Uzņēmēji gaida grantus digitalizācijai 7
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Paredzams, ka nākamajā gadā maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) procesu digitalizācijai no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda būs pieejami 200 granti 40 miljonu eiro apjomā.
Digitalizācija mūsdienās ietekmē visas ekonomikas nozares un maina mūsu ikdienas dzīvi, darbu un saziņu. Digitalizācijas jautājumus aktualizēja arī Covid-19 pandēmija, apliecinot, cik aktuāla gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem ir spēja adaptēties un izmantot digitālos pakalpojumus, rīkus un piemēroties mainīgajiem apstākļiem.
Tādēļ Atveseļošanas fonda (AF) plāna ietvaros kā viena no galvenajām prioritātēm ir noteikta atbalsta sniegšana uzņēmējdarbības, valsts un pašvaldību digitālajai transformācijai, kā arī digitālo pakalpojumu un nepieciešamo spēju un prasmju attīstība. Šim mērķim kopumā ir paredzēti 140 milj. eiro.
Šogad valdība ir apstiprinājusi divas no sešām plānotajām digitalizācijas atbalsta programmām. Pirmā nodrošinās 133 aizdevumus uzņēmējiem 45 milj. eiro apjomā jaunu digitālu risinājumu ieviešanai, kas paredzēti automatizācijas un robotizācijas veicināšanai, kā arī iekārtu atjaunināšanai. Otrā – Eiropas Digitālo inovāciju centra (EDIC) un reģionālo centru izveidi, kas strādās, lai paaugstinātu uzņēmumu un sabiedrības izpratni par digitālo transformāciju.
Tā ietvaros paredzēts īstenot uzņēmumu, asociāciju, pašvaldību un valsts pakalpojumu sniedzēju mentoringa, risinājumu pilotēšanas, digitālās pratības noteikšanas u. c. pasākumus. EDIC un reģionālo centru izveidei no AF tiks atvēlēti 10 milj. eiro. Ekonomikas ministrija sola, ka līdz šī gada beigām valdība apstiprinās vēl divas programmas – grantus komersantiem procesu digitalizācijai un uzņēmumu digitālo prasmju attīstībai.
Tradicionālo procesu digitalizācijai MVU par 40 milj. eiro ir paredzēts piešķirt līdz pat 200 grantiem. Savukārt uzņēmumu digitālo prasmju attīstībai paredzēts sniegt atbalstu vismaz 3000 MVU darbinieku apmācībām, paredzot šim mērķim 20 milj. eiro lielu finansējumu. Nākamajā gadā tiek gaidīts, ka valdība dos zaļo gaismu grantiem 24,3 milj. eiro apjomā tiem komersantiem, kuri iecerējuši izstrādāt jaunus digitālus produktus un pakalpojumus, bet publisko pakalpojumu digitalizācijas programmai atvēlēs 2,6 milj. eiro.
Jāuzlabo virknē parametru
“2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija ierindojās 17. vietā, no ES vidējiem rādītājiem atpaliekot visās kategorijās, izņemot digitālos publiskos pakalpojumus. Tas ļauj secināt, ka Latvijas uzņēmumu vajadzības un iespējas digitalizācijas jomā ir visnotaļ plašas,” secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris, norādot, ka DESI ir nozīmīgākais mērījums, kas atspoguļo ES dalībvalstīs panākto digitālās konkurētspējas jomā.
Indeksa mērījumā tiek izdalītas tādas jomas kā cilvēkkapitāls, platjoslas savienojamība, digitālo tehnoloģiju pārņemšana uzņēmumos un digitālie publiskie pakalpojumi. J. Lielpēteris atzīst, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš digitālo tehnoloģiju pārņemšanai uzņēmumu darbībā, kas visbūtiskāk atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Šajā rādītājā digitalizācija tiek aplūkota visdažādākajos kontekstos – sākot no visvienkāršākajām darbībām, piemēram, sociālo tīklu izmantošanas mārketinga vajadzībām, līdz pat lielo datu analītikai, mākslīgā intelekta izmantošanai uzņēmumu darbībā u. c.
“Tāpat jāizceļ e-komercija, kas īpaši MVU sektorā ļauj ērtāk piekļūt ārvalstu tirgiem. Turklāt virknei uzņēmumu vēl aizvien jāsper pirmie soļi uzņēmumu procesu digitalizācijā, piemēram, attīstot mākoņpakalpojumu izmantošanu vai sekmējot klientu orientētu pasūtījumu organizēšanas procesu tiešsaistes vidē,” konstatē J. Lielpēteris. Lai arī Latvija kopš 2016. gada ir spējusi pakāpties par dažām vietām DESI indeksā, taču kopējais rezultāts liecina, ka vēl joprojām atrodamies zem ES vidējā līmeņa.
“Nav iepriecinošs fakts, ka DESI rādītājā atpaliekam arī no mūsu Baltijas kaimiņiem – Lietuvas, kas ierindojas 14. vietā, un Igaunijas, kura ir 8. vietā. Būtiskākā atpalicība, salīdzinot ar tuvējām kaimiņvalstīm, ir tieši digitālo tehnoloģiju ieviešanā uzņēmumos, kam vajadzētu piešķirt īpašu vērību,” teic LTRK valdes loceklis.
Jāsalāgo ar tehnoloģiju attīstību
Izvērtējot līdzšinējo pieredzi dažādos ES fondu programmu projektos, J. Lielpēteris secina, ka to rezultāti būs redzami tikai pēc kāda laika. “Ir skaidrs, ka programmu izveide jāsalāgo arī ar tehnoloģiju attīstības iespējām, ieguldījumus veicot tādās tehnoloģijās, kas tuvāko gadu laikā būtiski nenovecos.
Ir svarīgi, lai ieguldījumi tiktu veikti tādās uzņēmējdarbības aktivitātēs kā ražošanas automatizācija un digitalizācija, lai tie sekmētu tieši augstas pievienotās vērtības radīšanu, kas ļautu veicināt Latvijas komersantu konkurētspēju globālajos tirgos,” uzsver J. Lielpēteris. Viņaprāt, galvenais nav ES līdzekļu apgūšana, bet to efektīva ieguldīšana tālākā uzņēmumu attīstībā.
“Proti, ja fondu finansējums tiks izmantots tikai kādu īstermiņa digitalizācijas mērķu sasniegšanai, ilgtermiņā tas vēlamos rezultātus digitalizācijas sekmēšanā nedos. Tamdēļ ieguldījumi tādās prasmēs un procesu digitalizācijā, kas ilgtermiņā ļaus veicināt uzņēmuma konkurētspēju un tālāku produktu/pakalpojumu attīstību, ir galvenais atskaites punkts, lai vērtētu ES fondu līdzekļu ieguldījumu efektivitāti,” rezumē LTRK valdes loceklis, norādot, ka kopumā finansējuma sadalījums veido sazobi ar DESI indeksa rādītājos identificētajiem digitalizācijas izaicinājumiem, galvenokārt fokusējoties uz digitālo produktu attīstību uzņēmumos.
Atdeve no investīcijām uzņēmumu digitalizācijā būs tikai tad, ja sabiedrībā kopumā digitālās prasmes būs labā līmenī, ir pārliecināts J. Lielpēteris, kuru īpaši bažīgu dara dati par jaunu cilvēku (vecumā no 16 līdz 24 gadiem) digitālajām prasmēm. “Igaunija un Lietuva šajā rādītājā 2019. gadā ieņēma attiecīgi otro un trešo vietu ES, bet Latvijas jauniešu prasmes atpalika ļoti pamanāmi, esot zem ES vidējā rādītāja un kopumā ieņemot tikai 22. vietu ES,” ir satraucies LTRK valdes loceklis.
18% uzņēmumu – uz rezervistu soliņa
“Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 10 tūkst. MVU ar strādājošo skaitu no 10 līdz 250 darbiniekiem. Tas, kāda veida digitālie risinājumi un tehnoloģijas ir vajadzīgas katram no tiem, ir atkarīgs no daudziem faktoriem – nozares, darbinieku skaita, jau esošajām sistēmām. Tomēr ir skaidrs, ka lielākajai daļai šo uzņēmumu digitālajā jomā ir kur augt. Par to liecina gan starptautiski pētījumi, gan LIKTA veiktais uzņēmumu digitālā brieduma novērtējums,” secina Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
LIKTA iniciatīvas “Gudrā Latvija” Digitālā brieduma testa rezultāti rāda, ka no aptaujātajiem vairāk nekā tūkstoš uzņēmumiem tikai 6% uzņēmumu ir sasnieguši augstākos rezultātus digitalizācijā (vairāk nekā 75% procesu ir digitalizēti), savukārt 38% uzņēmumu ierindojas “sporta klasē” (50–75% procesu digitalizēti), 38% rezultāti atbilst “tautas klasei” (25–50% procesu digitalizēti), savukārt teju piektā daļa uzņēmumu jeb 18% uzņēmumu atrodas uz “rezervistu soliņa” (digitalizēti mazāk par 25% uzņēmuma procesu).
Arī Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas valdes loceklis Dzintars Zariņš atzīst, ka MVU ir liela nepieciešamība pēc digitalizācijas procesiem. “Ja grantu finansējumu ir iespējams piesaistīt un naudu godīgi apgūt atbilstoši mērķim, bez lielas birokrātijas, tad tas ir svētīgi, jo ar laiku tā atgriezīsies valsts budžetā – gan no jaunu produktu ieviešanas, gan eksporta attīstīšanas,” teic Dz. Zariņš, atzīstot, ka investīcijas procesu digitalizācijā iet roku rokā ar darbinieku apmācībām IT jomā.
Nepieciešams atbalsts
SIA “Labrains” līdzīpašniece un kosmētikas zīmola radītāja Līga Brūniņa ar cerībām gaida, kad beidzot komersantiem būs pieejami solītie granti procesu digitalizācijai. “Mūsu uzņēmumam šis grants lieti noderētu gan e-komercijas attīstībai, gan ražošanas procesu digitalizācijai. Līdz šim esam izmantojuši LIAA inovāciju vaučerus, taču ir nācies saskarties ar dažādiem ierobežojumiem un līdz galam nepārdomātiem nosacījumiem projekta īstenošanā,” līdzšinējo pieredzi raksturo uzņēmēja. SIA “Labrains” digitalizācijas mērķiem būtu nepieciešami aptuveni 250 tūkst. eiro.
“Esmu runājusi ar vairākiem IT jomas speciālistiem, kuri atzīst, ka mājaslapa ir kā tāds melnais caurums, kurā pazūd nauda. Ir nepieciešamas lielas investīcijas. Tāpēc uzņēmējiem būtu nepieciešams atbalsts digitālo procesu pilnveidošanā, lai tie varētu izsisties eksportā, jo mazam Latvijas uzņēmējam pilnvērtīgi darboties un attīstīties globālajā digitālo risinājumu jomā ir ļoti sarežģīti un dārgi,” teic L. Brūniņa, piebilstot, ka īpaši svarīgi ir radīt tādus digitālos produktus, kuri ar vislielāko atdevi sasniedz mērķa auditoriju.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
