“Uzņēmēji, kas saka, ka studentus paņem tikai tāpēc, ka viņiem nav citu variantu, bieži vien ir vīlušies,” Reizenbergs atklāti par jauniešu praktisko iemaņu trūkumu 0
Pašlaik Latvijas darba tirgū ir vērojama strauja attīstība un mainīga situācija, kas ietekmē jauniešu spēju pielāgoties darba tirgus prasībām. Arvien biežāk izskan kritika par to, ka jaunieši, iegūstot izglītību, nav ar pietiekamu praktisko sagatavotību, lai sekmīgi uzsāktu karjeru. TV24 raidījumā “Preses klubs” tika diskutēts par šo problēmu, un uzņēmēji dalījās ar savām domām, norādot, ka bieži vien izglītība nav pilnībā atbilstoša tam, ko darba tirgus patiešām prasa.
Andris Reizenbergs, “Gemoss” dzērienu eksperts, uzsvēra, ka uzņēmējiem bieži vien nākas pieņemt jauniešus darba tirgū, jo alternatīvu trūkst. Tomēr viņš atzīst, ka šiem jauniešiem, īpaši tiem, kas ir pabeiguši augstskolu, bieži vien trūkst nepieciešamās praktiskās pieredzes. “Visi tie uzņēmēji, kas saka, ka studentus paņem tikai tāpēc, ka viņiem nav citu variantu, bieži vien ir vīlušies,” norāda Reizenbergs.
Reizenbergs minēja, ka ir problēma arī ar jauniešu motivāciju un mērķiem attiecībā uz izglītību. Daudzi studenti mācās tikai, lai iegūtu papīru – augstāko izglītību vai diplomu – un ne vienmēr ir gatavi pievērsties praksei. “Daudz ir tādi, kas vienkārši iegūst papīru, lai būtu statuss,” pārdomās dalījās Reizenbergs. Šādos gadījumos darba tirgū nonāk jaunieši, kuriem ir nepieciešamās teorētiskās zināšanas, bet kuriem pietrūkst praktiskās sagatavotības, lai veiksmīgi veiktu savus darba pienākumus.
Reizenbergs arī norādīja uz problēmu ar dažām profesijām, kurās jaunieši iegūst izglītību, piemēram, viesmīļiem vai pavāriem. Viņš minēja, ka nereti jaunie profesionāļi, kas iznāk no mācību iestādēm, nemāk pat elementāras prasmes, piemēram, turēt nazi rokās vai organizēt darbu restorānā:
“Skola var dot pamatus, bet patiesā prasme tiek iegūta tikai praksē.”
Reizenbergs ir pārliecināts, ka izglītības sistēmai būtu jābūt elastīgākai un jāsniedz vairāk iespēju jauniešiem attīstīt praktiskās iemaņas. “Jauniešiem būtu jāpiedāvā vairāk praktisku apmācību, lai viņi spētu pielāgoties darba tirgum,” uzskata Reizenbergs. Tāpēc ir svarīgi, lai izglītības iestādes sadarbojas ar uzņēmumiem un profesionālajām organizācijām, lai uzlabotu mācību procesu un sagatavotu jauniešus reālajam darba tirgum.
Reizenbergs arī norādīja uz Bārmeņu federācijas iniciatīvām, lai uzlabotu bārmeņu apmācību un ieviestu sertifikāciju. Tas palīdzētu ne tikai paaugstināt profesijas prestižu, bet arī veicinātu labāku darba kvalitāti restorānos un kafejnīcās. “Mēs vēlamies, lai šī profesija tiktu novērtēta, un lai būtu noteikumi, kas regulē to, kāda ir kvalifikācija, lai strādātu šajās jomās,” viņš piebilda.
