Uzņēmēji varēs spēlēt paslēpes – reģistrā adreses neparādīsies 0
Uzņēmumu reģistrā turpmāk nebūs redzamas uzņēmumu dalībnieku dzīvesvietu adreses, par viņiem publiski būs norādīta vien viņu pavalstniecība. Reģistrējot uzņēmumus, uzņēmēji tās varēs norādīt vai nenorādīt pēc saviem ieskatiem. Saziņai būs pieejamas tikai viņu pārstāvēto uzņēmumu juridiskās adreses.
Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsulte, personu datu aizsardzības speciāliste Jūlija Lukjanova stāsta, ka to nosaka grozījumi Komerclikumā, kas ir spēkā no šā gada 1. aprīļa. Uzņēmumu dalībnieku dzīvesvietu adreses no datubāzēm gan esot dzēstas jau pēc agrāk veiktajiem grozījumiem Komerclikumā. Bet toreiz no reģistra izdzēsa tikai līdz 2011. gada 1. jūlijam reģistrētās. Tagad jaunākie šī likuma grozījumi aptver visu Komercreģistrā ierakstīto personu dzīvesvietu adrešu loku.
Gādībā par privātdzīvi
Kā skaidro Uzņēmumu reģistra pārstāve, dzīvesvietu adrešu ietveršana reģistrā un izsniegšana neesot samērīga ar fizisko personu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Tās sargājot arī Fizisko personu datu aizsardzības likums. Kamēr Komerclikuma grozījumi vēl nebija spēkā, tikmēr personu dzīvesvietu adreses tika ierakstītas reģistrā un publicētas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tādējādi tās bija publiski pieejamas ikvienam.
Turpmāk ikviens interesents varēs uzzināt tikai, piemēram, valdes, padomes locekļa, prokūrista vai dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu. Ja Latvijas personas koda nav, – dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi. Pēc Jūlijas Lukjanovas domām, uzņēmumu reģistra žurnālā tiks uzkrāta pietiekama informācija, lai varētu nepārprotami identificēt konkrēto fizisko personu, tostarp arī ārzemnieku. Uzņēmuma reģistra pārstāve piebilst, ka turpmāk uzzināt fizisko personu dzīvesvietu adreses ziņkārības apmierināšanai vairs nevarēšot. Bet to varēšot uzzināt pēc pamatota pieprasījuma. Par pamatotu nepieciešamību iegūt personas dzīvesvietas adresi uzskatīs, piemēram, tiesvedību, pirmpirkuma tiesību izmantošanu darījumos.
Vai uz jauniem ”ofšoriem”?
Valsts iestāžu un organizāciju pārstāvjiem jautāju, vai jaunā kārtība neapgrūtinās viņu darbību un vai Latvija strauji nevirzās “ofšorizācijas virzienā”? Jau agrāk akciju sabiedrībām nebija jāuzrāda akcionāri, bet tagad par uzņēmumu dalībniekiem vairs nebūs redzamas viņu dzīvesvietu adreses.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone domā, ka Latvijas iedzīvotāju – uzņēmuma amatpersonu – dzīvesvietu adreses tāpat kā līdz šim vēl būs iespējams noskaidrot Iedzīvotāju reģistrā. Viņasprāt, vislielākās problēmas dienestam būs ar tām uzņēmumu amatpersonām, kuras ir citu valstu pilsoņi un kuru dzīvesvietu adreses arī līdz šim nebija viegli iegūstamas.
Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse atbild, ka Ekonomikas policijas darbu tā neietekmēšot, jo tās rīcībā esot arī citas datubāzes.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols uzskata, ka šī kārtība traucēs iegūt un apkopot datus gan par Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, gan par ieguldītās naudas izcelsmi, gan par patiesā labuma guvējiem. “Ar šādu uzstādījumu it kā personu datu aizsardzības vārdā parādām citiem tikai savu naivumu. Ja Īrijā vai kādā citā valstī negodīgs uzņēmējs nodibinās uzņēmumu, neuzrādot savus datus, tad, uzsākot uzņēmējdarbību Latvijā, par viņu mums nebūs zināms nekas.”
Arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns atzīst, ka jaunā kārtība apgrūtinās viņa vadītās iestādes darbību: “Turpmāk būs krietni grūtāk noskaidrot ārzemnieku dzīvesvietas. Neko nelīdzēs arī norāde uz pavalstniecību, tāpēc ka meklētā persona var būt no Krievijas vai Vācijas, bet uzņēmējdarbību izvērsusi pavisam citā pasaules malā, ko nebūs iespējams noskaidrot.”
Valstij trūks analīzes
Uzņēmuma “Lursoft IT” valdes locekle Daiga Kiopa domā, ka tiešā veidā uzņēmuma dalībnieku dzīvesvietu adrešu izdzēšana viņas pārstāvētā uzņēmuma darbību būtiski neietekmēs. “Bet tā var ietekmēt pētījumu saturu par uzņēmēju aktivitāti Latvijas novados, vietējā kapitāla uzņēmēju iesaisti uzņēmējdarbībā, vietējo uzņēmumu finanšu rādītājiem, kurus pastāvīgi gatavojam Ekonomikas ministrijai, pašvaldībām, uzņēmējus pārstāvošajām un nozaru nevalstiskajām organizācijām. Vairs nebūs iespējams iegūt tik detalizētu informāciju, lai novērtētu makroekonomiskos procesus valstī, pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē,” viņa atzīst.
“Lursoft IT” pārstāve pieļauj, ka šie likuma grozījumi patiešām var vairāk virzīt Latviju “ofšorizācijas virzienā”. “Pašlaik ir virkne citu likumu, kas nosaka, ka uzņēmējiem pirms darījuma sākšanas jāvērtē savs darījuma partneris līdz pat pienākumam noskaidrot uzņēmuma patiesā labuma guvējus. Bet Komerclikuma grozījumi to apgrūtinās, domā uzņēmuma pārstāve, “būs nepieciešams krietni ilgāks laiks un pūles, noskaidrojot uzņēmuma īpašnieku adreses – jākārto virkne formalitāšu, piemēram, vēršoties ar iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.”
