Uzņēmēji vēlas straujāku PVN samazinājumu pārtikai 0
Uzņēmēji vēlas straujāku pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu pārtikai. AS “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā par nodokļiem pauda viedokli, ka PVN ir jābūt nullei pārtikas precēm.
“Tas nav nekāds brīnums, trijās valstīs Eiropas Savienībā PVN ir nulle pārtikas precēm,” teica “Balticovo” valdes priekšsēdētājs, gan atzīstot, ka tas ir “vecajās” Eiropas ekonomikās.
Veinbergs atzina, ka būtu labi pa solim iet šādā virzienā.
“Ja [finanšu ministrs Andris] Vilka kungs saka – “samazinām par vienu procentu un tad neko”, es gribētu teikt – samazināt vienu procentu un katru mēnesi. Tādējādi 22 mēnešu laikā mēs esam tur, kur gribam nonākt,” teica “Balticovo” valdes priekšsēdētājs.
“PVN samazinājums par vienu procentu ir ļoti apsveicami un ļoti labi, bet tas ir simbols. To ietekmi mēs nepamanīsim, neviens nepārbaudīs, kādā veidā tirgotāji to vienu santīmu apspēlēs uzcenojuma palielinājumā,” teica Veinbergs. “Katrs ražotājs ļoti labi redz plaukta cenu, savu pārdošanas cenu un to, kāds ir uzcenojums. Es nerunāju par uzcenojumu, bet gribu pateikt, ka to vienu procentu neviens nepamanīs,” sacīja “Balticovo” valdes priekšsēdētājs.
Veinbergs norādīja, ka viņam kā ražotājam būtu svarīgi tāda nodokļu politika, kas palielinātu uzņēmuma konkurētspēju vismaz Eiropas Savienībā. “Tas viena procenta [PVN] samazinājums nepalielinās manu konkurētspēju, tas varētu mazliet uzlabot pircējiem dzīvotspēju,” vērtēja uzņēmējs.
Veinbergs norādīja, ka tagad lietuvieši brauc iepirkties uz Poliju, jo tur preces ir lētākas un PVN ir mazāks.
“Ko tas dod man kā ražotājam? Ja tirgotājs nenospekulē un nepalielina savu peļņas daļu, bet tur konsekventu uzcenojumu, cena attiecībā pret pārējo Eiropas tirgu kļūs konkurētspējīga, sāksies ekonomiskais tūrisms, no tuvākajām valstīm – Lietuvas, Igaunijas -, varbūt arī no tālākām būs izdevīgi atbraukt un nopirkt preci,” nepieciešamību pazemināt PVN vēl straujāk pamatoja uzņēmējs. Viņš norādīja, ka tādējādi vietējais ražotājs varētu iegūt papildu apgrozījumu, caur ko varētu palielināt konkurētspēju, lai var turpmāk attīsties un sākt eksportēt.
Arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis diskusijā norādīja, ka lēmums par PVN samazināšanu par vienu procentpunktu ir simbolisks paziņojums, ka ekonomika iet uz labo pusi.
Kaut arī valdība saka, ka būs piesardzīga ar PVN likmju samazināšanu, Zemkopības ministrija tomēr strādās pie reāliem pazemināto PVN likmju variantiem pārtikai, kas var iespaidot ne tikai emocionālo pusi, bet arī ar zemniekiem saistīto biznesu, teica Krūzītis.
Krūzītis atzīmēja, ka ir virkne jomu, kur samazinātā PVN likme būtu ekonomisks ieguvums. Īpaši viņš izcēla dārzeņus un piena produktus. “Ņemsim tikai dārzeņus. Tos uz ielas tirgo cilvēki, kas to nedrīkst darīt, bet cenas tiem un legālajiem pārdevējiem ir vienādas, tātad PVN sadaļu viņi iebāž kabatā,” situāciju raksturoja Krūzītis.
Tomēr PVN samazināšanu par vienu procentpunktu Krūzītis novērtēja kā pozitīvu soli. “Ir pozitīvi, ka valdība atradusi papildu iespēju samazināt PVN. Šis papildu nodoklis ir liels stimuls gan izpratnes veidošanā, gan arī mums ir jāizlīdzina nodokļu likmes starp Baltijas valstīm,” teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors.
“[Finanšu ministrs Andris] Vilka kungs saka, ka šī valdība PVN vairs nesamazinās, bet paliek cerība, – ja ekonomika ies uz augšu, varbūt vēl kaut kas mainīsies,” teica Krūzītis.
Tomēr arī viņš piekrīt, ka darbaspēka nodokļa mazināšana ir “numur viens”.
Kā ziņots, Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi valdības virzītos grozījumus likumā par PVN, kas paredz ar 1.jūliju samazināt PVN pamata likmi no 22% uz 21%, un grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz trīs gadu laikā IIN likmi samazināt par pieciem procentpunktiem – no pašreizējiem 25% līdz 20%. No 2013.gada 1.janvāra IIN likme būs 24%, 2014.gadā tā būs 22%, bet 2015.gadā – 20%.
Finanšu ministrs uzsver, ka valdība neplāno spert tālākus soļus PVN samazināšanas virzienā, jo viennozīmīgi prioritāte ir darbaspēka nodokļa samazināšana.
