Uzņēmēji: izrāviens aprakts nodokļos 0
Valsts budžeta projektā paredzētie jaunie nodokļi un likmju paaugstinājums jau spēkā esošajiem nodokļiem pārvilks svītru nacionālās attīstības plānā paredzētajam “ekonomiskajam izrāvienam”. Tas būs jauns slogs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem – tā uzskata Tautsaimniecības padomē, kas apvieno vairāk nekā tūkstoš uzņēmumu un 60 nozaru asociāciju.
Kā zināms, nākamā gada valsts budžeta projektā, ko pašlaik apspriež Saeimā, paredzēts ieviest ostu nodokli, subsidētās elektrības nodokli, akcīzes nodokli autogāzei, paaugstināt dabas resursu nodokli drukātajai reklāmai, mikrouzņēmuma nodokli. Par tādu pašu nodokļa paaugstinājumu uzņēmumos uzskata plānu noteikt obligāto atalgojumu mazo kapitālsabiedrību valdes pārstāvjiem. Vienlaikus tiek atcelta iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinātā 5% likme.
Tautsaimniecības padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš spriež, ka nākamā gada budžetā apstiprinot šādus nodokļu plānus, nekāda “izrāviena” nebūs. “Rodas iespaids, ka valdība to pat neplāno, drīzāk otrādi, dara visu, lai tā nebūtu, turklāt lielāko daļu nozaru uzņēmēju priekšlikumus neņem vērā,” viņš piebilst.
“Rūpniecības apjoma īpatsvars, tāpat eksporta pieauguma apjoma īpatsvars iekšzemes kopproduktā sarūk un gada beigās būs ar mīnusa zīmi,” paredz LTRK viceprezidente nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune. “Vienlaikus biežā lēkāšana no viena nodokļu plāna pie otra uzņēmējos rada nedrošību, liedzot viņiem kaut ko plānot nākamajiem gadiem. Ar šādu nodokļu politiku panāksim vien to, ka viņi apsvērs pārcelt savu biznesu uz kādu citu valsti.”
Viņasprāt, līdz galam nav pārdomāti arī Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmuma dienesta pūliņi ēnu ekonomikas apkarošanā. “Tā vietā, lai vairāk vērstos pret nodokļu nemaksātājiem, ar šādiem nodokļu paaugstināšanas plāniem šīs iestādes grib uzkraut papildu slogu nodokļu maksātājiem. Kaut arī bija lēmums par atbalstu iedzīvotājiem, ieviešot 9 procentu mikrouzņēmuma nodokli, jaunākais plāns – paaugstināt likmi līdz 15 procentiem – būtībā liecina, ka nekāda atbalsta nebūs,” viņa secina.
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša uzskata, ka plānotā dabas resursu nodokļa paaugstināšana par reklāmas izdevumiem un materiāliem līdz 910 latiem par vienu tonnu papīra, kas maksā vidēji 600 latu, izraisīs ievērojamu ražošanas apjomu samazināšanos poligrāfijas uzņēmumos.
“Latvijas gāzes” asociācijas vadītājs Valdis Bergs uzskata, ka paredzētais akcīzes nodokļa palielinājums autogāzei par 25 procentiem radīs vien lielu kaitējumu ne tikai nelielajiem autogāzes tirdzniecības uzņēmumiem, bet arī iedzīvotājiem, lielākoties lauciniekiem, kuri izmanto ar gāzes iekārtām aprīkotas automašīnas biežāk un tālākiem braucieniem. Viņaprāt, to neatsvērs Ekonomikas ministrijā no šāda paaugstinājuma plānotais 1,5 miljonu latu ieguvums budžetā. “Vai šis ieguvums atsvērs zaudējumus, par to ir lielas šaubas, tāpēc ka pēdējā laikā galvenokārt šā plānotā paaugstinājuma dēļ autogāzes lietotāju skaits vairs būtiski nepieaug,” atzīst Valdis Bergs.
