Uzmanību! Gatavību! Starts! Saeimas vēlēšanas tieši pēc gada 2
Vairs tikai gads atlicis līdz 13. Saeimas vēlēšanām, kas notiks 2018. gada 6. oktobrī. Priekšvēlēšanu kampaņa jau faktiski ir sākusies, un šajā cīņā lielākā intriga būs par to, kam izdosies ieņemt dažādu problēmu nomocītās “Vienotības” vietu pie varas pīrāga sadales.
Saeimas vēlēšanas nākamgad risināsies Latvijas simtgades noskaņās, jo balsojums ieplānots nepilnu pusotru mēnesi pirms mūsu valsts jubilejas svinībām. Tas uzliek zināmus pienākumus arī vēlētājiem, kam sava izvēle jāizdara īpaši atbildīgi.
Skaidrs, ka šajās Saeimas vēlēšanās vairs nebūs “pēdējā brīža piedāvājumu” jeb partiju, kas parādās uz politiskās skatuves tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām. Tagad stājušās spēkā likuma normas, kas prasa, lai partija būtu dibināta vismaz gadu pirms vēlēšanām. Turklāt partijā, kas startē Saeimas vēlēšanās, jābūt vismaz 500 biedriem; ja biedru skaits ir mazāks, iespējams veidot partiju apvienības. Pašlaik prasību par nepieciešamo biedru skaitu var izpildīt tikai desmit partijas.
“Vienotības” krīze
Socioloģisko pētījumu aģentūras “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš spriež, ka šobrīd vēl ir pāragri prognozēt vēlēšanu iznākumu un nākamās valdības sastāvu. “Pašlaik ir diezgan liela neskaidrība. Pretendentu uz varu ir daudz, bet nav iezīmējies kāds izteikts līderis. Iespējami dažādi scenāriji: piemēram, balsis sadalās līdzvērtīgi un vairākas partijas paliek nedaudz zem 5% barjeras. Bet tikpat labi tās var pārvarēt šo barjeru un iekļūt Saeimā, kuras sastāvs tādējādi būtu diezgan raibs.”
Pašlaik valdošo koalīciju veido Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Nacionālā apvienība (NA) un “Vienotība”, bet tikai pirmās divas var justies samērā droši par iekļūšanu nākamajā Saeimā. “Vienotības” kā ilggadējas varas partijas reitings jau labu laiku turpina lejupslīdi, nonākot arī zem kritiskās 5% robežas. Iespējams, lai iekļūtu Saeimā, “Vienotībai” nāksies veidot kopīgu sarakstu ar vienu vai vairākām citām partijām, piemēram, “Latvijas attīstībai”.
Jaunas partijas
“Man ir grūti iedomāties, ka “Vienotība” varētu atkārtot iepriekšējo Saeimas vēlēšanu panākumus,” atzīst Kaktiņš. “Bet viņu problēmas ir devušas iespēju citiem politiskiem spēkiem, kas varētu pretendēt uz šo nišu.” Uz kādreizējo “Vienotības” vēlētāju balsīm noteikti cer Jaunā konservatīvā partija (JKP), jaunizveidotā partija “Kustība Par”, arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA). Iepriekšējās vēlēšanās 2014. gadā LRA sarakstu Saeimā ievilka hiperaktīvais aktieris Artuss Kaimiņš, kurš tagad izveidojis pats savu partiju “KPV LV”. Pagaidām šīs partijas reitings ir zems, bet Kaimiņš ir apņēmības pilns arī nākamgad sagādāt kādu pārsteigumu. “Mēs ceram uz lielu sabiedrības atbalstu, kādām 15 vietām Saeimā,” stāsta Kaimiņš, kurš aktīvi cenšas uzrunāt tautiešus arī Lielbritānijā un Īrijā. Kaimiņa sekotāju loku pārsvarā veido cilvēki, kas vīlušies tradicionālajā politikā un vēlas izmēģināt kaut ko citu. “Latvijas politikā ir daudz cilvēku, kas nebūtu konkurētspējīgi darba tirgū, jo ir pieraduši darboties tikai valsts pārvaldē, baroties no valsts aparāta līdzekļiem,” par saviem Saeimas kolēģiem kritiski izsakās Kaimiņš.
Saeimā pagājušoreiz iekļuva arī bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas izveidotā partija “No sirds Latvijai”, bet pašlaik to nomākušas iekšējas nesaskaņas un maz ticams, ka šis politiskais spēks būs arī nākamajā Saeimā. Bēdīgā stāvoklī šobrīd ir arī “Vienotība”, kas piedzīvojusi gan reitinga kritumu, gan vadības konfliktus un šķelšanos partijas rindās. Daļa partijas biedru ir pieslējušies jaunajam spēkam “Kustība Par”; no partijas aizgājis arī viens no tās līderiem Edvards Smiltēns, kuram neizdevās gūt virsroku cīņā ar “Vienotības” ilggadējo vadītāju Solvitu Āboltiņu. Arī pati Āboltiņa nolēmusi apturēt politisko karjeru un pievērsties diplomātes darbam. “Atsevišķu cilvēku rokās bija koncentrēta pārāk liela vara,” secina Smiltēns, kurš atzīst, ka nav izdevies pārliecināt partijas biedrus par jaunu kursu, kas palīdzētu apturēt lejupslīdes trajektoriju.
Cīņa pret oligarhiem
Nelabvēļi jau gatavojas sacerēt “Vienotības” politisko nekrologu, paredzot, ka pēc Saeimas vēlēšanām šo partiju gaida līdzīgs liktenis, kāds bijis citām agrāko gadu varas partijām, piemēram, “Latvijas ceļam” un Tautas partijai. Tiesa gan, politisko konkurentu “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs domā, ka ir pāragri norakstīt “Vienotības” izredzes. “”Vienotības” šķelšanās iemesls bija Solvitas Āboltiņas faktors, bet nākamajās vēlēšanās viņa vairs nepiedalīsies. “Vienotībā” joprojām ir politiķi ar lielu pieredzi un iemaņām, kas viņiem var palīdzēt vēlēšanu cīņā.”
Rīgas domes vēlēšanas parādīja, ka galvenā pretendente uz “Vienotības” vēlētāju balsīm varētu būt Jaunā konservatīvā partija. Ja šis politiskais spēks tiešām izkonkurēs “Vienotību” un iegūs ievērojamu pārstāvniecību nākamajā Saeimā, tas var radīt sarežģītu situāciju nākamās valdības veidošanas gaitā. Piemēram, būtu grūti saglabāt esošo valdošās koalīcijas kodolu ar ZZS un NA, vienkārši nomainot “Vienotību” ar JKP, jo maz ticams, ka oligarhu apkarotāji Jānis Bordāns, Juta Strīķe un Juris Jurašs būs gatavi sēdēt pie viena galda ar tradicionālo ZZS “premjera kandidātu” Aivaru Lembergu.
Kā apturēt “Saskaņu”
Līdz vēlēšanām beidzot varētu finišēt gadiem ilgais tiesas process Lemberga lietā, un Ventspils mēram draud nonākšana aiz restēm. “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš gan uzskata, ka Lemberga tiesu darbi nekaitēs ZZS izredzēm vēlēšanās. “Nevajadzētu domāt, ka cilvēki balso par ZZS tikai Lemberga dēļ. Latvijā ir bijušas partijas, kas faktiski ir “viena cilvēka šovs”, bet ZZS nav šāds gadījums, jo vēlētāji balso par šo politisko spēku dažādu apsvērumu dēļ.”
Visnoturīgākais vēlētāju atbalsts līdz šim bijis partijai “Saskaņa”, taču pie iespējas veidot valdību tai tā arī nav izdevies tikt. Arī nākamgad “Saskaņas” izredzes iekļūt valdībā nav lielas, un, visticamāk, “Saskaņai” nāksies samierināties ar saimniekošanu Rīgas domē. “”Saskaņas” izpildījumā Rīgā mēs redzam klaju ņirgāšanos par demokrātiju un vēlētājiem. Mūsu pienākums ir panākt, lai šāda situācija nebūtu iespējama visas valsts mērogā,” uzskata Rīgas domes opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars.
“Saskaņas” līderis Urbanovičs prognozē, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā latviešu vēlētāji atkal tiks biedēti ar iespējamo “Saskaņas” uzvaru, bet cilvēki esot noguruši no šīs biedēšanas un vairs neuzķersies uz šādiem saukļiem.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds rosina jaunās partijas uzrunāt ne tikai latviešu vēlētājus, bet arī nelatviešus, lai varētu paņemt balsis ne tikai no “Vienotības” elektorāta, bet arī no “Saskaņas”. Pēc viņa domām, “Saskaņai” ir izredzes iekļauties valdošās koalīcijas sastāvā, ja tagadējām varas partijām, meklējot jaunus partnerus, nāksies izvēlēties starp “slikto” “Saskaņu” un, no viņu pozīcijām raugoties, vēl kādu “sliktāku” variantu, piemēram, Kaimiņa partiju. Par nepieciešamību uzrunāt cittautiešus runā arī pats Kaimiņš: “Partijām ir jādomā par krievvalodīgo cilvēku iesaistīšanu politikā, jo nevar būt tā, ka krievu vēlētājiem ir tikai viena izvēle: Nils Ušakovs un “Saskaņa”.”
Asiņainās haizivis
Edvards Smiltēns spriež, ka labējo partiju flangā pašlaik vērojama liela fragmentācija, tādēļ vēlēšanās gaidāma sevišķi asa cīņa. “Mārketingā ir aprakstīta tā saucamā sarkanā okeāna stratēģija: maza ūdenstilpe ar daudzām haizivīm, kas nozīmē lielu cīņu un daudz asiņu. Liels skaits partiju cīnīsies par aptuveni trešdaļu Saeimas mandātu, un skaidrs, ka vairāki saraksti, visticamāk, paliks aiz borta. Savukārt tādi spēki kā “Saskaņa” var izmantot “zilā okeāna” stratēģiju, jo viņu flangā politiskā konkurence ir daudz mazāka, “Saskaņas” vēlētāji faktiski neredz citu alternatīvu.”
Skaidrs, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā būs daudz niknas cīņas un skaļu saukļu, bet pēc vēlēšanām nebūs brīnums, ja nesenie pretinieki ātri aizmirsīs visas domstarpības un vienosies par sadarbību. “Tas, ko politiķi saka pirms vēlēšanām, nereti ir pretrunā tam, ko viņi dara pēc vēlēšanām,” norāda Arnis Kaktiņš. “Politiķu vārdiem un saukļiem bieži vien ir vāja saistība ar reāliem darbiem. Un tas ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijā cilvēki neuzticas politiķiem.”
