Uzņēmēji par nepilnu laiku strādājošajiem: Nāksies atlaist darbiniekus 2
Kritizējot lēmumu pieņemšanu pēdējā brīdī, valsts lielākās uzņēmēju organizācijas tomēr aicina neatlikt lēmumu par obligāto sociālo iemaksu atcelšanu nepilnu laiku strādājošajiem. Pretējā gadījumā vairāki privātie uzņēmumi, kā arī valsts iestādes būs spiesti lemt par atteikšanos algot nelielu darbu veicējus, vēstīja “LNT Ziņas”.
Tuvojoties gadumijai, kad jāstājas spēkā noteikumiem, kas paredz minimālās sociālas iemaksas veikt arī par nepilnu laiku strādājošajiem, Latvijas Tirdzniecības rūpniecības kamera veica ekspresaptauju savu biedru rindās. No 160 atbildējušajiem vismaz puse bija spiesta atzīt, ka uz nepilnu slodzi strādājošos vairs nealgos.
Šis ir viens no iemesliem, kādēļ uzņēmējus pārstāvošā organizācija cerēja, ka koalīcijas partijas straujiem soļiem sāks virzīties uz priekšu. Tā vietā tika sadzirdētas ”Vienotības” bažas.
Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs:”Man ir bažas par šīm bažām, no tā viedokļa, ka ja paliks tā kā ir, tad patiešām ļoti daudzi cilvēki nākamgad paliks bez darba.”
Minimālās sociālās iemaksu atcelšanu plānots kompensēt, palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Māra Kučinska versijā no 9% līdz 15%. Uzņēmēju ieskatā ideāli būtu līdz 12%, kā tas pausts jau agrāk. Taču, apzinoties situāciju, tiek pieņemta arī šī likme.
Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs:”15% ir uz tāda sāpju sliekšņa robežas, kur mēs ticam, ka pie 15% pārāk liela daļa neiekritīs ēnu zonā.”
Mikrouzņēmuma režīmā Latvijā strādā ap 50 000 cilvēku, galvenokārt Rīgā, kas parāda arī medaļas otru pusi. Proti, to izmanto ne tik daudz individuālo pakalpojumu sniedzēju, cik uzņēmumi, kas šādā veidā legāli samazina nodokļu slogu. Tas, savukārt, nevienādā pozīcijā nostāda tos, kas algas maksā klasikā veidā.
Starp trim Baltijas valstīm nodokļu apjoms, kas veidojas pie vienādas algas rokas jeb neto, ir vislielākie. Tas, pēc uzņēmēju domām, ir viens no iemesliem, kas liek meklēt iespējas taupīt.
Sociālā nodrošinājuma un veselības problēmu risinājums jāmeklē, mainot nodokļu sadalījumu.
Notiekošais ap mikronodokli un sociālajām iemaksām ir tieši tas, no kā uzņēmēji vienmēr ir mēģinājuši izvairīties – neskaidri piedāvājumi, pēdējā brīža kļūdu labojums
.
2020. gads ir tuvākais brīdis, kad būtiskas izmaiņas būtu sagaidāmas nākamreiz.
Atbalstu Darba devējiem un kamerai pauž arī Ārvalstu investoru padome. Piedāvājumi skar tādas jomas kā mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, palielināt neapliekamo minimumu, pastiprināt uzmanību pār tiem, kas acīmredzami dzīvi pāri deklarēto ienākumu līmenim.
