Uzmanību! Kartupeļu lakstpūcītes kāpuri rabarberos! 0
Pēdējos gados daudzviet pasaulē novērojamas laikapstākļu anomālijas. Arī Latvijā 2018. gads, šā gada maijs un jūnija pirmā puse bija pārsteidzoši karsti un sausi ar Latvijai netipiski augstu gaisa temperatūru. Šādas novirzes no normas var izjaukt organismu sinhronitāti dabā, tādējādi daži organismi pārņem citus un savairojas masveidā, kļūst pamanāmāki un var pat radīt ekonomiskus zaudējumus.
Jūnija sākumā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) rīcībā nonāca kāds neidentificēts kāpurs un ziņas par bojātiem rabarberu kātiem, kas kāpuru bojājumu dēļ sukādēm vairs nav izmantojami. Garenvirziena ejas rabarberu kātos bija izveidojis kartupeļu lakstpūcītes kāpurs. Rabarberu bojājumu vietas var pamanīt pēc želejveida izdalījumiem, kas veidojas stublāja ievainojuma vietās.
Kaitēkļa raksturojums
Kartupeļu lakstpūcītes (Hydraecia micacea) ir vietējā suga, kas sastopama visā Eiropā, līdz Sibīrijai austrumos un Maķedonijai dienvidos, tā atrodama arī ASV austrumu daļā un Kanādā. Čehijā šis ir plaši izplatīts kaitnieks apiņu audzētājiem, bet tikai atsevišķos gados tas kļūst par ekonomiski nozīmīgu kaitēkli.
Priekšspārni pieaugušam īpatnim tauriņam ir gaiši pelēcīgi līdz tumši brūnganai krāsai, spārnu vidus tumšāks, bet krāsa var ļoti variēt atkarībā no tauriņa dzīves ilguma. Apakšspārni balti, spīdīgi. Atvērtu spārnu platums – no 34 līdz 50 mm. Pūcīšu olas ir pusapaļas, gaiši iedzeltenas līdz baltas, vēlāk gaiši rozā, to diametrs 0,7–0,8 mm. Kāpuri var būt gaiši dzelteni līdz spoži sarkani ar iesarkanām līnijām gar vēderu, 40–45 mm gari ar sarkanu galvu. Tauriņi lido no jūlija līdz vēlam rudenim, pārsvarā naktīs. No rītiem tauriņus var pamanīt sēžam uz skābenēm, ceļtekām, kosas, īrisiem un citiem nelieliem lakstaugiem, kas ir arī to barības augi.
Ziemojošā stadija – ola. Mātītes olas dēj uz dažādu nezāļu stublājiem. Kāpuri no olām šķiļas, kad sasniegta efektīvās temperatūras summa (ETS) 78,6 °C (ETS – dienas ar vidējo temperatūru virs 10 °C). Maija vidū kāpuri šķiļas un barojas – sākotnēji ar to augu, kurā tas izšķīlies (īpaši tīkama ir ložņu vārpata), bet vēlāk tie pārvietojas uz citiem augiem ar biezākiem un cietākiem stublājiem. Apmēram jūnija sākumā līdz pat augustam kāpuri veido augsnē pupārijus, no kuriem pirmie tauriņi izlido jūlija beigās. Tipiskās lakstpūcītes dzīvotnes ir mitras, purvainas vietas, kur aug to barības augi. Tauriņu kāpuri barojas ar vairāk nekā 50 dažādu augu stublājiem, pārsvarā nezālēm, bet sastopami arī uz kukurūzas, kartupeļiem, rabarberiem, apiņiem, tomātiem, zemenēm, avenēm, ķiplokiem, sīpoliem un krāšņumaugiem. Tauriņu uzmanību vairāk piesaista nezāļaini, aizauguši lauki.
Kā cīnīties?
Kartupeļu lakstpūcītēm ir daudz dabisko ienaidnieku (kāpurmušas, vairāki plēvspārņi, jātnieciņi, parazītiskās lapseņu sugas). Tās galvenokārt ekonomiskus zaudējumus nodara kartupeļiem, rabarberiem, apiņiem, kukurūzai u. c., var izgrauzt caurumus graudzāļu lapās, pēc tam dzinumos. Literatūrā minēts, ka kāpuri sacaurumo arī augu saknes, bumbuļus, dažkārt bojā arī jaunos dzinumus. Tomēr līdz šim VAAD rīcībā nav liecību par šā tauriņa kāpura plašu izplatību un nodarītiem bojājumiem.
Lai samazinātu risku sastapt pūcīti savā dārzā, profilaktiski ieteicams ierobežot nezāļu daudzumu. Pēc tauriņu izlidošanas jūlija beigās naktīs var izlikt ultravioletās gaismas slazdus, tā noķerot tauriņus. Monitoringam var noderēt arī feromonu slazdi, ko izvieto, piemēram, rabarberu laukā.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
