Uzņēmēji: 10 ministrijas pārsniedz atalgojuma pieauguma “griestus”. Valdības solījumi un realitāte
0
“Ņemot vērā visus šos apstākļus, ir skaidrs, ka ministrijas darbojas saskaņā ar valdības noteikto kārtību, un atlīdzības pieaugums tiek rūpīgi kontrolēts,” pauž Finanšu ministrija, izanalizējot divu lielāko uzņēmēju organizāciju norādīto, ka 10 ministrijas ir pārsniegušas atalgojuma fonda pieaugumu par solītajiem 2,6%. Dažas turklāt, visai krietni – pat par 24%, kā, piemēram, Labklājības ministrija.
“Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) paustais viedoklis par ministriju atlīdzības izdevumu pieaugumu ir nepilnīgs un sabiedrību maldinošs” savā paziņojumā vēsta Finanšu ministrija. Nepārstāstīšu visus valdības argumentus, kāpēc uzņēmēju organizācijas esot kļūdījušās, salīdzinājušas ne tos datus, kurus vajadzēja salīdzināt, utt., kā arī apsolījumu, ka “gada griezumā” viss tāpat būs brīnišķīgi un atbilstoši solījumam, ka kopumā atlīdzību fonds nepalielināsies vairāk par tiem pašiem solītajiem 2,6%.
Aiz birokrātiski nogludinātajām frāzēm stāv tikai viena patiesība: Mēs tāpat darīsim, kā gribēsim. Un izskaidrosim savus lēmumus, kā gribēsim.
Nomētāsim jūs ar skaitļu virknēm, procentiem un aprēķiniem tā, ka jūs tāpat aiztaisīsiet mutes un vairs neiedrošināsieties teikt, ka “jūs tur solījumus nepildiet” vai kā.
Sabiedrības labticība valdības solījumiem atalgojuma jomā ir apbrīnojami cieša. Kāpēc? Acīmredzot tāpēc, ka valsts iestādes šobrīd ir vienīgās, kurās strādājošie jau ilgstoši var rēķināties ar atalgojuma pieaugumu. Turklāt vēl tādu pieauguma tempu, kādam privātais sektors, budžeta ieņēmumu galvenais ģenerētājs, nevar tuvoties un turēt līdzi.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, norāda, ka “tiek radīti apstākļi, ka uzņēmējiem, kuru darbības rezultātā rodas valsts budžeta ieņēmumi, situācija darba tirgū kļūst nelabvēlīga salīdzinājumā ar valsts iestādēm, kas šos radītos ieņēmumus tērē. Algu fonda dinamika rāda, ka vislielākais pieaugums laikposmā no 2020. līdz 2024.gadam bijis ministrijās – par 160,2%.”
Labi šo atalgojuma pieauguma tempu iezīmē, piemēram, ministru un Saeimas deputātu algu dubultošana iepriekšējo 2 gadu laikā. Nu, kurš uzņēmējs ir varējis ko tādu atļauties?
“Labi, Dievs ar viņiem, lai tak saņem labas algas, beidziet skaitīt eiro svešos makos!” kāds izsauksies. Viedi vārdi. Bet tad nesoliet neko, nebaidiet tautu tagad ar taupības režīmu, jo “aizsardzībai vajag”. Izskatās, ka jostas būs jāsavelk visiem, izņemot tos, kuriem jāpieņem lēmumus par naudas izlietojumu.
Strīds starp uzņēmēju organizācijām un valdību par atalgojuma pieauguma tempiem un līmeņiem valsts strukturās būtībā parāda vēl vienu lietu – lielu neuzticēšanos valsts varai, neuzticēšanos valdībai. Un ar katastrofāli nepopulāru valdību, kāda diemžēl ir Evikas Siliņas vadītais Ministru kabinets, nav iespējams mobilizēt sabiedrību nozīmīgiem un nepieciešamiem pasākumiem, kādi patiešām ir izdevumu palielināšana aizsardzības vajadzībām. Katrs virsnieku zobens un armijas orķestra akselbante te griež pa ausīm, nerviem un izpratni par to, kas ir reālās sabiedrības un valsts prioritātes kara draudu ēnā.
Jau birokrātijas apkarošana par 25%, kā to deklarēja premjere, beigusies šobrīd ar 21 priekšlikumu no darba grupas… un vairāk izskatās pēc ķeksīša pasākuma. Neviens taču netic, ka pieteiktie pasākumi nopietni samazinās birokrātijas galvenās izpausmes valstī. Mediji vairākas nedēļas patricināja gaisu, un rezultāts gaisā arī paliks – tāpat kā visi birokrāti – savās vietās.
Jānotic tiem, kas saka, ka birokrātija un tās algas samazināsies vien tad, kad pavisam un galīgi nebūs naudas… Kad gan tādi laiki bija? Ā, laikam tālo deviņdesmito gadu sākumā….
Bet laikam pirmie, kam tagad nebūs naudas, tomēr nebūs birokrāti. Tie būs tā sabiedrības daļa, kas uz saviem nodokļu maksājumiem iznes budžeta ieņēmumu piepildīšanas smagumu, un pamatoti prasa izdevumu sakarīgu izlietojumu. Visas sabiedrības interesēs.
