Ungurpils “Sala” biznesam un kultūrai 2
Pie Ungurpils atrodas Dzirnavezers. Krastu pāraugšanas gaitā ezerā reizēm izveidojas līdz pat 12 salām, kas dzīvo savu dzīvi, te pārpeld pāri ezeram, visiem saviem bērziņiem vējā plīvojot, te atkal noenkurojas pie krasta. Nupat ezeram parādījusies vēl viena “Sala”.
Oktobra nogalē Ungurpilī Dzirnavezera krastā ar konferenci par videi draudzīgas un energoefektīvas uzņēmējdarbības veicināšanu atklāja jauno Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centru un bibliotēku “Sala”. Novada pašvaldība kļuvusi par vienu no pirmajām Latvijā, kas, izmantojot dabas resursus – kokmateriālus – kā galveno konstruktīvo un apdares materiālu, uzbūvējusi zema enerģijas patēriņa sabiedrisko ēku.
Ēkā izvietota moderna bibliotēka, semināru telpas, attālinātās darba vietas un plaša konferenču zāle ar lielisku skatu uz Ungurpils Dzirnavezeru. Tas viss domāts esošo un jaunu uzņēmumu attīstībai, vietējās sabiedrības, it īpaši jaunatnes, aktivizēšanai un publisku pasākumu rīkošanai.
Ēkas anatomija
“Sala” ir veidota atbilstoši pasīvās ēkas standartam, tās plānotais siltumenerģijas patēriņš ekspluatācijas laikā uz apkurināmo (526,2 m2) platību nepārsniegs 14,6 kWh/m2 gadā. Zemes siltumsūknis silda siltās grīdas un sagatavo silto ūdeni. Ventilācijai izmanto jaudīgu rekuperācijas sistēmu. Grīdām 50 cm biezs siltumizolācijas slānis. Ēkas konstrukcijās izmantots koks, ārējās sienas un pārsegums 50 – 70 cm biezumā siltināti ar ekovati. Zaļo jumtu klāj velēnas ar sukulentiem. Uz tā novietotas divas saules baterijas, kas palīdz uzsildīt ūdeni vasarā.
Apgaismojumam izmantotas LED spuldzes. Bibliotēkas griestus veido fibrolīta paneļi, kas nodrošina labu akustiku. Logiem izmantota pasīvo māju standartam atbilstoša trīskāršā stikla pakete ar inerto gāzi. Vairākās telpās apdarē lietots vietējo ražotāju apses koka dēlīšu apšuvums.
Telpas viegli transformējamas, piemēram, konferenču zāli var savietot ar bibliotēku. Vasaras laikā āra pasākumos ir iespēja izmantot atsevišķu ieeju uz dušām un sanitārajiem mezgliem, kas nodalīta no bibliotēkas un konferenču zāles. Apkārtējā teritorija ir labiekārtota, izveidotas koka dēļu iesegumu terases un apstādījumi. Vēsturiskais apaļkoku tornis saglabāts un interesanti papildina kopskatu.
“Objekts ir laikmetīgas arhitektūras piemērs ar inovatīviem risinājumiem, kas kontrastē ar visai ierasto lauku vides (pagasta centra) apbūvi. Tādējādi arī attālāk no lielajām kultūras krustcelēm dzīvojošajiem lauku iedzīvotājiem dodot iespēju ne tikai izbaudīt modernas arhitektūras šarmu, bet arī pārliecināties par ilgtspējīgas un zemas emisijas ēkas priekšrocībām. Nacionālo būvmateriālu – koka un māla – izmantošana ēkas celtniecībā palīdzējusi ēkā radīt veselīgu vidi un vēlreiz akcentē to, ka no vietējiem Latvijas resursiem var izveidot augstas klases ēkas,” stāsta arhitekte Ija Rudzīte, kas veikusi autoruzrauga pienākumus būvniecības procesa laikā.
Izaicinājums
“Nav ko slēpt, pieņemt šādu lēmumu nenācās viegli. Deputātu starpā bija domstarpības, kas tika pārvarētas. No idejas līdz projekta realizācijai pagāja tikai četri gadi,” stāsta Alojas novada domes deputāts Valdis Bārda, viens no projekta iniciatoriem.
“”Sala” ir mūsu ieguldījums nākotnei. Pirmām kārtām komplekss domāts, lai iedzīvotāji, it īpaši jaunatne, izmainītu savu dzīves paradigmu, lai sāktu domāt plašāk, vērienīgāk un citām acīm skatīties uz pasauli. “Sala”, veiksmīgi attīstoties, var kļūt par reģionāla līmeņa objektu. Tajā pastāvīgi strādā divi speciālisti – bibliotekārs un uzņēmējdarbības attīstības konsultants, kuri jau agrāk bija pašvaldības štatos, tātad papildu resursi algām nav vajadzīgi,” būves nepieciešamību pamato V. Bārda.
“No konferenču zāles paveras izcils skats uz ezeru, veidojot patīkamu, mierīgu gaisotni. Ērtā virtuve, labi pārdomātais plānojums un telpu transformācijas iespējas padara objektu par pievilcīgu vietu konferenču norisei, kurai līdzīgas reģionā nav. “Salā” valdīja mājīgums. Laikmetīga, jauna tipa arhitektūra topošajiem uzņēmējiem, iespējams, palīdzēs sadūšoties spert soli pretim savas idejas realizācijai. Esam vienojušies, ka turpmāk AFI “Altum” speciālisti katra mēneša trešajā trešdienā “Salā” konsultēs uzņēmējus,” stāsta Olita Untāla, “Altum” Valmieras reģionālā centra vadītāja.
“Būvvaldes un lauku attīstības speciālista pieņemšana noteikta “Salā”. Plānoti arī banku speciālistu, sociālā dienesta un citu institūciju sniegtie pakalpojumi. Līdz ar “Salas” atvēršanu esam paplašinājuši tūrisma objektu loku Alojas novadā,” stāsta Liāna Lilenblate-Sipko, Alojas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.
Novadā darbojas spēcīgi uzņēmumi, piemēram, bioloģiskās cietes ražošanas rūpnīca “Aloja Starkelsen”, kas iepērk kartupeļus no biozemniekiem. Ungurpilī ir daudzas aktīvas sabiedriskās organizācijas, piemēram, “Klaidoņu brālība” ar Pēteri Strubergu priekšgalā. Ir stipras Mednieku un Ungurpils ezera saimnieku biedrības. Pagastā ir vairāki uzņēmumi, kas attīsta ēdināšanas pakalpojumus un pirtslietas. Šāds bizness ļoti labi sader ar konferenču rīkošanu. Veidojas sadarbība ar Vidzemes Augstskolu. Jo vairāk izdosies noslogot “Salu”, jo vairāk atmaksāsies ieguldījumi.
Pasīvā ēka: ar norvēģu padomu
* Projekts īstenots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Nacionālā klimata politika” projektu iesniegumu atklāta konkursa “Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība” ietvaros.
* Voleras pašvaldības Norvēģijā speciālisti būvniecības laikā sniedza konsultācijas energoefektivitātes jautājumos.
* Ēku projektējusi SIA “Huma arhitektu studija” arhitekti Jānis Skanis un Nataļja Skane. Būvdarbus veikusi SIA “Monum”.
* Kopējās objekta izmaksas – ap 1,3 miljoniem eiro, ietverot arī apkārtējās teritorijas sakārtošanu, visas inženiertehniskās iekārtas un arī mēbeles.
