Uzmirdz Eiropas Aizsargāto Latvijas īpašo produktu svētki 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Vērojot, kā jaunie pavāri darbojas ar Latvijas īpašajiem produktiem – Jāņu sieru, Latvijas Lielajiem pelēkajiem zirņiem, Salināto rudzu rupjmaizi un Rucavas balto sviestu, redzējām īstu entuziasmu, pozitīvas ambīcijas un spēju aizstāvēt savas idejas. Rodas pārliecība, ka jaunieši ir savā vietā. Man kā ražotājam par to prieks!” tā AS “Jaunpils pienotava” rūpnīcas vadītājs un žūrijas komisijas priekšsēdētājs Viesturs Krilovs, vērtējot Ogres tehnikumā šonedēļ notikušo konkursu “Eiropas Aizsargātie Latvijas īpašie produkti cienastā ārzemju viesiem”, kuru organizēja “Siera klubs”.
Jaunpils ir sešnieka skaitā Latvijā, kurš ir tiesīgs gatavot Jāņu sieru pēc sensenās receptes, proti, no biezpiena, sviesta un olām vai salda krējuma. Un arī konkursā tieši jaunpiliešu Jāņu siers bija daudzu ēdienu recepšu, platīšu goda viesis.
Godāt tradīcijas
Biedrība “Siera klubs” un ogrēnieši sagādāja skaistu dienu gan Eiropas aizsargātajiem Latvijas īpašajiem produktiem, gan septiņu profesionālo mācību iestāžu 16 konkursantiem, gan arī pedagogiem un daudziem viesiem. Tehnikuma svētdienīgi sapostā lielā zāle pārtapa iespaidīgā ēdināšanas kompleksā ar vairāk nekā 60 gardiem, glīti noformētiem ēdieniem. Jāņu siers, Salinātā rudzu rupjmaize, sklandrauši, Latvijas Lielie pelēkie zirņi, Rucavas baltais sviests neierastās un gardās receptēs šķīvjos “satikās” ar citiem latviskiem saskanīgiem produktiem – kūpinājumiem, putraimdesām, grūbām, skābētiem kāpostiem, medu, dzērvenēm. Ēdienus, stingri ievērojot konkursa nolikumu, gatavoja topošie pavāri, un uzdevums nebija no vieglajiem. Jau konkursa nosaukums vien – “Eiropas Aizsargātie Latvijas īpašie produkti cienastā ārzemju viesiem” nozīmē, ka receptēs jāsavieto katram latvietim zināmi produkti, piemēram, pelēkie zirņi, Jāņu siers, sklandrausis, bet – nepazaudējot to primāro unikālo garšu, turklāt tā, lai rezultāts būtu interesants arī ārzemniekam.
“Tās ir mūsu tradīcijas, ar kurām lepojamies un kuras popularizējam, ceļam godā. Tas nozīmē, ka šādiem ēdieniem jāsagādā bauda ne tikai acīm un garšas kārpiņām, bet arī jāmāk par katru no tiem izstāstīt īpašu stāstu. Lai cilvēki, kuriem līdz šim maz ziņu par Latviju, redz un izgaršo mūsu nacionālās vērtības – īpašos produktus,” tā jauniešiem vēlēja Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka.
Pasākuma namamāte – Ogres tehnikum” direktore Ilze Brante atzina, ka ārzemniekus ieinteresēt latviskajās receptēs nemaz neesot tik vienkārši, tādēļ, kad tehnikumu apmeklē ārzemju viesi, galdā liekot tikai tradicionālos ēdienus.. Piemēram, ķiploku biezzupu, jēra gaļas sautējumu, siļķi zemgaliešu gaumē – cepeškrāsnī ceptu, bet desertā – ceptus ābolus ar medus un kanēļa pildījumu vai lauku kūku ar vārīto krēmu.
Celt galdā latviskumu
Bet nu – par pašu konkursu. Katrai komandai vajadzēja sagatavot nelielu siera plati, divu veidu sviestmaizes, divu veidu uzkodas, salātus, kā arī kūciņas vai desertus. Katrā ēdienā obligāti jāizmanto vismaz viens no Eiropas Aizsargāto produktu reģistrā iekļautajiem Latvijas produktiem – Jāņu siers, Salināta rudzu rupjmaize, Rucavas baltais sviests, sklandrauši, Latvijas Lielie pelēkie zirņi.
Dalībai sacensībās pieteicās astoņas komandas, topošie pavāri un viesmīļi no Daugavpils Tirdzniecības profesionālās vidusskolas, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma, Jelgavas Amatu vidusskolas, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma, Aizkraukles profesionālās vidusskolas, Ogres tehnikuma, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma. Jauniešu darbu vērtēja profesionāla komisija: pārtikas tehnologi, kas ir gan uzņēmumu vadītāji, gan saistīti ar pavārmākslu. Vērtēšanas kritēriji – stingri. Žūrija sekoja konkursantu darba vietas organizācijai, ēdienu oriģinalitātei, radošumam, produktu saderībai, ēdienu un galda noformējumam, ēdienu garšai, receptūrām. Ļoti svarīgs aspekts vērtējumā bija ēdienu prezentācija, kā arī jauniešu atbildes uz āķīgiem jautājumiem par Latvijas īpašajiem produktiem. Vārdu sakot – uzdevums nebija viegls, taču jaunieši tika galā godam.
Jāatzīmē, ka 1. vietas ieguvēji saņēma dāvanu kartes 150 eiro vērtībā, 2. vietas komandai dāvanu kartes 120 eiro vērtībā, 3. vietai – 80 eiro vērtībā. Tās – tāpat kā konkursa lielākie izdevumi – par Zemkopības ministrijas līdzekļiem. Visiem konkursantiem bija arī balvas no “Siera kluba”, “Latvijas Maiznieku biedrības”, “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes”, “Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības”, “Jaunpils pienotavas”, “Valmieras piena, “Limbažu siera”, “Rankas piena”, “Lazdonas piensaimnieka”, Latvijas Medijiem”, Rucavas tradīciju kluba u. c.
Odziņa ēdienā
“Tieši latviskie produkti piešķir īpašo odziņu ēdienam. Mēs dzīvojam Latgalē un savās receptēs vienmēr cenšamies izmantot tieši vietējos ražojumus,” atzīst Daugavpils Tirdzniecības profesionālās vidusskolas audzēkne Anna Lurina. Bet viņas komandas biedrs Artjoms Opekunovs piebilst – ar šiem produktiem ir ļoti patīkami strādāt, jo tiem ir “bērnības” un dažreiz pat vēl neiepazīta garša. Piemēram, baltais sviests dod ēdienam patīkamu tekstūru un maigumu. Starp citu, par šo skolu teic, ka tā konkursos piedaloties reti, bet, ja tā notiek, tad uzvara rokā. Un tā arī šoreiz – godpilnā pirmā vieta un dāsnas balvas. Turklāt jāpiezīmē, ka Daugavpils skola savā nozarē ir spēcīga, tajā mācījušies pavārmākslas izcilības Māris Astičs, Haralds Saušs, Arturs Linkevičs.
Vēl vairāk uzņēmības!
Konkursa idejas autore, biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova atzīst, ka tradicionālie, īpašie Latvijas produkti palīdz veidot un saglabāt tautas kultūru un vēsturi, tomēr šo vērtību daudzināšanā būtu jāpieliek vēl vairāk pūļu un uzņēmības.
“Citu valstu tūristiem ir interese ne tikai par Latvijas dabu, vēsturi un kultūru, bet arī par latviskumu, ko “ceļam” galdā. Latvijai ir seši produkti, ar kuriem lepoties pat tālu aiz tās robežām. Tie ir sklandrausis, Jāņu siers, Salinātā rudzu rupjmaize, Rucavas baltais sviests, nēģi un Latvijas Lielie pelēkie zirņi. Mēs visi šos produktus pazīstam un lietojam ikdienā. Bet vai apzināmies to vērtību, vēsturi, ražotājus? Arī to, ka Eiropas reģistros mūsu produkti “gozējas” līdzās citu valstu labumiem? Tāpēc ir vajadzīgi lielāki līdzekļi aizsargāto produktu popularizēšanai. Tāpēc organizējām šo konkursu. Un mums pašiem arī jābūt uzņēmīgākiem. Joprojām ceram, ka šos produktus savās ēdienkartēs iekļaus kaut daži Latvijas restorāni.”
Publikācija tapusi sadarbībā ar biedrību “Siera klubs”
Organizē: biedrība “Siera klubs”
Atbalsta: Zemkopības ministrija
Kooperatīvā sabiedrība “Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība”
Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome”
SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”
Latvijas Maiznieku biedrība
AS “Jaunpils pienotava”
Rucavas tradīciju klubs
Ogres tehnikums
AS “Latvijas Mediji”
