Uzmanību – pieaug tripšu invāzija! Profilaktiskie pasākumi un apkarošana nav viegla 8
Laura Kazāka, Inga Gaile, Raimonds Saukums, SIA Integrētās audzēšanas skola, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Šobrīd pasaulē pazīstamas ap 6000 tripšu sugas dažādās klimatiskajās joslās. Latvijā – ap 80 sugu, liela daļa no tām ir augu kaitēkļi un pārnēsā vīrusus. Visbiežāk tripši ir polifāgi, t. i., barojas uz vairāku sugu augiem.
Atplēšot graudaugu lapas maksti, bieži pamanām sīkus melnus un oranžsarkanus kukainīšus, kas veikli rāpo pa stiebru vai plaukstošu vārpu. Melnie ir pieaugušie tripši, baltie un oranžsarkanie – to kāpuri. Latvijas apstākļos tripši vienmēr ir bijuši nozīmīgi kaitēkļi rudzos un dārzkopības kultūrās. Pēdējos gados kā polifāgi kaitēkļi tripši sastopami visās lauku kultūrās. Viens no būtiskiem to savairošanās iemesliem ir lauku nearšana rudenī un minimalizētā augsnes apstrāde.
Jau no 2018. gada visā Latvijas teritorijā konstatēti ļoti intensīvi tripšu bojājumi graudaugos (rudzos, kviešos, miežos, auzās, zālājos), lauka pupās, rapšos, kukurūzā, kāpostos, kartupeļos, ķiplokos, dekoratīvajās un citās kultūrās. Pēdējos gados VAAD Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā mūsu iesniegtajos kultūraugu paraugos konstatētas vairāk nekā 10 dažādas tripšu sugas – Limothrips denticornis (rudzu tripsis), Anaphothrips obscurus (graudzāļu tripsis), Frankliniella tenuicornis (miežu tripsis), Haplothrips aculeatus (kviešu tripsis), Frankliniella intonsa (ziedu tripsis), Thrips flavus (sausseržu tripsis), Thrips fuscipennis (rožu tripsis), Thrips tabaci (tabakas tripsis), Thrips vulgatissimus, Frankliniella occidentalis (Kalifornijas tripsis), Parthenothrips dracaenae (raibais siltumnīcu tripsis).
Bioloģija un dzīves cikls
Tripšu kārta – Thysanoptera. Atkarībā no tripšu sugas Latvijā gadā attīstās viena vai vairākas paaudzes. Pamatā tripši ziemo kā pieauguši īpatņi zemsedzē – augu atliekās – vai telpās. Apkurināmās siltumnīcās ir aktīvi visu gadu. Latvijā siltumnīcas apstākļos tripsim var attīstīties līdz pat astoņām paaudzēm. Pieauguši tripši ir līdz 1–2 mm gari, ar slaidu ķermeni, trim pāriem kāju. Krāsa mainās atkarībā no tripšu attīstības stadijas – pieaugušie tripši pamatā ir tumši (no zaļas līdz melnai krāsai), nepieaugušie – mazāki un gaiši, ar spārnu aizmetņiem. Tiem ir dūrēja–sūcēja tipa mutes orgāni. Uz viena auga var būt sastopamas dažādas tripšu attīstības stadijas (1. att.), kā arī vairākas tripšu sugas.
No ziemošanas vietām tripsis iznāk graudaugu stiebrošanas sākumā, tad aizlien aiz graudaugu lapu maksts un barojas no auga stiebra, sūc vārpas aizmetni. Tripšu mātītes dēj olas, izkārtojot tās pa vienai lapu maksts audos. Viena mātīte spēj dēt 50–200 olu. Lauka apstākļos kāpuru attīstība norit aptuveni trīs nedēļas, siltumnīcas apstākļos – 4–6 dienas. Apaugļotās mātītes pārlido uz vasarāju kultūrām vai savvaļas stiebrzālēm (2. att.), kur attīstās tripšu otrā paaudze.
Atsevišķas sugas ir plēsīgas, to upuri ir sīki kukaiņi – uzbrūk laputīm, bruņutīm, ērcēm un citiem tripšiem. Dažām sugām, piemēram, T. vulgatissimus, ir nozīme apputeksnēšanā.
Bojājumu pazīmes
Invāzijas gadījumā augu lapas var sarauties, tiek bojāti pumpuri, ziedi un vārpas. Var būt dažādi bojājumu līmeņi atkarībā no tripšu sugas un to populācijas blīvuma. Tripši bojā augu jaunākās daļas, tādējādi samazinās kultūraugu raža un kvalitāte. Sudrabpelēki plankumi uz lapām un to ekskrementu melnie punkti norāda uz tripšu klātbūtni kultūrā. Vēlākā stadijā izsūktās augu šūnas izžūst un blakus esošās šūnas kļūst brūnas. Auga augšanu samazina arī hlorofila zudums. Papildus tiešajiem bojājumiem tripši pārnēsā vīrusus un slimības: Tospovirus, Ilarvirus, Fusarium spp., Alternaria spp. u.c.
Graudaugiem, stiebrzālēm lapu maksts kļūst gaišāka, bojātā vārpa kļūst bāla, diegveida (3. att.). Spēcīgu bojājumu dēļ bojātās vārpas neizplaukst vai ir būtiski samazināts graudu skaits un lielums vārpā.
Lauka pupām tripši un to kāpuri sūc augu sulu no lapām un pākstīm, kur sūcienu vietā izteikti veidojas sudrabaini plankumi (3. att.), kas vēlāk kļūst tumšāki. Pākstis deformējas un nobrūnē (3. att.), sēklas tajās neattīstās. Tripši vēlākās attīstības stadijās barojas uz galotnes lapiņām. Tās rullējas un iegūst tumšu nokrāsu.
Rapša pākstis, ko sabojājuši tripši, bieži ir sarullējušās (3. att.) un mēdz priekšlaikus nokrist. Ja nokultajā priekšaugā ir bijusi liela tripšu invāzija, tad rudenī iesētajiem rapšiem tiek bojātas dīgļlapas un augšanas punktā rapsim ir vairākas galotnes (4. att.). Rapši aug blīvāk, sliktāk pārziemo.
Dekoratīvie augi lielākoties zaudē ziedu kvalitāti (gladiolas, krizantēmas u. c.).
Ekonomiskā nozīme
Atkarībā no tripša sugas un kultūrauga ražas zudumi var būt 20–90%. Atsevišķas tripšu sugas ir sevišķi postīgas siltumnīcās, kur var pilnībā iznīcināt tirdzniecībai paredzēto produkciju.
Kaitīguma slieksnis – 1–3 tripši uz katra stiebra (AS 47–51) pēc EPPO. Rudzu tripsim – 1–3 tripši stiebrošanas sākumā (AS 30) vai 8–12 tripši stiebrošanas beigās (AS 39).
Kaitēkļa attīstību ietekmējošie faktori
Savairošanos sekmē karsts un sauss laiks. Arī tripšu migrācija notiek sausā laikā.
Minimalizētā augsnes apstrāde.
Nezāles un iepriekšējā gada augu atliekas augsnes virskārtā, kas tripšiem ir lieliska ziemošanas vieta.
Saimniekaugu daudzums augu sekā.
Profilaktiskie pasākumi un apkarošana
Regulāra lauku apsekošana, pārbaudot augus. Zilo līmes vairogu izvietošana. (Tripšus var konstatēt vizuāli – augu pasitot pret baltu papīru uz galda. Zilas krāsas līmes vairogus izmanto tripšu monitoringam.)
Augsnes apstrādes veids – aršana, izvairīšanās no minimalizētās augsnes apstrādes.
Augu atlieku ātrāka sadalīšana.
Pārdomāta augu maiņa. Nezāļu apkarošana rudenī.
Fosfora un kālija mēslojuma lietošana, kas palielina augu izturību pret tripšiem.
Dabīgie ienaidnieki: plēsīgie tripši Aeolothrips fasciatus L., kā arī citi derīgie kukaiņi un ērces, piemēram, laupītājblakts (piem., Orius tristicolor, Orius laevigatus), zeltactiņas Chrysopa spp. (piem., Chrysoperla carnea) un plēsīgās ērces (siltumnīcās zemenēm, piem., Typhlodromips montdorensis, Neoseiulus cucumeris, Hypoaspis miles, Amblyseius cucumeris). Sakarā ar tieksmi ielīst aiz lapas maksts tripši ir grūti kontrolējami ar derīgajiem kukaiņiem.
Insekticīdu lietošana atbilstoši tripšu kritiskajam slieksnim invāzijas sākumā ar reģistrētajiem insekticīdiem (http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/aalr-lidzeklis.aspx).
