Uzmanību – dārzā mizgrauzis! Kā tikt vaļā no kaitēkļa? 0
Kā dārzā uz ābelēm izpaužas nevienādā mizgrauža bojājumi? ASTRĪDA MADONAS NOVADĀ
Pēc Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra entomoloģes Ilzes Apenītes teiktā, lapu koku nevienādais mizgrauzis (Xyleborus dispar) vēl ir diezgan jauns augļu koku kaitēklis, taču izplatījies visā Latvijā. Visbiežāk sastopams dārzos, kas atrodas jaukto (lapu un skuju koku) mežu tuvumā. Pēdējos gados ir paplašinājies ne tikai mizgrauža izplatības areāls, bet arī invadēto kokaugu sugu skaits. Līdz šim kaitēklis bojāja sēkleņkokus, bet pirms diviem gadiem augļu dārzos konstatēja arī invadētus kauleņkokus – ķiršus un plūmes. Augļu kokiem bojājumu vietās (uz stumbra, zariem) redzami kā ar urbi izurbti caurumiņi (ejas) ar skaidām, uz kauleņkokiem parādās sveķi. Postījumu dēļ vasarā novīst un nokalst zari vai pakāpeniski aiziet bojā viss koks. Stipras invāzijas gadījumā augiem ir rūgstošas sulas smarža.
Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra speciālisti, otro gadu pēc kārtas veicot izmēģinājumus, nevienādā mizgrauža populācijas konstatēšanai izmanto Ungārijā ražotus ķeramos slazdus, taču tie ir dārgi un, kā atzīst Ilze Apenīte, vēl nav izpētīts, vai šīs lamatas izķer visus mizgraužus vai arī pievilina tos vēl vairāk. Augļu dārzos, kur ieperinājies mizgrauzis, viņa iesaka, sākot no aprīļa, izlikt paštaisītas lamatas – plastmasas pudeles, ko no ārpuses apsmērē ar peļu ķeršanai paredzēto līmi un iekšpusē piepilda ar 30–50% spirta šķīdumu, ko maina vienreiz nedēļā. Lamatas dārzā izvieto ik pēc 10–15 m, bet ne tālāk par 100 metriem no meža (parasti kaitēklis ieviešas augļu dārza malās). Mazdārzā pietiek, ja mizgrauža pievilināšanai koka zarā iekarina vienu šādu plastmasas pudeli.
Lai ierobežotu kaitēkļa izplatību, rudenī no koku stumbriem un vecākiem zariem jānotīra ķērpji un tie jāiznīcina. Pēc tam augļu kokus kaļķo, appļauj nezāles. Ja invadēti atsevišķi zari, tos nogriež un sadedzina, bet stipri bojātus kokus labāk nozāģēt.
