci, tās derīguma termiņu, vēl esot pāragri spriest par ieguvumiem vai iespējamiem zaudējumiem.
Jautāta, kādu labumu dod profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, Ilze Palmbaha atbild, ka tā samazina risku valsts finanšu sistēmai, kā arī nodrošina iespēju grāmatvedības ārpakalpojumu saņēmējiem iegūt atlīdzību, ja šo pakalpojumu sniedzēju vainas dēļ uzņēmumam tiek nodarīts kaitējums.
Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja SIA “Asset Finance Group” valdes loceklis Guntis Geida saka, ka licencēšana viņa pārstāvētā uzņēmuma darbību nesarežģīs.
Viņaprāt, grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšana ieviesīs tirgū lielāku kārtību, nekā tā bijusi līdz šim. Pašlaik šis tirgus esot izkropļots, jo grāmatvedības pakalpojumus piedāvā arī cilvēki bez zināšanām grāmatvedībā.
Uzņēmēji bieži piekrīt šiem piedāvājumiem, tāpēc ka šie ļaudis prasa mazāku atlīdzību. Sekas ir bēdīgas: grāmatvedības dokumenti sagatavoti kļūdaini, nav laikā samaksāti nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests uzliek naudas sodus.
Tomēr, viņaprāt, godīgi būtu, ja licencēšana būtu vajadzīga ne tikai ārpakalpojumu sniedzējiem, bet arī tiem, kuri strādā uzņēmumos pastāvīgi.
Pašlaik mazie un vidējie uzņēmumi izmanto grāmatvedības pakalpojumus galvenokārt tāpēc, ka tie maksā lētāk, nekā pieņemot darbā grāmatvedi pastāvīgi. Viņš gan pieļauj, ka pēc licencēšanas ārpakalpojumi kļūs dārgāki.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ziņām, pašlaik ārpakalpojuma grāmatveži veido tā dēvētā nefinanšu sektora lielāko daļu. 2019. gada 1. aprīlī VID bija reģistrējušies 7180 grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji.
2018. gadā katrā astotajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildes klātienes pārbaudē (kopskaitā 152 pārbaudes) tika atklāti grāmatvedības pārkāpumi.
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē atzīst, ka pašlaik ārpakalpojumu grāmatvedība esot nozare ar vienu no visaugstākajiem riskiem, kas veicina nelegāli iegūtās naudas atmazgāšanu, nodokļu nemaksāšanu un cita veida noziedzīgas darbības.
No pārvaldē skaidrotā noprotams, ka ārpakalpojumus piedāvā ne tikai nejēgas un vieglas peļņas tīkotāji, bet arī visnotaļ prasmīgi ļaudis.
Kriminālprocesos, kur izmeklēšana notiek par noziegumiem valsts ieņēmumu jomā, bieži atklājas, ka, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu nemaz nav iespējams paveikt bez cilvēkiem, kuriem ir laba izglītība un pieredze finanšu nozarē.
Noziegumu veikšanai un noziegumu pēdu slēpšanai viņi izmanto zināšanas gan grāmatvedības, gan ekonomikas, finanšu, informācijas tehnoloģiju, juridiskās un citās jomās.
Piemēram, datori, kas tiek izmantoti, lai iesniegtu grāmatvedības atskaites, savstarpēji sazinātos, veiktu naudas pārskaitījumus, ir aprīkoti ar datorprogrammām, kuras izmeklēšanas iestādēm liedz atklāt konkrēto darbību veicēju atrašanās vietas.
Par to liecina VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes lietvedībā esošo kriminālprocesu skaits un tajos iesaistītie grāmatveži. Visticamāk, šie ļaudis ļoti labi zinājuši, ka iesaistās noziedzīgās darbībās.
