Uzņēmēji un advokāti skarbi kritizē Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanā: “Ir jābūt naivam vientiesim, lai ticētu, ka “uzlabojumi” nav drauds” 0
Tieslietu ministrijas (TM) virzītie grozījumi Kriminālprocesa likumā par arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu izpelnījušies skarbu Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) kritiku. Kā uzņēmēji, tā advokāti norāda, ka šādi grozījumi rada labvēlīgu augsni potenciāliem uzņēmumu reiderisma gadījumiem, kā arī pauž bažas, ka, minētos likuma grozījumus var izmantot, lai izstumtu no tirgus kādu uzņēmumu vai pat visu biznesu.
TM iecerētos likuma grozījumus, kas paredz arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu uzticēt valdības pilnvarotam pārvaldniekam, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 29.oktobrī, nolēma skatīt trīs lasījumos, nevis steidzamības kārtā, kā vēlējās TM. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) sēdes laikā norādīja, ka TM sagatavotos grozījumus “Kriminālprocesa likumā” un “Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes” steidzamības kārtā nebūtu jāskata, jo pret to saņemti atsevišķi iebildumi, tai skaitā no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes.
LZAP norāda, ka grozījumu pašreizējā redakcijā saskatāmi būtiski trūkumi, kas piedāvāto normu piemērošanas gaitā varētu novest pie kriminālprocesos iesaistīto personu nepamatota pamattiesību aizskāruma. “Advokātu Padome iesniedza savus priekšlikumus un faktiski tie balstās uz to, ka jābūt pārraudzībai, nevis pārņemšanai,” LA.LV saka LZAP loceklis, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš. “Uzņēmums nav pasargāts, ka šādā veidā nenotiks tā pārņemšana – reiderisms. Jo konkurence ir pietiekoši spēcīga, biznesa sfēras sadalītas un, mākslīgi panākot kriminālprocesa ierosināšanu, attiecīgais uzņēmums, pat viss bizness, faktiski var tikt izstumts ārā no tirgus.
Arī LDDK prezidents Andris Bite aģentūrai LETA norādījis, ka LDDK virspusēji saredz potenciālus draudus šajā regulējumā. “Situācijā, kad ir diezgan viegli pret personām ierosināt kriminālprocesus vai krimināllietas, neizrunāta, neskaidra un ar pusēm nesaskaņota sistēma rada draudus nākamajiem reiderisma modeļiem. [..] Kāds var atnākt, fiktīvi ierosināt lietu un pārņemt uzņēmuma vadību, jo no kriminālprocesa nav pasargāts neviens šajā pasaulē. Tāpēc, lai novērstu risku, ka grozījumi tiek izmantoti, lai pārņemtu uzņēmumu un izputinātu vai nodotu citiem, ir jābūt ļoti skaidrai sistēmai,” uzsver Bite.
“Arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldnieks iestājas kapitālsabiedrības dalībnieka (akcionāra) vai kooperatīvās sabiedrības biedra vietā ar visām viņa likumā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, izņemot tiesības saņemt dividendes,” paredz grozījumi. Savukārt LZAP norāda, ka tādējādi procesa virzītāja ieceltajam pārvaldniekam būtu tiesības, izmantojot akcionāra vai dalībnieka balsošanas tiesības, pieņemt lēmumus par statūtu grozīšanu, pamatkapitāla samazināšanu vai palielināšanu, valdes un padomes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu no amata, par uzņēmuma darbības reorganizāciju, par koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.
Kādreizējais Uzņēmumu reģistra vadītājs Ringolds Balodis pauž: “Ir jābūt naivam vientiesim vai rafinētam reiderisma shēmu tamborētājam, lai ticētu, ka šāda kriminālprocesa “uzlabojumi” nav drauds jebkuram Latvijas ekonomiski aktīvam pilsonim. It īpaši, zinot cik viegli mūsu valstī var ierosināt kriminālprocesu…”
Savukārt Saulvedis Vārpiņš uzsver, cik ārkārtīgi lielu problēmu rada izmeklēšanas un iztiesāšanas garie termiņi. “Pārņemot kāda uzņēmuma biznesu, teiksim, uz trīs, pieciem vai pat desmit gadiem, tas bizness faktiski tiek iznīcināts. Tā ir pārāk liela tiesību uz īpašumu ierobežošana.”
