Uzņēmēji: Diemžēl pašvaldības nav ieinteresētas uzņēmumu noturēšanā un piesaistē 0
Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) šonedēļ rīkotajā diskusijā Saldū par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību tika noskaidrots, ar ko saskaras uzņēmēji novados.
Proti, uzņēmēji saskaras ar novadu atšķirīgām prasībām, saistošajiem noteikumiem un procedūrām, kas ietekmē uzņēmējdarbības uzsākšanu un ikdienas darbu.
Tāpat uzņēmēji pauda, ka iztrūkst vietvaru proaktīvas rīcības, lai noskaidrotu uzņēmēju vajadzības un atbalstītu biznesa izaugsmi.
Diskusijā, kas notika trešdien, 6.februārī, kur piedalījās gan pašvaldību, gan uzņēmēju, gan atbildīgo ministriju pārstāvji, pārrunāja administratīvo Latvijas dalījumu pašreiz un to, kas traucē uzņēmējdarbības attīstībai.
Tika konstatēts, ka prasības, saistošie noteikumi par līdzīgiem jautājumiem novados atšķiras un būtu nepieciešams virzīties uz to vienādošanu.
Tāpat izveidojusies situācija, ka pašvaldības nerīkojas proaktīvi, lai noskaidrotu, kas nepieciešams, lai komersanti veiksmīgi attīstītos, veidojot jaunas un saglabājot esošās darba vietas un veicot investīcijas.
Lai arī daudzos no novadiem un pilsētām izveidotas uzņēmēju konsultatīvās padomes, tās nereti ir neaktīvas un novada uzņēmēji nezina, ka tādas pastāv un neizmanto to kā platformu problēmu risināšanai un savai attīstībai.
Arī Saldus novada domes pārstāvji atzina, ka proaktīvi nepiesaista uzņēmējus un investorus, bizness pats nāk ar savām iniciatīvām un problēmām, ko pēc tam arī cenšas kopīgi risināt.
LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa norādīja, ka jautājumu par administratīvi teritoriālo reformu ir daudz, bet atbilžu pagaidām nav. Ir skaidrs laika grafiks, ko noteikusi valdība un kura ietvarā atildes jāatrod.
“Mūsu pieredze rāda, ka daudzas pašvaldības nespēj nodrošināt kvalitatīvus un ekonomiski pamatotus pakalpojumus kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem.”
Tādēļ, kopīgi sadarbojoties, jāmeklē tādi risinājumi, kas padarīs reģionus spēcīgus un uzņēmējdarbības vidi labvēlīgu, tuvinot Latvijas ekonomikas izrāvienu, aicināja K. Zariņa.
Paneļdiskusijā par administratīvi teritoriālo reformu tika piedāvāts modelis, kurš paredzētu to novadu, kuru ienākumi nav pašpietiekami pamatfunkciju veikšanai, apvienošanu, priekšlikums izraisīja plašas diskusijas, pierādot, ka uzsāktās sarunas par šo tēmu ir jāturpina, lai atrastu visām iesaistītajām pusēm labākos risinājumus.
Klātesošie norādīja, ka būtiski rūpēties par kopējo vidi, kurā dzīvot cilvēkiem un attīstīties uzņēmumiem, atrodot balansu starp visu interesēm, kur novadi kalpotu kā gudri starpnieki, nodrošinot kvalitatīvus un ekonomiski pamatotus pakalpojumus.
Diskusijā tika arī norādīts, ka pašreiz pašvaldības nav ieinteresētas uzņēmumu noturēšanā un piesaistē, jo nav izveidoti un pieejami stimuli un instrumenti.
Šo situāciju varētu risināt, paredzot uzņēmumu ienākuma nodokļa pārdali vai izmaiņas iedzīvotāja ienākuma nodokļa proporcijās vai arī radot cita veida motivācijas sistēmu, tādējādi radot pozitīvu konkurenci starp vietvarām, savā veidā sacenšoties par katra jauna komersanta piesaisti.
Diskusijās uzņēmēji vēl norādīja, ka problēmas sagādā uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamā infrastruktūra, jo īpaši ceļu kvalitāte.
Nepieciešama ceļu tīkla analīze, lai saprastu, kuru posmu rekonstrukcijā nepieciešams steidzami ieguldīt publiskos līdzekļus, bet kur investīcijas var tikt veiktas vēlākos gados, jo ceļu izmantošanas intensitāte un nozīmība ir zemāka.
Diskusija Saldū bija jau otras pasākums, ko rīkoja LTRK par administratīvi teritoriālo reformu. Pirmais notika Bauskā, bet vēl vairāki plānoti, tostarp 15.februāri būs līdzīga formāta diskusija Jēkabpilī, bet 19.februārī – Valmierā.
Savukārt 5.aprīlī notiks forums Jelgavā, lai kopā ar pašvaldību un uzņēmumu pārstāvjiem, kā arī atbildīgo ministriju pārstāvjiem un politikas veidotājiem runātu par visām pusēm pieņemamāko risinājumu, lai veicinātu labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi reģionos.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi.
Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2500 individuāli biedri un vairāk nekā 60 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2017.gadā pārsniedza 14,8 miljardus eiro.
