Uzņēmēji prasa krīzes atbalstu un mazākus nodokļus 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Energoresursu cenu pieaugums pārvērties dramatiskā, un tas ietekmē visus uzņēmumus.
Jo īpaši asi to izjūt mazākie un vidējie ražotāji un energoietilpīgākās pārtikas apakšnozares, un mazākajiem pārtikas nozares ražotājiem valsts atbalsta saņemšana var būt pat izdzīvošanas jautājums.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis, Politikas daļas direktors Jānis Lielpēteris uzskata, ka šobrīd pats būtiskākais, lai tiktu nodrošināta simtprocentīga energoresursu pieejamība. Gadījumā, ja kādi no uzņēmumu darbībai nepieciešamajiem energoresursiem nav pieejami, var iestāties būtiskākais risks – uzņēmumu darba apturēšana. Vienlaikus skaidrs, ka uzņēmumu atbalstam jābūt pietiekami mērķētam, bet konkurenci nekropļojošam.
J. Lielpēteris redz, ka pagājušā gada izskaņā un šī gada pirmajos mēnešos īstenotais atbalsts OIK un sadales izmaksu segšanai no uzņēmēju puses bija labi novērtēts, taču nav pārliecības, ka šāds atbalsts ir saskaņojams ar šībrīža valsts budžeta iespējām.
Varot piekrist premjera norādītajam, ka svarīgākā ir Latvijas uzņēmumu konkurētspējas saglabāšana, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi turpina darbu, spēj maksāt nodokļus un nerastos situācija, kurā darbinieki no darba jāatbrīvo.
“Kā pārtikas nozari pārstāvošā federācija lūdzam valdību turēt roku uz pulsa, un ir labi, ka Ekonomikas un Finanšu ministrijās notiek darbs pie atbalsta nosacījumu izveides. No pārtikas ražotāju puses būtu svarīgi turpināt jau iesāktos mehānismus, kuri tika pārbaudīti Covid-19 pandēmijas laikā. OIK nepiemērošana apliecināja sevi kā efektīvs un jūtams atbalsts, kas ražotājiem samazināja tēriņu apjomus. Šī atbalsta atjaunošana pašlaik būtu ļoti svarīga. Nozares priekšlikums ir pilnībā apturēt OIK maksājuma daļu elektrības rēķinos vismaz līdz 1. janvārim un sniegt šo atbalstu visiem ražotājiem un eksportētājiem,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšēdētāja Ināra Šure.
Prasa mazākus nodokļus
I. Šure domā, ka, visticamāk, ir iespējams rast universālu risinājumu vai shēmu, lai efektīvi palīdzētu visām ražotāju grupām. Arī akcīzes nodokļa degvielai pārskatīšana būtu pozitīva ražotājiem, jo tā samazinātu loģistikas un citas ar to saistītās izmaksas. Te jāatgādina, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai Latvijā ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijas ražotāji atrodas vienotā tirgū, tāpēc būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi ar kaimiņvalstu ražotājiem.
Tāpat pārtikas nozares vadība joprojām uzskata, ka ir jāsamazina PVN likme pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem – maizei, pienam, biezpienam, krējumam, olām, sviestam, gaļai, zivīm, par ko runāts jau gadiem. LPUF vadītāja uzskata, ka šī ir valsts gadiem neizmantotā iespēja. Samazinot PVN, vienlaikus tiktu atbalstīti Latvijas ražotāji, ceļot viņu konkurētspēju, un arī samazinātu pārtikas cenu kāpumu, tādējādi saglabājot iedzīvotāju pirktspēju un mazinot spiedienu uz darba devējiem celt darbaspēka algas.
Līdz šim Finanšu ministrija ir iebildusi, ka samazinātā PVN likme nav labākais fiskālais instruments, jo radīs zaudējumus valsts budžetam. Pašlaik augstas inflācijas apstākļos valsts budžeta kase pildās daudz straujāk, nekā bija paredzēts, ieņēmumi no PVN ripo valsts kasē katru dienu, un tagad visi apstākļi ir tādi, ka šis ir pēdējais brīdis, kad beidzot spert šo soli – palīdzēt uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
Tikmēr augusta sākumā notikušajā Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē panākta vienošanās, ka nepieciešams izstrādāt papildu pasākumus tautsaimniecības stabilitātes nodrošināšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai, tostarp pasākumus gāzes un šķeldas pieejamības paplašināšanai.
Uzņēmēji arī nākamajā apkures sezonā rosina valdību lemt par pilnīgu vai daļēju sadales tarifa kompensāciju juridiskām personām un OIK nepiemērošanu visiem elektroenerģijas lietotājiem nolūkā mazināt izmaksas par elektroenerģiju uzņēmējiem un citām juridiskām personām.