Uzņēmēja Irēna Pulkinena pārceļas no lielpilsētas uz Skulti: Šeit jūtos kā uz citas planētas 0
Beidzamajos gados kardināli savu dzīvi mainījusi nekustamo īpašumu uzņēmēja Irēna Pulkinena (69), kura atpūtu siltās zemēs nomainījusi pret dzīvi savā lauku īpašumā Limbažu novada Skultē.
Kā vēsta žurnāls “Kas Jauns”, savā lauku īpašumā uzņēmēja pati apzaļumo pagalmu, kopj sakņu dārzu un visu vasaru atļaujas staigāt basām kājām.
Pie īpašuma jūras krastā uzņēmēja tikusi nejauši, kad gandrīz pirms 20 gadiem tika remontēta viņas Mežaparka māja, kāds celtnieks piedāvājis iegādāties vecu zvejnieku māju netālu no Saulkrastiem. To māju nopirka toreiz cits, bet Irēna turpat netālu iegādājās zemes gabalu ar ķirmju saēstu pirtiņu, uz kuras pamatiem tapa pašreizējā guļbaļķu māja. Uzņēmēja uzskata, ka šobrīd dzīvo noliktavā, jo uz māju ir savestas mēbeles gan no kādreizējā ofisa, gan pārdotā īres dzīvokļa, jo tās vienkārši nav bijis, kur likt.
“Man ir savs redzējums, kādas vēlos iekārtot iekštelpas. Man patīk viss vienkāršais, nekādi navaroti.”
Irēna atklāj, ka joprojām daudzi nesaprot, kā viņa spējusi nomainīt pilsētas dzīvi pret laukiem. “Bet nu, kad esmu šeit nodzīvojusi jau piecas vasaras, katrs Rīgas brauciens man ir tāds, it kā jābrauc būtu uz Maskavu. Nemitīgi pārceļu – rīt, rīt rīt. Tā negribas tos sastrēgumus, cilvēku drūzmu, troksni, visur rindas. Pēc Rīgas un citu lielpilsētu steidzīgās dzīves šeit jūtos kā uz citas planētas. Te ir mazie pārtikas veikaliņi kā manā bērnībā. Pārdevēja iesaka, kādus produktus šodien pirkt.”
Atšķiras arī pilsētnieki un Skultes vietējie iedzīvotāji. “Ilgi vērtē jaunpienācējus, bet, ja šo vērtību barjeru esi pārvarējis, iegūsti lieliskus draugus. Palīdz ar padomu, dārza tehniku un darbu. Kaimiņiene gatavo debesmannu un bļodiņu atnes man, citi kaimiņi atnes svaigas zivtiņas, tikko no jūras, komplektā ar lielisku vīnu, citi – marinētus dārzeņus.”
Dzīvojot Skultē, uzņēmēja ne tikai sākusi apgūt ēst gatavošanas prasmes un jau zina, piemēram, kā gurķīšus iemarinēt, bet arī kļuvusi par kaismīgu dārznieci, kura neko no augiem nemet ārā, bet katram cenšas atrast viņa īpašo vietu. “Man ir sava kārtība – kāda no draudzenēm iedod krūmu, ko taisās mest laukā. Kāds cits iedod vēl kādu krūmu, kādu puķi, un es to visu kaut kur iestādu. Un man viss aug. Atziņa man ir tāda – nav svarīgi, kur tu ko dabū, bet svarīgi ir, kur to to liec.”
View this post on InstagramBrīnumpirtiņa ar ūdensrozēm pie manas mīļās @pulkinena #udensrozes #pirtiņa #skulte #vidzemesjurmala
