Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Fotolia

Uzmanies! 6 bīstamākās slimības Latvijā, kuras ir kopīgas dzīvniekiem un cilvēkam 0

Kuras slimības ir kopīgas dzīvniekiem un cilvēkiem? PĒTERIS JĒKABPILĪ

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Lasīt citas ziņas

Pēc LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Pārtikas un vides higiēnas institūta asociētā profesora, vadošā pētnieka Kaspara Kovaļenko teiktā, slimību, kas apdraud gan cilvēku, gan dzīvnieku veselību un dzīvību, ir ļoti daudz, tomēr Latvijā bīstamākās ir sešas.

Trakumsērga

Galvenie tās izplatītāji ir savvaļas dzīvnieki (lapsas, jenotsuņi, vilki) un nevakcinēti mājdzīvnieki. Dzīvniekiem trakumsērga izpaužas ar smagiem nervu sistēmas darbības traucējumiem: paaugstinātu uzbudināmību, baiļu zudumu, tieksmi uzbrukt un iekost citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, līdz beidzas ar paralīzi un nāvi. Oficiāli Latvija skaitās brīva no šīs infekcijas slimības (pēdējos gados valstī nav apstiprinājies neviens trakumsērgas gadījums), tomēr tas negarantē, ka esam pilnībā pasargāti no jauniem saslimšanas gadījumiem. Jāpiebilst, ka pirms pāris gadiem trakumsērgas vīruss tika konstatēts nomedītai lapsai Lietuvā. Tādējādi, lai pilnībā likvidētu suņu un kaķu saslimšanu ar šo bīstamo slimību, mājdzīvnieku īpašniekiem ieteicams savlaikus tos vakcinēt pret trakumsērgu.

Sibīrijas mēris

CITI ŠOBRĪD LASA

Slimības ierosinātājs no dzīvnieka uz cilvēku pāriet kontaktceļā (inficēšanās notiek caur iekaisušu, ievainotu ādu vai caur elpceļiem). Latvijā pašlaik slimība ir zem zemes. Mēra kapi ir izkaisīti visā valsts teritorijā, tie tiek apsaimniekoti, tomēr ļoti iespējams, ka pastāv arī nezināmi lopu kapi. Sibīrijas mēra sporas augsnē var saglabāties vairāk nekā simt gadu – uzrokot zemi šādā vietā, pastāv risks inficēties cilvēkiem. Bīstamība joprojām pastāv arī tāpēc, ka Sibīrijas mēra saslimšanas gadījumi ik pa laikam uzplaiksnī Zviedrijā un Krievijā (pirms diviem gadiem epidēmija izcēlās Krievijas ziemeļos, inficējot ziemeļbriežus un briežkopjus).

Putnu gripa

Tā ir akūta, lipīga infekcijas slimība, ar kuru slimo vistas, pīles, zosis un citas putnu sugas. Atsevišķi slimības apakštipi ir ļoti bīstami un var izraisīt saslimšanu arī cilvēkiem. Vīrusa izplatītāji pārsvarā ir migrējošie ūdensputni. Ūdenī vīruss atkarībā no temperatūras var saglabāties vairākas dienas vai nedēļas, fekālijās – līdz trim dienām.

Q drudzis

Šā mikroorganisma nēsātāji ir savvaļas dzīvnieki un atgremotāji (piemēram, liellopi). Visbiežāk ar šo slimību inficējas cilvēki, kas ir kontaktā ar govīm, t.i., slaucēji, veterinārārsti. Viens inficēšanās veids ir caur bojājumiem (pat sīkiem nobrāzumiem) ādā, otrs – ieelpojot putekļus. Viens no galvenajiem profilaktiskajiem pasākumiem ir ievērot personīgo higiēnu. Lopkopjiem rūpīgi jāmazgā rokas vairākas reizes dienā un vienmēr – pirms ēšanas un pēc darba beigšanas. Ādas ievainojumi nekavējoties jānomazgā ar ziepēm tekošā ūdenī, pēc tam jāpārklāj ar ūdensnecaurlaidīgu plāksteri. Cilvēkiem Q drudzis nav tik bīstams kā Sibīrijas mēris, tomēr tas var atstāt paliekošas sekas (iespējams meningīts, osteomielīts).

Hanta vīruss

Tā ir ļoti smaga un vairumā gadījumu nāvējoša plaušu slimība. Vīruss izraisa galvassāpes, klepu, elpas trūkumu, muskuļu sāpes, drudzi un nieru mazspēju. Galvenie pārnēsātāji ir grauzēji (peles, žurkas). Hanta vīruss tiek uzraudzīts gandrīz visā pasaulē, taču Latvija var būt lepna, ka pie mums reģistrēts pašiem savs, ģenētiski citāds Hanta vīrusa celms. Pirmoreiz tas ir izolēts Jelgavas un Madonas pusē, taču ļoti iespējams, ka vīruss var uzliesmot arī citviet Latvijā, īpaši lauku mājokļos, kur netiek ievēroti higiēniskie apstākļi ikdienā.

Reklāma
Reklāma

Stingumkrampji

Slimības ierosinātājs ir baktērija, kuras sporas atrodas augsnē un spēj tur ilgstoši saglabāties. Slimību pārnēsā atgremotāji, to skaitā zirgi. Dzīvnieku organismā baktērijas iekļūst caur ādas ievainojumiem, arī pēc ķirurģiskām manipulācijām, piemēram, veicot operāciju zarnu traktā. Stingumkrampju sekas: muskuļu pārrāvumi, kaulu lūzumi, elpošanas muskulatūras paralīze, pat letāls iznākums. Lai pasargātos no saslimšanas ar stingumkrampjiem, jāievēro personīgā higiēna, jāvakcinējas, uzturā jālieto termiski apstrādāti gaļas un piena produkti (daudzi cilvēki uzskata, ka svaigpienā aiziet bojā vit­amīni un minerālvielas, ja pirms lietošanas to uzkarsē, taču neņem vērā, ka nepasterizētu pienu dzert ir bīstami).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.