Uzmanīgi ar alksni! Tas ir dziedinošs koks ar noslēpumu 12
Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz šim neviens nav spējis izskaidrot, kāpēc, mazu upīšu krastos, strautu un grāvju malās izcērtot alkšņus, ūdens tajos izsīkst un līdz ar to iznīkst arī citi apkārtesošie augi. Pazūd alksnis, pazūd dzīvība… Tāpēc uzmanīgi ar alksni!
Cienīsim to un netraucēsim tā mieru! Vēl jo vairāk tāpēc, ka tas izsenis līdzējis cilvēkam pie dažādām veselības problēmām.
Latvijā aug baltalksnis (Alnus incana) un melnalksnis (Alnus glutinosa). Ārstnieciskās īpašības piemīt gan alkšņa čiekuriņiem (sievišķās ziedkopas), gan lapām, spurdzēm (vīrišķās ziedkopas) un mizai.
Alkšņu čiekuriņus ievāc rudenī pēc lapu nobiršanas vai ziemā, arī tās pēdējā mēnesī – martā. Pēc nokritušajiem čiekuriņiem gan nevajag lūkoties, jo tie nav dziedniecībai derīgi. Savāktos čiekuriņus izkaltē un uzglabā sausā vietā – tie ir ģeldīgi četrus gadus. Alkšņu jaunās lapiņas ievāc, līdzko sākušas plaukt, bet mizu pavasarī vai vasaras pirmajā pusē, kamēr tā viegli atdalās no koksnes. Gan čiekuriņus, gan mizu kaltē līdz 60 °C temperatūrā.
Kas alkšņos vērtīgs
Augļkopas satur miecvielas, kumarīnu, triterpenoīdus, steroīdus, flavonoīdus, fenolkarbonskābi, alifātiskos savienojumus, taukskābes.
Miza satur miecvielas, ēteriskās eļļas, triterpenoīdus, steroīdus, PP vit-amīnu.
Lapas satur miecvielas, steroīdus, flavonoīdus, kumarīnu, skābes, to skaitā askorbīnskābi jeb C vitamīnu.
Kādos gadījumos palīdz alksnis
Tautas medicīnā alksnis zināms kā daudzpusīgs dziedinātājs. No čiekuriņiem, lapām, spurdzēm un mizas gatavo novārījumus, uzlējumus, izvilkumus, tinktūras, izmanto vanniņām, apliekamiem. Alkšņu preparātiem piemīt savelkoša, pretiekaisuma, sāpes mazinoša, pretmikrobu, asiņošanu apturoša, brūces dziedējoša, sviedrējoša iedarbība. Tie mazina noslieci uz alerģiju, novērš rūgšanas procesus zarnās.
Jaunās lapiņas, kamēr vēl ir lipīgas, tautas medicīnā izmanto kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas, aizkuņģa dziedzera un resnās zarnas audzēja gadījumos.
Oficiālā medicīna alkšņa preparātus iesaka akūta un hroniska kolīta, caurejas ārstēšanai, ārīgi – mutes dobuma skalošanai.
No tautas dziedniecības recepšu un ieteikumu pūra
Pret saaukstēšanos, ādas un plaušu slimībām, diatēzi dzer spurdžu uzlējumu.
Pret dažādas izcelsmes niezi, alerģisko dermatītu traukā ieber pusglāzi spurdžu, aplej ar 1 l ūdens, uz mazas uguns karsē ūdens peldē 15 minūtes. Ļauj atdzist un nokāš. Ar novārījumu ierīvē ādas problemātiskās vietas.
Ārīgi pret ādas kaitēm un apdegumiem, iekšķīgi pret gastrītu, enterītu, disbakteriozi 50 g čiekuriņu aplej ar 1 l ūdens, uzvāra un uz lēnas uguns pavāra 15 minūtes. Ļauj 40 minūtes ievilkties, tad izkāš. Dzer 3 reizes dienā pa 1/4 glāzes pirms ēšanas.
Pret kuņģa sāpēm, ilgstošu caureju, zarnu kataru, enterītu, kolītu 1–2 ēdamkarotes čiekuriņu aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, noliek siltā vietā (var apliet termosā), ļauj 4 stundas ievilkties, izkāš. Dzer pa pusglāzei 2–3 reizes dienā pirms ēšanas.
Pret caureju pudelē ieber tējkaroti spurdžu, aplej ar 100 g degvīna, aizkorķē un ļauj 2 nedēļas ievilkties. Nelielā daudzumā ūdens iepilina 15–20 pilienus izvilkuma, dzer 3 reizes dienā. Vai sauju čiekuriņu aplej ar 0,5 l ūdens, uzvāra un uz lēnas uguns pavāra 5–7 minūtes. Ļauj atdzist, izkāš. Dzer pa glāzei 3 reizes dienā.
Pret kolītu un dizentēriju 20 g čiekuriņu aplej ar 5 glāzēm verdoša ūdens, liek vārīties, uz lēnas uguns pavāra 15 minūtes. Ļauj ievilkties 15 minūtes, izkāš. Dzer pa pusglāzei pirms ēšanas.
Pret dizentēriju 50 g čiekuriņu aplej 1 l verdoša ūdens, ļauj ievilkties 20–30 minūtes, izkāš. Dzer pa glāzei 3 reizes dienā. Vai vienādās devās samaisa čiekuriņus, retēja un lielās nātres saknes. 50 g maisījuma aplej ar 1 l ūdens, atstāj uz nakti ievilkties. No rīta pavāra 10 minūtes. Uzreiz izdzer glāzi karstā novārījuma, atlikušo – četrās reizēs dienas laikā.
Pret hroniskām gremošanas sistēmas slimībām alkšņa čiekuriņus aplej ar degvīnu (1:5), ļauj 2–3 dienas ievilkties. Nelielā ūdens daudzumā iepilina 30 pilienu izvilkuma. Dzer 3 reizes dienā.
Pret epilepsiju nelielā ūdens daudzumā iepilina 30–40 pilienu čiekuriņu uzlējuma spirtā (tinktūru), dzer 2–3 reizes dienā.
Pret mastopātiju, tās profilaksei vienādās devās samaisa čiekuriņus, asinszāli, sunīša lakstus, baldriāna saknes. 2 ēdamkarotes maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 15–20 minūtes. Lieto pa 1 glāzei dienā.
Ja svīst kājas, tās vanno alkšņa lapu vanniņās.
Ja izsutušas kāju pirkststarpas, pie izsutumiem liek saberztas jaunās lapiņas.
Agrāk mednieki un mežstrādnieki gumijas zābakos izsutušās kājas tinuši alkšņu lapās.
Pret dažādām ādas un kaulu kaitēm kublu vai mucu piebrauka pilnu ar alkšņu lapām, pielej verdošu ūdeni (jālej tik daudz, lai pēc tam tajā varētu notupties, apgulties) un nosedz ar vāku – lai lapas saplok un izsūt. Tad notupstoties iegremdējas lapās līdz jostasvietai vai apguļas un augumu ar tam pielipušajām lapām apņem ar bieza auduma segu vai auduma gabalu – lai lapas ilgāk saglabātos siltas. Procedūras ilgums – 30–60 minūtes.
Nogurušas kājas vanno alkšņu lapu vannā: sauju lapu aplej ar 2 l verdoša ūdens, ļauj ievilkties 15 minūtes. Ielej vannā, pielej tik daudz auksta ūdens, lai tas būtu istabas temperatūras. Procedūras ilgums nav noteikts.
Kā vieglu atslābinošu, sviedrējošu un pretklepus līdzekli, arī pret reimatismu un podagru dzer alkšņa lapu novārījumu: 15 g sasmalcinātu lapu aplej ar glāzi verdoša ūdens, uzvāra, tad 15 minūtes pavāra ūdens peldē. Ļauj atdzist un izkāš. Lieto pa 1/3 glāzes 2–3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.
Pret saaukstēšanos – lai labi izsvīstu: slimo nogulda uz labi siltu lapu kārtas un dāsni ar tām apbārsta, nosedzot visu augumu. Apsedz ar siltu, biezu segu. Viss jādara ļoti ātri, lai lapas nepagūtu atdzist. Šādi sviedrēties nav ieteicams cilvēkiem ar sirds problēmām.
Lai mazinātu locītavu sāpes, guļ uz svaigu alkšņa lapu paklāja. Tās var pietīt sāpošajām vietām.
Pret acu iekaisumu, kakla sāpēm, reimatismu, smaganu stiprināšanai 1 ēdamkaroti sasmalcinātas alkšņa mizas ieber katlā, aplej ar 2 glāzēm ūdens un ļauj stundu mirkt. Tad liek vārīties. Kad uzvārās, uz lēnas uguns pavāra 10 minūtes. Uzliek vāku, ļauj 30 minūtes ievilkties. Mutes un kakla skalošanai lieto neatšķaidītu novārījumu, iekaisušu acu skalošanai – uz pusēm atšķaidītu ar ūdeni.
Pret nervozitāti: ja cilvēks kļuvis pārlieku nervozs, viņā sakrājušās negatīvās emocijas, labi pastāvēt zem alkšņa, ar to parunāties un palūgt, lai uzņem visu slikto. Pēc tam kokam jāpasaka paldies, tas jāsamīļo.
Senas zinības
Alkšņa sula
Senāk alkšņa sulai piedēvētas maģiskas spējas. Iespējams, tāpēc, ka tās tecēšanas brīdis ir ļoti īss, to grūti notrāpīt. Ja tas izdodas, varat sevi uzskatīt par veiksminieku, jo alkšņa sula ir ļoti iedarbīga – pat mazās devās dzerta vai kopā ar bērza sulu stiprina kaulus un locītavas, mazina iekaisumus, uzlabo gremošanu, veicina aknu darbību. Ārīgi ar to agrāk dziedēti augoņi, dažādas ādas slimības, brūces.
Lapu slotiņa pirtī
Pirtī ar alkšņa lapu slotiņu labi pērties, ja ir elpceļu vai ādas slimības, locītavu iekaisums. Siltu slotiņu pieliek pie problemātiskajām vietām un brīdi patur.
Slotiņu labi siet no tieviem alkšņu zariem – tad tā būs blīvāka, kuplāka, labāk masēs augumu.
