Uzmanību! Jauna nakteņu dzimtas dārzeņu slimība 0
Pēdējos gados Eiropas augu aizsardzības joma baktērijai Candidatus Liberibacter solanacearum (Ca L.solanacearrum) pievērsusi pastiprinātu uzmanību, jo tā citviet pasaulē inficējusi pārtika plaši izmantotos nakteņu dzimtas kultūraugus. Ne Latvijā, ne Eiropā nakteņu dzimtas augiem šī slimība patlaban nav konstatēta.
Eiropā tā šobrīd skārusi čemurziežu dzimtas augus. Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācija Candidatus Liberibacter solanacearum ir iekļāvusi sevišķi bīstamo organismu sarakstā A1.
Baktērija izplatās ar lapblusiņu palīdzību
Ca L. solanacearum galvenokārt inficē nakteņu dzimtas augu sugas, piemēram, kartupeļus, tomātus, papriku, baklažānus, tabaku, tomatillo (Meksikas fizāli), tamarillo un čemurziežu dzimtas augus, burkānus un selerijas.
Pirmo reizi Ca L. solanacearum tika identificēta 2008. gadā vienlaikus divās zinātnieku komandās ASV un Jaunzēlandē. Baktērija ir izplatīta ASV dienvidu un centrālajos štatos, Meksikā, Centrālamerikā un Jaunzēlandē nakteņu dzimtas augiem. Marokā un Kanāriju salās tā atklāta burkāniem. Arī Eiropā tā konstatēta burkāniem – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Francijā, Spānijā un Austrijā. Spānijā tā inficējusi arī selerijas.
Ca L. solanacearum ir pieci haplotipi. Divi haplotipi (A un B) izraisa slimību kartupeļiem un citiem nakteņu dzimtas augiem un izplatās ar bārkstlapblusiņas palīdzību (Bactericera cockerelli). Šis kukainis Latvijā un Eiropā šobrīd nav konstatēts. Savukārt pārējie trīs haplotipi (C, D un E) ir saistīti ar šo slimību burkāniem un selerijām. Vektors šiem saimniekaugiem ir burkānu lapblusiņa (Trioza apicalis), kas Eiropā un arī Latvijā ir sastopama.
Baktērija galvenokārt izplatās ar lapblusiņu palīdzību. Salīdzinoši maza iespēja ir slimību pārnest ar inficētiem kartupeļu bumbuļiem. Pētījumi rāda, ka nakteņu dzimtas sugām Ca L. solanacearum pārnese ar sēklām nenotiek. Bet ir zināms, ka ar čemurziežu dzimtas augu sēklām baktērija tiek izplatīta.
Jau šobrīd Ca L. solanacearum izplatības vietās izraisa nopietnu kaitējumu saimniekaugu ražai. Ca L. solanacearum un lapblusiņas kopumā ir radījušas miljoniem dolāru zaudējumus kartupeļu un tomātu lauksaimniecībai Amerikā un Jaunzēlandē, kā arī burkānu ražai Eiropā un Āfrikā. Inficētā burkānu laukā ir iespējams pat 100% ražas zudums.
Slimības simptomi
Galvenie simptomi ir hloroze, kavēta auga attīstība, virszemes daļas bez turgora, lapotne iegūst violetu nokrāsu, lapu malas ritinās uz augšu ap galveno dzīslu, palielināti lapu piestiprināšanās mezgli un sānu dzinumi, lapu apdegumi. Samazinās raža, un tā ir sliktas kvalitātes
Kartupeļiem pazemes daļu simptomi ir stolonu atmiršana, bumbuļu vadaudu brūnēšana, kas pāriet iekšējo audu starveida nekrozē. Cepšanas laikā šie simptomi kļūst izteiktāki, piemēram, čipsi vai kartupeļi, kas pārstrādāti no slimības skartajiem bumbuļiem, ir ar tumšiem plankumiem un svītrām, padarot tos realizācijai nederīgus. Vizuālais izskats ir radījis slimības nosaukumu – zebra chip.
Simptomi burkāniem ir lapu čokurošanās un krāsas maiņa dzeltenīgās, violetās un bronzas nokrāsās, dzinumu un sakņu atpalikšana attīstībā, sekundāro sakņu izteikta veidošanās. Selerijām novērojams savērpts stumbrs un dzelte, pārmērīgi liels sānsakņu daudzums.
Slimības attīstību ierobežogaisa temperatūra
Lai gan maz ir zināms par vides apstākļu ietekmi uz Ca L. solanacearum, ir pierādīts, ka temperatūra būtiski ietekmē šīs baktērijas attīstību. Tā ir jutīga pret karstumu. Temperatūra virs 32 °C ir limits tās attīstībai. Optimālā temperatūra Ca L. solanacearum attīstībai kartupeļos ir 28 °C.
Ca L. solanacearum ir gramnegatīva, nekultivējama, tāpēc laboratoriski ir identificējama tikai ar molekulārām metodēm (polimerāzes ķēdes reakciju un sekvenēšanu).
Šobrīd visefektīvākais veids, kā ierobežot slimības izplatību, ir apkarot lapblusiņas ar insekticīdiem kultūraugu laukos. Eiropā augu aizsardzības iestādes kontrolē, lai bārkstlapblusiņas neievestu no Amerikas. Tiek regulēts iepriekšminēto dārzeņu imports. Diemžēl šobrīd augu rezistence pret šo slimību nav konstatēta.
Vairāk žurnāla Agrotops šā gada augusta numurā
