Uzņēmēji piesardzīgi par atteikšanos no 1 un 2 centu monētām 0
Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā, bet šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām “par” un “pret” dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi.
Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankā 2019.gada 29.oktobrī rīkotā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.
Arī iedzīvotāju viedokļi ir līdzīgi
Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana. Arī mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā ir sāktas diskusijas par mazo nominālu nepieciešamību ikdienas norēķinos.
Latvijas iedzīvotāju viedoklis par viena un divu centu monētu nepieciešamību tiek mērīts jau vairākus gadus, un 2019. gada rudens aptaujā 41% aptaujāto atbalstīja idejai atteikties no mazā nomināla monētu aprites, bet 50% bija viedoklis, ka tās atstājamas apgrozībā. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri iestājas par mazā nomināla monētu izņemšanas no apgrozības, Latvijā gadu gaitā pakāpeniski pieaug (plašāki socioloģijas dati šeit – https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/maksajumu-radars).
Galvenās priekšrocības mazā nomināla monētu izņemšanai no aprites
Kādas tad bija galvenās viena un divu centu monētu aprites samazināšanas priekšrocības, ko atbildīgās institūcijas un uzņēmēji minēja diskusijā:
skaidrās naudas aprites izmaksu samazināšanās, iesaistītajiem uzņēmējiem samazinoties darbībām, kas saistītas ar mazā nomināla monētu apstrādi, uzglabāšanu, transportēšanu;
ietaupīts pārdevēju laiks (un tātad nauda), sarūkot rūpēm par mazo monētu pārskaitīšanu;
mazinās pircēju neērtības, jo makos mazāk smagās sīknaudas;
ietaupās līdzekļi par skaidrās naudas izmantošanu sabiedrībai kopumā un t.sk. centrālajai bankai un uzņēmējiem, jo mazākas monētu kalšanas un aprites izmaksas;
iespēja pārņemt to valstu pieredzi, kuras jau īsteno pirkuma gala summas noapaļošanu, tātad mācīties no citu pieredzes un padarīt šo procesu iespējami raitāku.
Galvnie trūkumi, lai pieņemtu šādu lēmumu
Savukārt starp trūkumiem un risināmiem jautājumiem tika pieminēti:
nepieciešamība sakārtot tiesību aktu bāzi, tostarp grāmatvedības uzskaites un patērētāju tiesību aizsardzības jomās;
kases aparātu pārprogrammēšanas darbs – ņemot vērā, ka noslēguma fāzē iegājusi kases aparātu reforma, būtu nesamērīgi uzņēmējiem likt par pienākumu tos atkal pārprogrammēt, lai nodrošinātu pirkuma gala summas apaļošanas algoritma ieviešanu;
sabiedrības informēšanas darbs, lai veicinātu izpratni un kliedētu bažas, ka cietīs sociāli neaizsargātāko iedzīvotāji (reālu zaudējumu nebūtu, tomēr cilvēkiem, kuri skaita katru centu, varētu būt sajūta, ka pirkuma gala summas apaļošanas rezultātā tie zaudētu naudu);
šaubas, vai visiem skaidrās naudas apritē iesaistītajiem (piemēram, pircējiem) neradīsies grūtības pirkuma gala summas aprēķinos.
Nepieciešama sabiedrības informēšana
Kā nozīmīgākais izaicinājums, lai iniciatīvu par mazā nomināla monētu samazināšanu apgrozībā īstenotu, tika minēta plaša, vispusīga un pienācīga sabiedrības informēšana par visiem aspektiem, kas saistīti ar pirkuma gala summas noapaļošanu. Pienācīgi neizskaidrojot cilvēkiem, kādas ir iecerētās pārmaiņas, par to īstenošanu būtu jāaizmirst.
Atbildīgo valsts institūciju viedoklis bija piesardzīgi pozitīvs, vienlaikus norādot uz nepieciešamību paveikt visus priekšdarbus iniciatīvas īstenošanai, kā arī parūpēties par sociāli neaizsargātākajiem sabiedrības pārstāvjiem. Uzņēmēju pusē atbalstu pauda komercbankas, tirgotāji bija bažīgi, bet inkasācijas uzņēmumi un kases aparātu uzturētāji – gatavi ieviest pārmaiņas tad, ja tiktu pieņemti atbilstoši lēmumi.
Interesants aspekts, kas izskanēja diskusijā, – aicinājums veicināt bezskaidrās naudas norēķinus, tostarp samazinot to izmaksas tirgotājiem. Diskusijā neminēta, bet šādā aspektā derīga inovācija ir Latvijas Bankas nodrošinātā zibmaksājumu infrastruktūra (https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/zibmaksajumi).
Gaidāms, ka tuvākajos gados tā arvien plašāk tiks izmantota ne tikai zibenīgiem starpbanku pārskaitījumiem, bet arī uzņēmējiem, tostarp tirgotājiem, sniedzot dažādus pakalpojumus un iegūstot iespēju saņemt zibenīgu samaksu, turklāt ar mazākām izmaksām nekā tradicionālo norēķinu veidā.
Uzziņa:
Neliels skaidrojums par pašu iniciatīvu – pirkuma gala summas noapaļošanas noteikumi paredz samazināt 1 centa un 2 centu monētu skaitu apgrozībā. Tas nenozīmē, ka cenas veikalos tiktu paaugstinātas, noapaļojot līdz summai, kas dalās ar pieci.
Noapaļota tiktu pirkuma gala summa: ja summa beigtos ar 1, 2, 6, vai 7, tā tiktu noapaļota uz leju, ja ar 3, 4, 8 vai 9 – uz augšu. 1 centa un 2 centu monētas tiktu saglabātas apgrozībā, ar tām vienmēr būtu iespējams norēķināties veikalos, taču, ieviešot pirkuma gala summas noapaļošanu, pamazām beigtos to lietošana ikdienā.
Latvijas Banka turpinās diskusiju par šo jautājumu, izzinot sabiedrības viedokli un vērtējot, vai un kādā veidā iespējams samazināt mazo nominālu skaitu apgrozībā.
