Uzmanīgi – zibens! Kā pareizi pasargāt sevi, atrodoties mājās un dabā? 0
Katru gadu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests saņem vismaz pāris izsaukumu, kas saistīti ar zibens iedarbības traumām. Kā sargāties, lai neciestu no varenās dabas parādības?
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Vizbulis stāsta, ka visvairāk pērkona negaisu Latvijā ir valsts centrālajā un austrumu daļā – līdz 23 dienām gadā, bet vismazāk piekrastes rajonos – ap 13 dienu gadā. Tas skaidrojams ar lielākiem gaisa temperatūras kontrastiem teritorijās tālāk no jūras.
No reiboņa līdz nāvei
Pēc zibens izraisītas traumas cietušajam var būt dažādi simptomi, piemēram, vājums, reibonis un jušanas traucējumi.
Smagākos gadījumos izraisa apdegumus, kā arī citas traumas, var būt sirdsritma traucējumi, kā arī elpošanas un sirdsdarbības apstāšanās.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta galvenā komunikācijas speciāliste Elīna Jurēvica min vairākus piemērus. Mediķi devušies pie jaunas sievietes, kas negaisa laikā stāvējusi zem koka, kurā iespēris zibens. Ātrā palīdzība braukusi pie diviem vīriešiem, kuri strādājuši mežā. Arī viņi paslēpušies zem koka, kam trāpījis zibens.
Viens no viņiem gājis bojā, bet otrs guvis apdegumu pleca apvidū.
No zibens spēriena cietuši arī divi ogotāji. Sievietei apdeguši mati un vairākas ķermeņa daļas, savukārt vīrietis aizsviests pāris metru tālāk.
Tālāk no ūdens!
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Agrita Vītola norāda, ka zibens sevišķi bīstams klajā laukā, tāpēc jāmeklē ēka, kur patverties, bet nelieli šķūnīši gan nebūs droši. Jāatturas no piesliešanās betona sienām. Nevajag slēpties zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem, īpaši ozoliem, priedēm un liepām, vēl jo vairāk, ja zibens jau bojājis to stumbru – tas var trāpīt vēlreiz.
Atrodoties atklātā laukā, jāizvairās no saskarsmes ar metāla priekšmetiem, lauksaimniecības tehniku un velosipēdu.
Vēlams no šīm ierīcēm turēties vismaz 30 metru attālumā. Nedrīkst atrasties elektrolīniju tuvumā. Ja nav kur patverties, jānoguļas zemē, ja iespējams, uz sausas, smilšainas grunts.
Negaisa laikā nedrīkst makšķerēt un peldēties, jo ūdens ļoti labi vada elektrību. Pat ja zibens iespēris ūdenstilpē kaut kur tālāk, tas var izkliedēties līdz pat 100 metru rādiusā un sasniegt peldētāju. Jācenšas iespējami attālināties no ūdenskrātuves. Atrodoties laivā uz ūdens, jāmēģina iespējami drīzāk nokļūt krastā. Ja tas neizdodas, ieteicams notupties laivas centrā maksimāli tuvu tās dibenam, izvairoties no saskares ar ūdeni un laivas metāla daļām.
Atrodoties mežā, jācenšas meklēt patvērumu zemākā zonā, biezoknī ar nelieliem kokiem. Lai būtu izolācija no mitrās augsnes, zem kājām vēlams paklāt zarus, akmeņus, maisiņus, apģērbu.
Ja tuvumā ir grāvis vai bedre, labāk patverties tur. Nevajadzētu palikt teltī vai pie ugunskura. Nav vēlams staigāt, bet, ja tomēr to dara, tad lēni, pa vienam 3–5 metru attālumā no citiem cilvēkiem, neizslejoties visā augumā. Negaisa laikā labāk nerunāt pa mobilo telefonu. Visprātīgāk būtu to izslēgt.
Ja negaiss pārsteidzis automašīnā, jāmēģina atrast drošu vietu tālāk no kokiem un apstāties.
Jāpaliek tajā, nepieskaroties metāla virsmām, un jāieslēdz avārijas gaismas signāls.
Negaisa laikā atrodoties atklātā laukā, vajag no sevis noņemt visus metāliskos priekšmetus, piemēram, rotaslietas un pulksteni. Jāizvairās no saskarsmes ar lietām, kuru materiāls var vadīt elektrību: lietussarga, izkapts, kapļa, lāpstas. No tām vajadzētu atrasties vismaz piecu metru attālumā.
Ko ievērot, uzturoties mājās
• Tuvojoties negaisam, bez īpašas nepieciešamības nevajag iet laukā. Svarīgi aizvērt logus, durvis un dūmvadu aizvērtņus.
• Savlaikus atvienot elektroiekārtas no strāvas – zibens izraisīts strāvas vai sprieguma kāpums var nodarīt nopietnus bojājumus.
• Gādāt, lai telpās nebūtu caurvēja, jo ar to ēkā var iekļūt lodveida zibens. Nevajadzētu atrasties pie atvērtām durvīm vai logiem.
• Atrasties tālāk no ēkas ārējās sienas, ja laukā pie tās aug koks. Zibenim trāpot kokā, daļa lādiņa var tikt novadīta uz ēku.
• Nekurināt plīti vai krāsni. Dūmi vada elektrību, tāpēc pieaug risks, ka skurstenī var iespert zibens.
• Turēties tālāk no elektroinstalācijām, antenām, logiem un durvīm.
• Nemazgāt rokas, traukus un veļu, iet dušā vai vannā.
Ierīkot zibensnovedēju!
Lai pasargātu sevi un savu īpašumu no zibens, krievu zinātnieks Mihails Lomonosovs jau XVIII gadsimtā ieteica drošu paņēmienu – zibensnovedēju, atgādina VUGD vecākā inspektore Agrita Vītola.
Tas kļūst arvien aktuālāk, jo ēkās ir arvien vairāk elektrotehnikas – tādējādi pieaug magnētiskais lauks, kas pievelk zibeni, un elektrības izlādēšanās notiek biežāk. Priekšstats, ka zemākas ēkas ir mazāk apdraudētas, nav patiess. Zibensnovedējs nepieciešams ikvienai mājai. Tas arī pasargā pret stāvas pārspriegumiem un kritumiem, kas īpaši bieži sastopami laukos, kur elektrību pārvada gaisa vadi.
Kā palīdzēt cietušajam
• Aizvilkt cietušo no negadījuma vietas – viņš nav bīstams glābējam, jo elektriskās strāvas izlāde notiek trieciena brīdī.
• Ja nepieciešams, veikt atdzīvināšanas pasākumus – sirds masāžu un mākslīgo elpināšanu.
• Izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot pa tālruni 113.
Uzziņa
Zibens ir elektriskā lauka pēkšņa izlāde, kuras laikā strāvas stiprums var sasniegt 100 000 ampēru un strāvas spriegums – vairākus miljonus voltu. Zinātniskie pētījumi ir apliecinājuši, ka tas visbiežāk apdraud no zemes augstākos objektus: kokus, elektrības stabus un TV antenas.
