Cik bieži jāpārbauda mājputnu veselība? Atbild eksperts 0
Audzējam savām vajadzībām dažādus mājputnus. Cik bieži vajadzētu putniem veikt profilaktisko pārbaudi, lai nedraudētu saslimšana ar salmonellu? ANNA BAUSKAS NOVADĀ
Izplatītākie riski
“Ar salmonellu putni var saslimt gan lielajās, gan mazajās saimniecībās. Bieži vien tieši mazajās pašpatēriņa putnu novietnēs netiek ievērota biodrošība. Lauku saimniecībās mājputni staigā brīvā vaļā, un tiem ir iespēja kontaktēties ar savvaļas putniem, kas nav pieļaujams, jo tie ir salmonellas pārnēsātāji. Infekciju pārnes arī peles un žurkas, tādēļ putnu pastaigu laukumā regulāri jāapkaro grauzēji.
Citi riski, ko pieļauj mazo saimniecību īpašnieki: samainās ar putniem kaimiņu saimniecībās, tajā skaitā pērk cāļus no nezināmiem putnu tirgotājiem. Saimnieki, nezinot, ka pašu audzētie cāļi ir salmonellas pārnēsātāji, ļāvuši saviem bērniem pūkainos mazuļus samīļot – nenomazgātu roku dēļ tas izraisīja bērnu saslimšanu,” biežāk pieļautās kļūdas uzskaita Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta vecākā eksperte Tatjana Ribakova.
Pārnēsātāji izskatās veseli
Salmonellas, kas izsauc saslimšanu cāļiem – Salmonella pullorum (puloroze), pēdējo reizi konstatēta pirms vairāk nekā 20 gadiem, bet pieaugušiem putniem Salmonella gallinarum (putnu tīfs) Latvijā tika atklāta 2014. gadā.
Cilvēkam bīstamas ir zoonotiskās salmonellas. Izplatītākie salmonelozes ierosinātāji, kuri izraisa salmonelozi cilvēkiem Latvijā, ir Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium.
“To, ka putni ir infekcijas pārnēsātāji, ārēji nevar noteikt, jo neko sliktu neredz: tie izskatās pilnīgi normāli, labi ēd un dēj. Taču, kad notikusi inficēšanās, piemēram, cilvēkam caureja norit vieglā formā, viņš nereti neapzinās, ka to izraisījuši paša saimniecībā turētie putni. Konkrētu ierosinātāju parasti nosaka tikai tad, ja slimība noris smagā formā un ārstēšanās jau notiek slimnīcā,” skaidro Tatjana Ribakova.
Jāievēro higiēna
Mājputni ar fekālijām izdala salmonellas no sava organisma, tādējādi piesārņojot olu virsmu. Risks inficēties cilvēkiem pastāv, neievērojot higiēnu. Ja netiek rūpīgi nomazgātas rokas un notraipītās olas, tad infekcija tiek pārnesta arī uz citiem produktiem. Savukārt, kaujot putnus un neievērojot higiēnu, cilvēks aptraipa putna liemeni ar salmonellām, kas vēlāk nonāk virtuvē.
Ja salmonellas konstatētas putnu mītnē, atbrīvoties no tām iespējams, tikai izkaujot visus mājputnus un novietni iztīrot, mazgājot un dezinficējot.
Kā ņemt paraugu
Lai veiktu izmeklējumus uz salmonellām, nav nepieciešams ņemt olu vai gaļas paraugus. Mājputni tiek uzskatīti par inficētiem, ja salmonellas atrod to fekālijās.
Mazajās novietnēs Tatjana Ribakova iesaka ņemt fekāliju paraugu vienreiz pusgadā un kad iegādājas jaunus mājputnus. Bieži vien mazajās kūtīs tur dažādus mājputnus, tad fekāliju paraugus vajag ņemt visiem mājputniem vienlaikus. Respektīvi, mītnē putni jāizvieto pa sugām – katru savā nodalījumā (tad iespējams saprast, kura no sugām ir ierosinātāju nēsātāja, un, konstatējot salmonellas, mītnē nebūs jālikvidē pilnīgi visi putni).
Viena parauga (fekālijas ne mazāk par 150 g) testēšanas cena zinātniskajā institūtā BIOR – 23,19 eiro (bez PVN). Paraugu ievieto cieši noslēgtā, ūdensnecaurlaidīgā tarā (parasti izturīgā sterilā plastmasas maisiņā), transportēšanas laikā nodrošina 3–5 °C temperatūru.
UZZIŅA
• Salmonellas ir nūjiņveida baktērijas, kas izdala endotoksīnu. Slimības izraisītāji iedalās vairāk nekā 2400 serotipos. Lielākā daļa no tiem izraisa saslimšanu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.
• Zoonotiskās salmonellas konstatē katru gadu – vismaz desmit saimniecībās, turklāt visbiežāk tajās, kur kopā tur dažādu sugu putnus.
• Latvijā dējējvistām fekālijās nosaka Salmonella typhimurium, Salmonella enteritidis, Salmonella infantis, Salmonella hadar un Salmonella virchow klātbūtni, ar kurām putni neslimo, bet ir ierosinātāju nēsātāji, kas ar fekālijām izdalās apkārtējā vidē.
