Uzņēmēja, SIA “Scanmed” valdes locekle un ārste – radioloģe – diagnoste AIJA MEDNE, dzimusi 1971. gada 17. janvārī Valmierā 0
Ārste radioloģe un uzņēmēja Aija Medne ir ļoti enerģisks, gaišs un dzīvespriecīgs cilvēks. Mīļa dzīvesbiedre vīram –ārstam pediatram un homeopātam Edgaram Mednim un vislabākā mamma saviem bērniem – Šarlotei Elzai (12) un Kārlim Rūdolfam (8). Arī Elizabete (18) un Gustavs (20) – Edgara bērni, uzauguši ģimenē kā savējie. Pirms desmit gadiem Aija ar partneriem radīja Latvijas uzņēmumu „Scanmed”, veidojot sadarbību ar inovatīvu medicīnas preču ražotājiem, iepērkot dažādas jaunākās medicīniskās tehnoloģijas un iekārtas no daudzām pasaules valstīm un kopā ar Latvijas ārstiem ieviešot tās Latvijas slimnīcās.
– Visbiežāk es jūtos kā “divi vienā” – esmu uzņēmēja un ārste. No vienas puses, ir manas biznesa intereses Latvijas medicīnas tirgū, no otras – manas ārsta zināšanas un būtība, un līdzi jušana Latvijas medicīnas situācijai. Tas un divi skolas “izmēra” bērni visvairāk aizņem manu prātu. Protams, ģimenes pienākumus, uzņēmējdarbību un ārsta profesiju apvienot ir grūti. Bet esmu pateicīga gan savam vīram, gan bērniem, ka viņi mani saprot un atbalsta.
Aija par darbošanos medicīnā domāja jau bērnībā.
– Esmu no Valmieras, un jau bērnībā apbrīnoju Valmieras slimnīcu un tās gudros un sabiedrībā zināmos ārstus. Viņi bija mans labais paraugs. Es nešaubījos un nesvārstījos. Uzreiz pēc iestāšanās augstskolā sāku strādāt slimnīcā un visu savu darba mūžu esmu pavadījusi tur – sākot ar sanitāra, jaunākās māsiņas darbu, beidzot ar ārsta pienākumiem. Es domāju, ka medicīnā nonāk tādi cilvēki, kuriem ir noteikta rakstura šķautne – palīga sindroms.
Tā kā Aijas dzīve ir tik dinamiska, vēlējos noskaidrot, kā viņa atpūšas no daudzajiem darba pienākumiem.
– Kopā ar vīru un bērniem daudz ceļojam. Tas ļauj aizmirsties. To vienmēr sasaistām ar kopīgām aktivitātēm, piemēram, slēpošanu un riteņbraukšanu. Edgars mūs visus izkustina. Piepildījām arī senu sapni – izbraukt kalnos ar īstiem kalnu divriteņiem. Šīs aktivitātes uztur garu, paliek prātā un sniedz pozitīvas emocijas.
Pieredzēju
+ Uzskatu, ka mēs par maz svinam dzīvi. Mans pēdējā laika lielākais prieks bija tuvāko radu un draugu ballīte par godu jaunā mācību gada sākumam. Bijām daudz un priecīgi.
– Man ļoti sāp Latvijas medicīnas situācija nepietiekamā finansējuma dēļ. Mēs esam teju pēdējā vietā Eiropā. Ārsti un pacienti tāpēc nonākuši īstā ķīlnieku lomā. Slimnīcas un mediķi ir pārslogoti un neatbilstoši atalgoti, tajā pašā laikā pacienti nesaņem palīdzību. Tas ir absurds.
Plānoju
Šonedēļ pirmo reizi kopā ar igauņu kolēģiem došos pieredzes braucienā uz Poliju apskatīt modernu klīniku un pasmelties idejas. Tāpat 20. septembrī kā klausītāja piedalīšos Latvijas ārstu 7. kongresā. 18. novembrī došos uz ikgadējo vispasaules medicīnas mesi „Medica 2013” Diseldorfā, lai tiktos ar esošajiem un jaunajiem ražotājiem. Bet visnopietnāk šobrīd jāplāno dažādas ārpusskolas aktivitātes bērniem – basketbols, mūzikas skola, dejas un turklāt nedrīkst aizmirst par mājasdarbiem.
Izlasīju
*6. septembra “Mājas Viesī” kāri “apēdu” un izlasīju Madaras Eglītes interviju ar savu ļoti labu draugu Kasparu Vecvagaru. Uzskatu, ka piederu pie Kaspara mūzikas testa grupas. Dziedāšana kopā ar viņu līdz rīta gaismai ir kaut kas fantastisks. Kaspars ir ļoti gaiša personība, un, manuprāt, viņš ir viens no mūsdienu ģēnijiem. Esmu arī viņa jaunā diska “Am ar mīļumu” klausītāja. Vēlu, lai Kasparam izdodas gan šis, gan visi nākamie projekti.
*Ar lielu interesi iepazinu Ilmāra Stūriškas intervēto jauno golferi Kristu Puisīti. Ar mani un vīru Edgaru cieši kopā auguši viņa bērni, un šobrīd viņi ir augstākās izglītības izvēles posmā, tāpēc, lasot interviju, aizdomājos par to, ka jauniešu hobiji var ļoti daudz noteikt arī profesionālās karjeras izvēlē. Krista tam ir apliecinājums. Viņa, spēlēdama golfu, studē Amerikā. Es ļoti apbrīnoju jauniešus, kas ir tik mērķtiecīgi, gudri un mazliet citādāki nekā mēs. Un tam tā ir jābūt.
*Lasot Daigas Čirkstes rakstu “Tēva enerģijas lauks – neaizstājams”, es atcerējos gan savu tēti, gan domāju par savu bērnu tēvu. Domāju, tas ir lieliski, ka svinam Tēva dienu. Mēs ikdienā bieži vien nepasakām tētiem, cik daudz viņi mums nozīmē. Es vīrieša un sievietes savienību uztveru tā, ka mēs – sievietes esam zeme, bet tēti un vīri – debesis. Viņi paceļ mūs augstāk, palīdz mums atsperties.
